Latvijas dīvaināko un pārsteidzošāko egļu TOP 10. FOTO

Ir gan tehnoloģiski attīstītas, gan tautiski un kristīgi senas, gan savā ziņā skandalozas un reiz traucējošas egles. Par izdomas nabadzību egļu uzstādītāji un veidotāji nav varējuši žēloties.

1. Vistehnoloģiskākā egle: “Lido” atpūtas parkā

Visaugstāk debesīs Rīgā slejas “Lido” Atpūtas centrā Krasta ielā uzslietā 21,5 metrus garā no vairāk nekā 1300 egļu zariem veidotā egle, kura ir diža pateicoties arī laikmetīgajiem risinājumiem – gan modernajām tehnoloģijām, gan vides ilgtspējībai. Egli, kas veltīta “Lido” pastāvēšanas 35. gadadienai no vairāk nekā 100 000 diodēm un mežu kopšanas laikā pārpalikušajiem egļu zariem veidojis multimediju mākslinieks Māris Kalve. Digitālais multimediju risinājums ļauj uz egles rādīt unikālas Ziemassvētku laikam radīto pasaku projekcijas.

2. Vislatviskākā egle: Lielvārdes josta

Lai arī no dabīgiem skuju koku “izejmateriāliem” veidota, par vienu no šogad visapbrīnotākajām eglēm var uzskatīt Lielvārdes Rembates parkā uzstādīto mākslīgo egli, kas savīta ar leģendārās Lielvārdes jostas latvju rakstiem sarkanbaltsarkanās krāsās. Krievijas propagandisti Lielvārdes stilizētajā skuju kokā, kura idejas autors ir Ogres novada mērs Egils Helmanis, saskatījuši “nacisma atdzimšanu”, jo tajā starp citām senajām latvju zīmēm ietverta arī Saules zīme – ugunskrusts, ko vēlāk par savu simbolu izvēlējās asiņainais Ādolfa Hitlera režīms. Rašistu bezspēcīgā histērija tikai vairojusi Lielvārdes svētku parka popularitāti.

3. Visaizdomīgākā egle: Daugavpils polārlāči

Savukārt latviešu patriotus satraukusi egle Daugavpils Vienības laukumā, ko papildina lāča figūras. Daži tajā saskata līdzību ar Kremļa partijas “Vienotā Krievija” emblēmu, kurā arī attēlots lācis. Savukārt “saskaņiešu” vadītā Latvijas otras lielākās pilsētas vietvera rašistu sazvērnieku medniekus aicina skatīties uz otru debess pusi – Vienības laukumā uzstādītās egles apkārtnē radīta slavenās Hansa Kristiana Andersena pasakas gaisotne:

“Daugavpils pārtapusi par pasakainu ledus pili, kuras centrā kā Ledus karaliene uzmirdzēja brīnumaina egle greznā kleitā ar dārgakmeņiem rotātu kroni. Pilsētas centrālo egli jeb ledus karalieni Vienības laukumā sargā izgaismoti polārlāči”. Daugavpils svētku laukums izpelnījies ievērību arī ar to, ka šajā laikā to var vērot arī no augšas – 27 metrus augstā panorāmas rata.

4. Vissaldākā egle: Preiļu karamele

Vēl viena no visaprunātākajām eglēm Latgales pusē ir Preiļu zaļsvārce, kuru apsargā nevis lāči, bet gan krāsainas karameles uz kociņa. Preiļu pilsētas galvenā egle ir ieskauta astoņu mirdzošu konfekšu ar sarkanām bantēm ielokā. Pašvaldība izvēloties šādus svētku noformējuma elementus mudina apjaust, ka Ziemassvētki nesaistās vien ar piparkūku smaržu, tiem var būt arī daudz saldāks aromāts. Vienam otram sociālo tīklu lietotājam gan liekas, ka ledeņu kociņi ir kā lielgabalu stobri, kuri notēmēti svētku koka virzienā.

5. Lupatu egles: Indras tekstils

Ka egles var veidot ne tikai no īstiem kokiem vai mākslīgā plastikāta, pierādījis Indras Kultūras nams un aušanas darbnīca Krāslavas novadā, kas Ziemassvētku gaidīšanas laikā parkā pie kultūras nama izveidojusi tekstila eglīšu parādi. Parkā „izaugušas” austas, tamborētas un notinumu eglītes, kuras desmit Indras rokdarbnieces ar mākslas un mūzikas skolas audzēkņu palīdzību veidoja vairāk nekā gadu projekta „Celu jostu aušanas tradīciju saglabāšana Krāslavas novadā” ietvaros.

6. Traucējošās egle: aizkraukliešu dāvinājumi dzimtajam novadam

Aizkraukles galveno laukumu rotā 12 metrus augsta sudrabegle, kuru dāvinājusi Kindzuļu ģimene. Tā auga viņu īpašumā - netālu pilsētas centrā, bet īpašnieki to izlēma dāvināt, jo egle izaugusi tik liela, ka pašu mājas pagalmā sākusi traucēt un pat kļuvusi bīstama. Tāpat Aizkraukles pagastā uzstādīta eglīte, kuru vietējiem par prieku uzdāvinājis kāds skrīverietis – arī viņa mājas pagalmā lielais koks sācis kļūt traucējošs.

7. Viskristīgākā egle: pie Strenču baznīcas

Iespējams, viskristīgākā egle šogad uzstādīta pie Strenču luterāņu baznīcas. Jau kā ikgadēju tradīciju Latvijas Svētā Jēkaba ceļa biedrība ieviesusi Ziemassvētku eglītes atklāšanu un izpušķošanu ar “Camino” (spāniski “camino” nozīmē “ceļš”) ceļa marķējumu un citiem rotājumiem, ko atnesuši vietējie iedzīvotāji un viesi. Jāatgādina, ka Svētā Jēkaba ceļš ir pasaulē populārs svētceļotāju maršruts uz iespējamo svētā Jēkaba atdusas vietu Santjago de Kompostelā Spānijā.

8. Eglītes teltī: Betlēmes noskaņas Līvānos

Lai arī salīdzinoši mazas, bet arī ar lielu sakrālo būtību ir paslēptas vairākas mazas eglītes teltī pie Līvānu stikla un amatniecības centra. Novada pašvaldība aicina: “Tver mirkli un ziemas sajūtu kopā ar ģimeni, nāc pastaigā pie Līvānu stikla un amatniecības centra, patveries no vēsā vēja, atpūties teltī un domā baltas domas! Betlēmes Ziemassvētku noskaņu telts autore ir Līvānu novada Kultūras, tūrisma un sporta pārvaldes vadītāja Aija Smirnova un viņas vietniece Mārīte Vilcāne”.

9. Pie egles ar īpašo tramvaju: Liepājas Rožu laukums

Liepājnieki šajos Ziemassvētkos nav vēlējušies atteikties no gadu gadiem iesakņojušās tradīcijas un atkal velējušies pie pilsētas galvenās egles braukt ar īpaši izgreznoto tramvaju. Tomēr šogad viņiem pie tā nācās piestrādāt pastiprināti, jo nu pilsētā vecie, pirms vairākiem gadu desmitiem ražotie tramvaji nomainīt ar jauniem zemās grīdas vagoniem, kurus pēc garantijas nosacījumiem tuvākos pāris gadus nedrīkst apkarināt ar dažādiem svētku rotājumiem un aplipināt reklāmām. Tad nu nācās no depo izripināt veco tramvaja sastāvu un to pienācīgi izrotāt. Jāpiebilst, ka Rožu laukuma egle var lepoties arī ar vieniem no lielākajiem eglīšu rotājumiem – milzīgām bumbām.

10. Egles morfoloģija: izstāde bibliotēkā

Ziemassvētki ir laiks, kad mākslinieki pastiprināti domā par egles koka un motīvu inovatīvu pielietojumu. Tas īstenojies arī Ogres Centrālajā bibliotēkā, kuras jaunā ēka var lepoties ar plašu egles koka pielietojumu nama būvniecībā. Nu tajā atklāta Latvijas Floristu apvienības ziemas darbu izstāde “Egles morfoloģija” (morfoloģija - zinātne par vārdu gramatisko struktūru un vārdu formām). Tajā savus darbus izstādījuši 25 Latvijas floristi, kuri radīšanas iedvesmu ņēmuši no meža karalienes – egles koka. Izstādes koncepcija: uzlūkot egli visā tās krāšņumā un daudzveidībā, atrast neparasto un saistošo, nodot izstādes apmeklētājiem caur darbiem vēstījumu par egles greznumu, plašo pielietojumu, tās daudzajām morfoloģiskajām formām.