Levits rosina Latvijā veidot jaunu institūciju

Prezidenta ieskatā, institūta uzdevums būtu atsegt Latvijas 20.gadsimta vēsturi, un tā atbildībā būtu ne tikai vēstures pētniecība, bet Latvijas vēstures un Latvijas valsts vērtību komunikācija gan Latvijas sabiedrībai, gan ārvalstīs. Levits uzsvēra, ka šāda institūta darbība stiprinātu nācijas pašapziņu un vērtības atbilstoši modernas, demokrātiskas, tiesiskas un latviski nacionālas Latvijas vajadzībām.

Valsts prezidents norādīja, ka ideju par institūcijas izveidi ir pārdomājis un izvirzījis profesors Valters Nollendorfs. Levits skaidroja, ka šādi institūti pastāv visās valstīs, kas ir piedzīvojušas totalitārus režīmus. Igaunijā tas ir Vēsturiskās atmiņas institūts, Lietuvā - Genocīda un pretestības institūts, Polijā - Vēsturiskās atmiņas institūts.

Valsts pirmā amatpersona vērsa uzmanību arī uz to, ka ik pa laikam izskan runas par skolēnu vājajiem rezultātiem eksaktajos mācību priekšmetus, tomēr aizvien skaļāk izskan pārmetumi, ka jauniešu izpratne par Latvijas valstiskumu un tā vēsturi nav pietiekama. Tas, pēc prezidenta domām, liek vaicāt, cik kvalitatīva ir vēstures izglītība.

"Droši vien līdzīgu jautājumu sev uzdeva arī amatpersonas un eksperti, kuri izstrādāja izglītības satura reformu projekta "Skola 2030" laikā. Šī reforma izvirzīja ļoti ambiciozus mērķus. Taču jebkuras reformas efektivitāte atklājas praksē, nevis "uz papīra"," pauda prezidents.

Levits atzīmēja, ka patlaban "briest problēmas", kas var apgrūtināt izglītības mērķu sasniegšanu, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai vēstures un sociālo zinātņu skolotāji vienotos, kā virzīties tālāk, lai ilgtermiņā nodrošinātu kvalitatīvu vēstures mācīšanu.

Prezidents uzsvēra, ka projekta "Skola 2030" kontekstā satraukumu rada izglītības satura neskaidrības, atbilstošas didaktikas, mācību materiālu trūkums, nepietiekamais atbalsts vēstures skolotājiem. Prezidenta ieskatā, pēc vairāku gadu pieredzes ir pienācis laiks izvērtēt jaunās mācību metodes un mācību saturu.

Valsts pirmā amatpersona skaidroja, ka vēstures skolotājiem demokrātiskā valstī ir jāprot atrast līdzsvaru starp faktiem, kritiskās domāšanas kompetenci un vērtībās balstītu skatījumu. Pēc prezidenta paustā, skolotājam bez atbilstošas sagatavotības un prasmēm būs grūti nodrošināt šādu vērtībās balstītu pieeju Latvijas vēsturei.

"Tāpēc skolotāju kvalifikācijai ir tikpat liela nozīme kā vēstures priekšmeta saturam. Taču tā jau ilgu laiku ir atstāta novārtā. Nav pietiekoši skaidra un pārliecinoša plāna, kā risināt vēstures skolotāju trūkumu, kā nodrošināt nākamo pedagogu paaudzi," norādīja prezidents.

Levits vērsa uzmanību arī uz problēmu - vēstures skolotāju trūkumu, īpaši vēl joprojām pastāvošajās mazākumtautību skolās. Viņa ieskatā, Latvijas vēstures un pamatvērtību mācīšana šajās skolās var nereti atgādināt "staigāšanu pa ideoloģisku mīnu lauku".

Prezidents akcentēja, ka starptautiskā jauniešu pētījuma dati, kas iegūti 2021.gadā, rāda, ka krievvalodīgie jaunieši vecumā no 14 līdz 29 gadiem aptaujā ir trīsreiz biežāk atbildējuši, ka Latvijai 20.gadsimtā vislabāk tomēr ir klājies padomju okupācijas laikā. Valsts prezidents retoriski jautāja, kā šiem skolēniem stāstīt par padomju okupācijas režīma pastrādātajiem noziegumiem, vai, piemēram, par pēckara nacionālo pretestības kustību padomju okupācijas režīmam, kas ir svarīga Latvijas vēstures lappuse.

Levits norādīja, ka vēstures skolotājiem jāspēj iemācīt jauniešiem šo mūsu priekšstatu par Latvijas vēsturi, it sevišķi tiem bērniem, kuru ģimenes vēl "atrodas Krievijas propagandas ietekmē".

"Mēs nedrīkstam ļauties vēlmju domāšanai un cerēt, ka šīs un citas problēmas atrisināsies pašas no sevis. Nedrīkst pieļaut, ka reforma vēstures mācīšanu skolās padarītu fragmentāru, tādējādi vairojot ignoranci un morālo relatīvismu. Ir nepieciešama skaidra stratēģija vēstures un valsts pamatvērtību mācīšanā, kas paredz sistemātisku sasniegto rezultātu izvērtējumu un attiecīgas korekcijas," klāstīja prezidents.