Edgars Rinkēvičs: "Ilūziju ne par Staļina vai Putina Krieviju mums nav"

"Latvijas okupācija un Latvijas valstsvīru šaubīgā rīcība 1940. gada jūnijā ir viena no mūsu vēstures tumšākajām lappusēm. Tās centrā valsts pašpasludinātais vadonis Kārlis Ulmanis. Viņa personība turpina izraisīt interesi, skepsi un apbrīnu. Bet kā bija patiesībā? Vai Latvija varēja saglabāt brīvību arī vistumšākajā vēstures brīdī, ja Ulmanis būtu rīkojies citādi?" vēsta izrādes anotācija.

""Kur pazuda valsts" Dailes teātrī ir filigrāni līdzsvarota interpretācija par 1940. gadu. Mūsdienu Kārļa Ulmaņa jautājumi Tam Kārlim Ulmanim, zināšanas par to, kas notika līdz ar padomju okupāciju, iepretim tā laika naivajām cerībām, ka izdosies novērst ļaunāko – daudzu Latvijas pilsoņu asinsizliešanu – un kaut kā nosargāt valsts pamatus. Daudzi kāpēc tā un ne citādi, uz kuriem nav un laikam nebūs precīzu un izsmeļošu atbilžu," raksta Rinkēvičs.

"Noteikti ieteiktu visiem, kas interesējas par vēsturi, arī tiem, kas neko nezina par to, un arī tiem, kam jāveido mūsdienu Latvijas politika. Izrādē savijas gan smalka ironija, gan mūžīgā diskusija, kā bija vai nebija pareizi rīkoties pirms 83 gadiem, gan jaunības maksimālisms ar zināmu politikas cinismu. Rosina aizdomāties gan pagātnes, gan mūsdienu notikumu kontekstā," piebilst ministrs.

"Pirms 30 gadiem, studējot vēsturi, biju svēti pārliecināts, ka Ulmaņa valdības rīcība 20. gadsimta 30. gadu beigās un 1940. gadā bija nepareiza, kļūdaina, pat noziedzīga. Savā ziņā tad biju tikpat jauns maksimālists kā viens otrs 21. gadsimta cilvēks šovakar Dailē. Arī šobrīd domāju, ka tā bija kļūda, kaut simboliski, bet nepretoties padomju iebrukumam, taču, no sava pašreizējā darba raugoties, skaudrāk izprotu to fonu un vidi, kurā lielos starptautiskos satricinājumos jārīkojas valstu vadītājiem un diplomātiem: dažāda un pretrunīga informācija un viedokļi, lietas, kuras var un kuras nevar ietekmēt, racionālas un emocionālas izvēles. Tieši mūsu tautas traumatiskā pieredze toreiz liek mums skaidri un nepārprotami atbalstīt Ukrainu, jo ilūziju ne par Staļina vai Putina Krieviju mums nav."

"Un pēdējais – ceru, ka pēc 80 gadiem par mūsu laikmetu netaps jauna izrāde "Kur pazuda valsts". Tas ir mūsu paaudzes galvenais vēsturiskais uzdevums: mācīties no pagātnes un veidot nākotni tā, lai nosargātu Latviju šodien… arī tas ir vēl viens iemesls aiziet uz Dailes teātri. Paldies aktieriem un režisoram, visai radošajai komandai, bija lieliski!”