Skandalozie krucifiksi, kurus valsts svētku sakarā piesauca arhibīskaps Jānis Vanags. FOTO

Savā svētku sprediķī LELB virsgans, starp citu, teica: “Pirms divām nedēļām kādā vēsturiskā Eiropas rātsnamā notika G7 valstu ārlietu ministru tikšanās. No sapulču zāles tika aizvākts krucifikss, kurš tur bija atradies piecus gadu simtus, kura pavēnī tika parakstīts miera līgums, kas izbeidza Trīsdesmitgadu karu. Kādam likās, ka senais mākslas darbs neiederas mūsdienīgā līderu sanāksmē. Ap to pašu laiku Daugavpilī, Marka Rotko mākslas centrā, tika atklāta igauņu keramiķa Sandera Raudsepa izstāde, kurā ir izlikts “krucifikss”, kur pie krusta Kristus tēls ir aizstāts ar reālistiski atveidotu vīrieša dzimumorgānu. Kādam acīmredzot likās, ka šāds mākslas darbs nevainojami iederas mūsdienu kultūrtelpā. Divi atsevišķi notikumi? Vai divas laikmeta zīmes?”

Tādējādi garīdznieks centās tēlaini attēlot absurdo realitāti, ar kuru, pakļaujoties modernajai tolerancei un brīvdomībai, jāsaskaras uz kristīgajām vērtībām balstītajai Eiropai, kuras sakramentālās tradīcijas nu ir apdraudētas. Tomēr arhibīskaps Vanags savā sprediķī neminēja, par konkrēti kādas Eiropas pilsētas rātsnamu ir runa, un kurš ir tas “kāds” Eiropas politiķis, kurš pavēlēja aizvākt krucifiksu. Tāpat arī kristieši visai miglaini varēja iztēloties arhibīskapa pieminēto “dzimumorgāna krucifiksu”, jo vizuālo mākslu ir visai grūti aprakstīt vārdos. Jauns.lv piedāvā ielūkoties gan “problemātiskajā” rātsnamā, gan Daugavpils Marka Rotko mākslas centra ekspozīcijā.

Skandāls: Vācijas ministre liek nobēdzināt krustu

Pašā novembra sākumā latviešiem it labi zināmajā Vācijas pilsētā Minsterē, kur savulaik darbojās vienīgā latviešu ģimnāzija “brīvajā pasaulē”, notika pasaules vadošo valstu G7 (ASV, Francijas, Japānas, Kanādas, Itālijas, Lielbritānijas un Vācijas) ārlietu ministru sanāksme. Viena no sanāksmes centrālajām tikšanās vietām bija vēsturiskais rātsnams, kurā 1648. gadā tika parakstīts Vestfālenes miera līgums, kas izbeidza Trīsdesmitgadu karu starp Svēto Romas impēriju un Spāniju no vienas puses un Zviedriju, Franciju un Nīderlandi no otras puses. Šis līgums Minsterē, ko dēvē par “katoļu salu” protestantiskās Vāczemes ziemeļos, tika parakstīts zem krucifiksa pie sienas, kas joprojām ir viena no senā rātsnama rotām.

Bet nu Rietumeiropā izvērtās pamatīgs skandāls, kad Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka īsi pirms nozīmīgās ārlietu ministru tikšanās pavēlēja 482 gadus veco koka krucifiksu no zāles izvākt, jo tas varētu aizskart daža laba samita dalībnieka reliģiskās jūtas. Vēlāk Vācijas Ārlietu ministrija dažādi putrojās un taisnojās, kāpēc kristietības simbols no Minsteres rātes pazudis, vēstīja Vakareiropas plašsaziņas līdzekļi. Ministrija to, piemēram, pamatoja ar “pilsētas rātsnama pārprojektēšanu”.

Ministre taisnojās: “Tas nebija apzināts lēmums, noteikti ne politisks, bet acīmredzami organizatorisks lēmums. Man būtu paticis, ja mēs to nebūtu nolikuši malā.”

Tomēr Vācijas zaļo, kuru partiju pārstāv Bērboka, politiskie oponenti (pārsvarā kristīgie demokrāti un konservatīvie kristieši) Vācijas ārlietu ministrei uzbruka par viņas “nejutīgumu pret tradīcijām un vēsturi”, uzsverot, ka “kristīgais cilvēka tēls ir tieši G7 valstu liberālās un konstitucionālās demokrātijas kopējais pamats”.

Minsterē pasaules lielvalstu ārlietu ministri tikās, lai cita starpā pārrunātu Krievijas uzbrukuma Ukrainai sekas, transatlantisko sadarbību un attiecības ar Ķīnu, bet nu it kā atrauti no Bībeles kristīgajām vērtībām. Krucifiksu no Minsteres rātsnama, kurš tiek uzskatīts par lielu simbolisku vērtību kristietībai Eiropā, sienas Vācijas ārlietu ministre visdrīzāk pavēlējusi noņemt, lai neakcentētu iesaistīto samitā pārstāvēto tautu atšķirīgās reliģiskās izcelsmes un pārliecības. Tā vismaz teicās Ārlietu ministrija pirms tam, kad tā sāka neveikli taisnoties par “rātsnama pārprojektēšanu”.

Minsteres vēsturiskais Rātsnams:

Vairāki politiķi Bērbokas izrīcību ir nosodījuši, vieni minot arī pilsētas katoļu mantojumu kā kaut ko tādu, ko nevajadzētu slēpt, savukārt citi atzīmēja, ka krusts ir arī vēsturisks simbols, kas ir vitāli svarīgs pilsētas kultūrai. Savukārt Minsteres mērs Markuss Lū (kristīgais demokrāts) paziņojis, ka, viņaprāt, lēmumu par vēsturiskā Minsteres krucifiksa noņemšanu “nevajadzēja pieņemt”, un viņš to “nožēlo”.

Vēlme pēc pēcnāves ar dzimumorgānu

Savukārt laikmetīgās mākslas pārstāvja, igauņu keramiķa Sandera Raudsepa izstādītais krucifikss viņa nule iekārtotajā personālizstādē “Nāvīga vēlme nonākt pēcnavē” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā izpelnījies LELB arhibīskapa nosodījumu. Jāteic, ka šajās dienās Raudsepa mākslai uzbrūk konservatīvie no abām frontes pusēm – gan kristieši, gan ateistiskās padomju armijas aizstāvji. Pirmie ir nikni, ka ar šādām krusta zīmēm tiek kropļota kristietība, bet otrie uzskata, ka šie “modernie krucifiksi” nu aizstāj nogāztos padomju “okupekļus”.

Bet igauņu mākslinieka mājaslapā varam redzēt vairākus viņa “izkropļotos” krucifiksus – gan Ziemassvētku krustu, gan divdimensionālo Jēzu, gan “uzpūtīgo” “dzimumlocekļa krucifiksu” – “Dicksus” (latviski – “Tavs alternatīvais Jēzus”), kurš tiek ironiski reklamēts:

“Sabiedrība, kurā ikvienā ir iesakņojusies pašapmierinātība: dariet tieši to, kas jums nepieciešams, lai piepildītu savas vēlmes. Lai tas būtu prieks, slava, veiksme… Jūs varat būt milzīgs dižgalvis un tikt par to slavēts.”

Marka Rotko mākslas centrs par igauņu keramiķa izstādi ar provocējošo nosaukumu vēsta: “Vairumā uzskatu sistēmu neizbēgami gaidāmās dzīves beigas ieved jaunā esības formā. Vai nu tā būtu paradīze, reinkarnācija vai izkušana visvarenā gaismas straumē, vai arī pārtapšana… par jebko!

Tuvinieki lej asaras, kamēr jūs līksmojat citā savas jaunās realitātes dimensijā. Nāves pieredze – vienīgais, kas mums visiem ir kopīgs – šķiet esam beigas. Tomēr visticamāk nāve nav galīga. Meklējot “atbildes” uz šiem jautājumiem, mākslinieks ir apkopojis savas pārdomas par nāves neizbēgamību.

Izstāde vizualizē autora personīgo ceļojumu – no bailēm nezināmā priekšā līdz pieņemšanai, ka viss ir iespējams. Tajā pašā laikā stingru, neapgāžamu secinājumu māksliniekam pavisam noteikti nav.

Cik noprotams, psihodēlija arī nav viesusi īpašu skaidrību, taču tās ietekmē mākslinieks nonācis pie pārliecības, ka patiesība var izrādīties jebkāda. Ir tikai viens veids, kā noskaidrot nekļūdīgi – pati nāve!”

Igauņu mākslinieks Sanders galvenokārt pazīstams ar savām smalki izstrādātajām keramikas skulptūrām. Katra no tām ir kā kadrs no pasakas vai smīkņājošs personāžs ar savu – nereti pagalam muļķīgu – stāstu. Starp saviem galvenajiem iedvesmas avotiem mākslinieks ierindo nepiedienīgus jokus, konspirācijas teorijas, psihodēliju, bērnības maldus, dzīvi un nāvi, reliģiju un nejaušas domas, kas ienāk prātā, mazgājoties dušā.

Marka Rotko mākslas centra jaunā izstāžu sezona: