Obligāti neobligātā sniega šķūrēšana: Latvijas pašvaldībās kardināli atšķirīgi noteikumi 

Vienvārdsakot, kāda pašvaldība, tāda arī dabas stihija un tās novēršanas kārtība. Vienas pašvaldības pilnībā uzņemas privātīpašumam piegulošās teritorijas uzkopšanu, citas apņemas ziemas laikā tīrīt tikai sniegu, bet trešās visu atbildību uzliek uz privātīpašnieka pleciem, no šī pienākuma atbrīvojot tikai maznodrošinātos un cilvēkus ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Tiem tīrītājiem, kuriem gar mājas paksi iemīta tikai neliela ceļmalas taciņa, ir paveicies vairāk nekā tiem, pie kuru logiem ir plata ietve un vēl, nedod Dievs, zaļā zona ar koku aleju.  

Cik pašvaldību, tik dažādu “sniega problēmu”

Privātīpašnieki jau gadu gadiem ar cerībām lūkojas uz likumdevējiem gan valsts, gan vietējā līmenī, kuru varā ir viņus atbrīvot no sniega tīrīšanas. Palaimējies tiem, kuru durvju priekšā ir sabiedriskā transporta pieturvietas, jo tās tīra vai nu pašvaldība, pasažieru pārvadātājs vai ceļu uzturētājs.

No 1. janvāra spēkā stājās jaunais Pašvaldību likums, kurā ir atrunāts, ka vietvaras var izdot savus saistošos noteikumus “par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu”. Šī likuma 45. pants arī paredz, ka pašvaldība par šo noteikumu pārkāpšanu var paredzēt arī administratīvo atbildību, ja “likumos nav noteikts citādi”. 

Tā nu tiem īpašniekiem, kuru nekustamais īpašums ir tajās pašvaldībās, kuras pašas apņēmušās šķūrēt sniegu, ir paveicies, bet tiem, kuriem tas ir kūtrākajās vai nabadzīgākajās pašvaldībās, tik rožaini nav, un viņiem piedraud ne tikai ar brīdinājumu, bet arī iespaidīgiem naudas sodiem – no pāris simtiem (fiziskām personām) līdz pat pusotram tūkstotim (juridiskām) personām.

Te nu katram īpašniekam jāstudē vietējās pašvaldības saistošie noteikumi, lai saprastu, kā ziemā rīkoties ar sniega lāpstu. Kāda vietvara varbūt vienkārši tikai ar traktoru nošķūrē sniegu un pašam īpašniekam paģēr notīrīt piebraucamos ceļus pie mājas. Savukārt “bargākās” vietvaras pavēl arī pašiem izvest sniegu un aizliedz uz ietvēm kaisīt sāli.

Žurnāls “Likums un Taisnība”, vētījot vairāku pašvaldību saistošos noteikumus, konstatēja, ka vietvaru prakse brīžiem ir kardināli atšķirīga.

Īpašnieki atbrīvoti no sniega šķūrēšanas

* Jelgavā 2021. gada novembrī stājās spēkā grozījumi saistošajos noteikumos “Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšana”, kas paredz atbrīvot īpašuma īpašniekus no pienākuma nodrošināt īpašumam piegulošajā teritorijā esošās ietves tīrīšanu no sniega un to kaisīšanu. Tā nu privātīpašumiem piegulošo ietvju tīrīšanu no sniega un kaisīšanu nodrošina pašvaldība. 

Pašvaldība, izvērtējot iepriekšējo gadu pieredzi, konstatēja, ka līdz tam ietvju tīrīšanas process bija ļoti fragmentēts, jo vienas ietves garumā atšķīrās gan tīrīšanas darbu kvalitāte, gan pielietojamo kaisīšanas līdzekļu sastāvs. Līdz ar to, lai uzlabotu publisko ietvju uzturēšanu pilsētā ziemas periodā un nodrošinātu iedzīvotājiem drošu pārvietošanos, kā efektīvāko risinājumu pašvaldība piedāvāja veikt grozījumus saistošajos noteikumos 

Jāuzsver, ka Jelgavas pašvaldība apņemas tikai kaisīt un tīrīt sniegu no privātīpašumiem piegulošajām ietvēm. Saskaņā ar noteikumiem īpašnieki joprojām ir atbildīgi par īpašumam piegulošo teritoriju sakopšanu – zāliena pļaušanu, atkritumu savākšanu, grāvju, caurteku un publiskā lietošanā esošo ietvju uzturēšanu līdz brauktuves malai, tostarp nokritušo lapu savākšanu. 

Daugavpils privātmāju saimniekus atbrīvo no “sniega klaušām”:

* Savukārt Rīgas pašvaldība šoziem sāka pārņemt ietvju tīrīšanu savās rokās, un iedzīvotājiem tas vairs nebūs jādara. Iepērkot tīrīšanas pakalpojumu, Rīga trīs gadu laikā iztērēs apmēram septiņus miljonus eiro. Tas nozīme, ka turpmākās trejgades laikā galvaspilsētā pilnībā pāries uz centralizētu ietvju tīrīšanu ziemā. Tas paredz, ka iedzīvotājiem turpmāk nebūs pienākuma tīrīt un kaisīt uz ielām piegulošās ietves, bet būs jātīra sniegs no jumtiem, iebraucamie ceļi, pagalmi, kāpnes, celiņi privātīpašumā un jānodrošina ietvju tīrība. Pašvaldība skaidro, ka līdzšinējā sistēma, ka īpašumiem piegulošās ietves tīra īpašnieki, esot bijusi netaisnīga un radījusi situāciju, ka vietām ir teritorijas, kas ir notīrītas, un ir teritorijas, kas netiek tīrītas un tiek kaisīta sāls, bet ir vietas, kur nedara neko.

Šajā ziemā plānots centralizēti attīrīt Rīgas vēsturiskā centra ietves, nākamajā gadā vēsturiskajā centrā, kā arī pirmās un otrās kategorijas ielās, bet trešajā gadā – ietves tīrīs arī trešās kategorijas ielās.

* Talsu novada pašvaldībā pirms trim gadiem vērsās 33 iedzīvotāji, kuri vēlējās, lai tiktu mainīti noteikumi par ietvju tīrīšanu, kas kā pieguļošā teritorija pieguļ privātīpašumam. Līdz tam novadā nebija vienota pieeja tam, kas tīra pieguļošās teritorijas. Proti, Talsos un Valdemārpilī tās tīrīja privātīpašuma īpašnieki, bet pārējā novadā pašvaldība. Tagad to visā teritorijā pašvaldība tīra centralizēti. 

* Bet Daugavpils dome pieņēmusi lēmumu, ka nekustamiem īpašumiem piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju uzturēšanu tīrībā un kārtībā nodrošina pašvaldība, taču iebrauktuves privātmāju pagalmos jātīra pašiem māju īpašniekiem.

Obligātās “klaušas”

* Toties Kuldīgā “īpašumu un tam piegulošās publiskā lietošanā esošas teritorijas uzturēšanu un kopšanu nodrošina nekustamā īpašuma īpašnieks, lietotājs vai faktiskais valdītājs”. No šī pienākuma atbrīvoti vien maznodrošinātie un personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti.

* Tāpat ir arī Siguldā. Pie tam tur aizliegts kopšanā “izmantot minerālmēslu vai visa veida ķimikāliju vai to maisījumus (Siguldā un Mālpilī – arī tīru sāli) sniega vai ledus notīrīšanai, kā arī kaisīt gājēju ietves un celiņus ar nepiemērotiem pretslīdes materiāliem, piemēram, netīrām smiltīm, pelniem, izdedžiem, dubļiem, melnzemi un citiem nepiemērotiem  materiāliem”.

* Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš paziņojis, ka “Liepājā nav plānots pāriet uz centralizētu ietvju tīrīšanu”.

* 11. janvārī stājās spēkā saistošie noteikumi Ādažu novadā, kuros teikts: “Īpašnieku pienākums ir arī nopļaut zālienu īpašumam piegulošajā teritorijā, atbrīvot piegulošo teritoriju no atkritumiem, nokritušām lapām, nokaltušiem augiem, zariem, akmeņiem, kā arī attīrīt piegulošo teritoriju gājēju ietves no sniega un ledus, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, kaisīt pretslīdes materiālu, neizmantojot kaitīgas ķīmiskas vielas”.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma regulējumā ir minēti administratīvie sodi “par likumā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības neveikšanu, kura skar sabiedrības intereses” - brīdinājums vai naudas sods dzīvojamās mājas īpašniekam vai pārvaldniekam (ja minēto pārvaldīšanas darbību uzdots veikt pārvaldniekam) no divām līdz 280 naudas soda vienībām (10-1400 eiro), bet juridiskajai personai - no divām līdz 2800 naudas soda vienībām (10-14 000 eiro). Praksē ir tā, ka pārsvarā fiziskai personai par sniega nenotīrīšanu var draudēt sods līdz 350, bet juridiskai personai līdz 1500 eiro.