Cik šogad maksā Ziemassvētku eglītes? Vai to cenas atkal šokēs?

Šoziem sniega nav vairāk kā 2012. gadā, bet degvielas cenas, salīdzinot ar 2012. gada decembri, gan ir cēlušās par 30-40 eirocentiem litrā, tāpat pieauguši arī citi saimnieciskie izdevumi, lai izaudzētu skaistu eglīti. Vai tas nozīmē, ka šogad eglīšu cenas varētu būt augstākas nekā pirms viena vai desmit gadiem, to Jauns.lv skaidroja, pētot stādaudzētavu un eglīšu tirgotāju cenu listes.

Izpētot eglīšu cenas stādaudzētavās un jau ierīkotajos eglīšu tirdzniecības plačos, jāsecina, ka to cena var stipri atšķirties – vienu, divas un pat vairākas reizes. Tā kā, dodoties uz tirgu pēc svētku rotas, vajadzētu rūpīgi izpētīt piedāvājuma dažādos variantus, lai neiedzīvotos liekos tēriņos.

Provincē lētāk, Rīgā - dārgāk

Ja Liepājā eglīšu tirdzniecības laukumā Laumas mikrorajonā pusotrmetrīgu eglīti var nopirkt par desmit eiro, tad stādaudzētavā Dobeles novadā tāda maksā jau 30 eiro, bet kāda cita stādaudzētava Tukuma novadā piedāvā eglītes, neatkarīgi no garuma, par 20 eiro gabalā. Pie tam eglīšu tirgotājs Liepājā atrodas pašā pilsētā, bet stādaudzētavas – laukos, vairākus desmitus kilometru no pilsētas. Tas nozīmē, ka klāt jāpierēķina vēl transporta izdevumi.

Pērn Latvijas “parastās” meža eglītes cenu varēja viegli aprēķināt – pārsvarā 10 eiro metrā lielākoties pie visiem tirgotājiem. Šogad dažādu tirgotāju noteiktās cenas atšķiras pat vairākkārtīgi.

Lūk, dažas cenas: Liepāja - 1,2 metru eglīte – septiņi eiro, 1,5 m – desmit eiro, 2 m – 15 eiro, 2,5 m – 20 eiro, 3 m – 35 eiro; Talsos un Ventspilī kāds tirgotājs eglītes no 1,6 līdz 3,2 metriem piedāvā no 20 līdz 45 eiro; stādaudzētavā Tomes pagastā eglīti no 75 centimetriem līdz metram var izvēlēties par 12 eiro, no metra līdz 1,25 m - par 15 eiro, un tad piecu eiro pieaugums par katriem 25 centimetriem.

Savukārt glaunās “Nordman” biezskuju eglītes, sudrabegles un eglītes podiņos pārsvarā maksā tieši divreiz vairāk. Ja negribat pats braukt pakaļ pēc eglītes, tad to pievedīs klāt: šajā gadījumā piegādes cena vairumā ir 15 eiro, bet ir arī tirgotāji, kas par pievešanu maksu neprasīs, ja eglīte būs jāaizved tikai pāris mājas tālāk vai pat uz kaimiņpagastu, tāpat piegādes cena var tikt samazināta vai tā vispār netiks iekasēta, ja tiks pasūtītas vairākas vai dārgākas eglītes (šai gadījumā kaimiņiem ir izdevīgi kooperēties un vienlaikus kopā pasūtīt eglītes).
   
Daudzi tirgotāji, kuri piedāvā eglītes provincē, ārpus Rīgas, savās reklāmās īpaši uzsver, ka pie viņiem svētku koks maksā ievērojami lētāk nekā galvaspilsētas tirgus plačos. Par to varam pārliecināties interneta piedāvājumos: ja Kurzemē trīsmetrīgu “Latvijas parasto” egli varam nopirkt cenas amplitūdā no 25 līdz 45 eiro, tad egļu bāzē Pārdaugavā, Graudu ielā – par 130 eiro. Īsāko eglīšu cenas gan nav tik būtiski atšķirīgas.

Ieekonomēt uz eglītes rēķina

Kopumā jāteic, ka joprojām varam atrast eglītes par tādu pašu cenu kā pērn, bet šogad gan svētku koks par tik pievilcīgu cenu rūpīgāk jāpameklē. Var arī kaulēties par eglītes cenu, bet tas gan neizdosies pie lielveikaliem ierīkotajos tirdzniecības laukumos, jo tur svētku kokus pārsvarā tirgo par fiksētām cenām, to labāk darīt tirgus plačos.  

Bet uz eglītes rēķina var arī ieekonomēt, to vispār nemaz nepērkot, jo, tāpat kā iepriekšējos gadus, arī šogad „Latvijas Valsts mežu” apsaimniekotajos mežos iedzīvotājiem personiskām vajadzībām Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanai atļauts nocirst vienu eglīti (ne augstāku par trīs metriem). 

Aktieris un režisors Intars Rešetins valsts mežā meklē svētku eglīti:

Šai gadījumā gan jāņem vērā, ka, cērtot eglīti, jāievēro, ka tās celma caurmērs jeb diametrs nedrīkst būt lielāks par 12 centimetriem; eglīte jāzāģē līdz ar zemi un tās atļauts cirst un zāģēt uz stigām, meža ceļu malās, grāvmalās, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem un zem elektrolīnijām, bet ne dabas parkos un aizsargājamajās teritorijās. Var izmantot gan cirvi, gan mačeti, bet visieteicamāk – zāģi, jo eglīte jānocērt iespējami tuvu zemei. Zāģējot celms paliek līdzens, savukārt cērtot ar cirvi vai mačeti – celms būs ass un uz tā var savainoties gan meža dzīvnieki, gan citi eglīšu meklētāji.

Meža eglīšu kārotājiem gan jāņem vērā, ka ap Rīgu pārsvarā ir pilsētas vai privātmeži, kuros eglītes cirst nedrīkst. Tādēļ, pirms dodieties uz mežu, ir vērts internetā iepazīties ar karti vai izmantot mobilo lietotni „LVM meža kartes”, lai atrastu to mežu, uz kuru doties pēc eglītes.

Šogad pirms svētkiem uzņēmums “Rīgas meži” atkal izplatījis paziņojumu, ka tā teritorijās - apmēram 50 km rādiusā ap galvaspilsētu, pamatā ap Mārupi, Olaini, Ādažiem, Ropažiem, Ogri un Salaspili – eglītes cirst aizliegts. “Necērtot Ziemassvētku eglīti Rīgas apkārtnes mežos, tiks pasargāti gan meži un to bioloģiskā daudzveidība, gan rekreācijas iespējas. Turklāt pats necirtējs izvairīsies no soda un no liekiem pirmssvētku kreņķiem. Šobrīd uzņēmuma mežsargi pastiprināti uzrauga savas apgaitas, īpašu uzmanību pievēršot tieši eglīšu jaunaudzēm. “Rīgas mežu” teritorijās izvietotas arī novērošanas kameras, un uzņēmums regulāri sadarbojas ar tiesībsargājošajām institūcijām,” Jauns.lv informē “Rīgas meži”.

To, kāpēc eglītes galvaspilsētas mežos jāsaudzē, “Rīgas meži” skaidro: “Lai arī “Rīgas mežu” pārziņā ir 62 tūkstoši ha meža teritoriju, lielākā daļa ir priežu meži. Tikai aptuveni 10% no koku audzēm ir egļu audzes un pamatā tie visi ir speciāli stādīti kociņi.

Klimatisko apstākļu (vēja, pārmērīga mitruma, sezonāla sausuma un tā tālāk) ietekmes dēļ aizvien plašākas mežaudzes tiek pakļautas bojājumiem, un visvairāk cieš tieši egļu audzes. Lai aizstātu un atjaunotu bojātās audzes, egles uzņēmuma speciālisti izaudzē no sēklām, stāda un vairākus gadus rūpīgi kopj. Tas ir nopietns cilvēku darbs daudzu gadu desmitu garumā.”

Pamatojoties uz Meža likuma 51. panta 11. punktā noteikto, par koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu (tātad arī nesankcionētu eglīšu ciršanu) var piemērot brīdinājumu vai naudassodu fiziskajai personai līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 1400 eiro.