41. Ministru kabineta, otrās Kariņa valdības apstiprināšana Saeimā
Saeima šodien apstiprinājusi otro Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību.
Jaunā valdība apstiprināta! Kas ir jaunie ministri - viņu biogrāfija, izglītība un darba gaitas
Saeima šodien apstiprinājusi otro Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību. Kopumā jaunajā valdībā būs 15 ministri, tostarp ir izveidota viena jauna pozīcija - klimata un enerģētikas ministrs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)
Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.
Premjeram ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.
No 1994.gada līdz 2002.gadam Kariņš bija saldēto preču ražošanas un loģistikas uzņēmuma SIA "PK" prezidents un līdzdibinātājs. Minētais uzņēmums bija zināms ar zīmolu "Lāču ledus".
No 1999.gada līdz 2000.gadam JV pārstāvis bijis prezidents automobiļu un biroja preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA "Formula".
2002.gada oktobrī politiķis kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās no partijas "Jaunais laiks" saraksta un tika ievēlēts Saeimā. 2002.gada novembrī viņš tika ievēlēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Saeimas Eiropas lietu komisijā. Tāpat Kariņš tika ievēlēts par frakcijas "Jaunais laiks" priekšsēdētāju.
Pēc Einara Repšes valdības demisijas partija "Jaunais laiks" Kariņu ieteica Ministru prezidenta amatam, turklāt Kariņš tika izvirzīts Ministru prezidenta amatam arī pēc Induļa Emša (ZZS) valdības demisijas, taču šim amatam tika nominēts Aigars Kalvītis (Tautas partija).
Kalvīša valdībā no 2004.gada līdz 2006.gadam Kariņš ieņēma ekonomikas ministra amatu. Politiķis Saeimā darbojies līdz pat 2009.gadam, kad viņš pirmo reizi tika ievēlēts Eiropas Parlamentā (EP).
2014.gadā JV pārstāvis tika atkārtoti ievēlēts EP, kur politiķis līdz 2019.gadam pildīja arī Eiropas Tautas partijas koordinatora pienākumus rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā. Tāpat Kariņš bija parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas aizvietotājs, Latvijas delegācijas vadītājs Eiropas Tautas partijas grupā, viņš darbojās delegācijā attiecībām ar ASV, kā arī īpašā komitejā nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos.
Līdz 2019.gadam Ministru prezidents bija arī delegācijas loceklis Eiropas Savienības (ES) un Armēnijas, ES un Azerbaidžānas un ES un Gruzijas parlamentārās sadarbības komitejās.
Jaunās valdības vadītājs nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas "KPV.LV" premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, tā brīža Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.
14.Saeimas vēlēšanās politiķis kandidēja no JV saraksta, partijai saņemot vislielāko vēlētāju atbalstu un tādējādi iegūstot visvairāk mandātu parlamentā. Pēc vēlēšanām valdības veidošanas sarunu vadīšanu Valsts prezidents Egils Levits uzticēja Kariņam. Vēlāk Levits oficiāli izvirzīja politiķa kandidatūru arī Ministru prezidenta amatam.
Kariņš iepriekš ir norādījis, ka jaunās valdības mērķis būšot "vienkāršs, bet izaicinājumiem bagāts" - panākt plašu valsts ekonomikas transformāciju, tai skaitā drošības, izglītības, enerģētikas, konkurētspējas un dzīves kvalitātes jomās.
