Dažādās Latvijas pilsētās parādījušies murāļi

“Mūsu mērķis ir veicināt laikmetīgās mākslas parādīšanos pilsētvidē, lai tā kļūtu cilvēkiem pieejamāka. Esam uzrunājuši talantīgus latviešu jaunos māksliniekus, kuri iepazīst un pēta katrs savu vietu Latvijā, lai radītu laikmetīgus un videi atbilstošus murāļus. Sienas gleznojumi raisa interesi un rosina uz diskusiju par laikmetīgo mākslu un tās nozīmi, līdz ar to noteikti varam teikt, ka sabiedrība no šī procesa tikai iegūst un kļūst izglītotāka!” tā par projektu stāsta “Ziedoņa klase” vadītāja Elizabete Pavlovska. Visi sienas gleznojumi tapuši, iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa grāmatas bērniem “Es, cilvēks, pasaulē”, kurā rakstnieks pievēršas dzīvības, laika, augšanas, attīstīšanās, darba un citām tēmām. Iecerēts, ka 2023. gada pavasarī latviešu jaunie mākslinieki radīs vēl divus sienas gleznojumus – pa vienam Zemgalē un Latgalē. Paralēli sienas gleznojumu radīšanai “Ziedoņa klase” pašvaldībās organizē arī diskusijas un radošās darbnīcas jauniešiem, kurās runā par laikmetīgo mākslu un kultūru. Plānots, ka 2023. gada pavasarī būs izveidotas vairākas kultūrizglītības nodarbības dažāda vecuma bērniem un jauniešiem par laikmetīgo kultūru.

Šovasar uz Talsu mākslas skolas fasādes izveidots mākslinieces Zīles Ziemeles sienas gleznojums “Kopā”, kurš tapis, iedvesmojoties no kāda neparasta un Talsiem nozīmīga cilvēka – Tīca Dzintarkalna (1874–1937), kurš savu dzīvi ar pilnu atdevi veltījis Talsiem, kā arī apgleznojis māju sienas, kuros attēlotas dažādas pasakas un mitoloģiski sižeti. Sienas gleznojums uz Talsu mākslas skolas fasādes radīts tautiskā romantisma stilā un ir sadalīts vairākos sižetos. Gleznojuma kompozīcijā ir dažādi simboli, arī debesu spīdeklis, atgādinot par to, ka kopā dzīvojam vienā Pasaulē – zem Saules, kur ir daudz nezināmā. Mākslas darbā attēlots Talsu senpils atspīdums ezerā, savukārt, kamols kā kompozīcijas centrs simboliski ietver cilvēces kopīgo pieredzi Talsos – gan ziedonisko attīstīšanos, gan Talsiem būtisko aušanas tradīciju. Māksliniecei Zīlei Ziemelei darba procesā iepazīt Talsu vidi un vēsturi palīdzējis novadpētnieks Imants Tamsons un folkloriste Liena Eidone, kā arī citi aktīvi talsinieki, Talsu novada muzejs un Talsu Mākslas skola.

Septembra nogalē uz Smiltenes Kultūras centra sienas atklāts pirmais sienas gleznojums Smiltenes novadā. Murāli “Par atcerēšanos” radījusi māksliniece Luīze Rukšāne, iedvesmojoties no fotogrāfijas, kas tapusi 1910. gadā un kurā fiksēts smilteniešu iecienītais Tepera ezers. Ar gleznojumu Smiltenes centrā māksliniece Luīze Rukšāne aktualizē un vērš skatītāja uzmanību uz fotogrāfiju kā atmiņu nesēju. Agrākos laikos cilvēkiem mājās varēja būt dažādi formāli senču vai radinieku portreti – gleznas vai fotogrāfijas. Pārnēsājamā kamera nozīmēja, ka ikdienas dzīves pārejošos brīžus – atvaļinājumus, viesības – iespējams pārvērst attēlos un apkopot fotoalbumā. Šis laiks iezīmēja ne tikai jauna fotogrāfijas veida rašanos, bet arī līdz šim nebijušu notikumu atcerēšanās veidu. Mākslinieces murālis ir veltījums Smiltenes ainavu fiksējošai fotogrāfijai, kas uzņemta pirms vairāk nekā gadsimta. Fotogrāfija kalpo kā senas realitātes novilkums, kuru māksliniece interpretē, gleznojuma ietvarā ievietojot detaļas, kuras sākotnēji nedz reālajā ainavā, nedz fotogrāfijā nav pastāvējušas.

Sienas gleznojums “Tādi kā radi” uz Ādažu vidusskolas sienas ir veltījums ģimenēm, kas vēsta par to, ka, gluži kā augi dabā, ģimenes var būt ļoti dažādas. Māksliniece Ance Eikena iedvesmojusies no Ādažu novada ģerboņa, kurā attēlots aizsargājamais augs – Dortmaņa lobēlija (Lobelia dortmanna). Ģērbonī attēloti Lobēlijas ziedi, mamma un tētis, kuri sargā trešo – mazo, trauslo, vēl neizplaukušo pumpuru, bērnu. Anci Eikenu aizkustināja ideja par šādu ģimenes simbolu, taču savā darbā viņa uzsver, ka dzīve ne vienmēr ir tik vienkārša. Ģimene var būt visdažādākajās formās un veidolos, visas ģimenes ir pilnīgas un svarīgas. Dažkārt mazajam pumpuram ir jāizaug daudz agrāk un jāmācās parūpēties par sevi pašam bez vecāku siltuma un rūpēm. Dažkārt vecāku vietā ir vecvecāki, krustvecāki, draugi. Bērni var būt adoptēti, un vecāki var būt šķīrušies. Dažādie un varbūt brīžiem nepareizie Lobēlijas ziedu attēlojumi murālī simbolizē dažādos ģimenes modeļus.

“Šī projekta pamatideja ir cieši saistīta ar fonda “Mākslai vajag telpu” uzstādījumu – veicināt mākslas jaunrades attīstību un, radot jaunus simbolus, stiprināt mūsu identitāti. Būtiska nozīme murāļu radīšanā ir pilsētvidei, kurā tos vēlamies integrēt – tam ir jābūt mākslas darbam, kas sasaistās ar konkrēto vietu, kā arī ietver atsauci uz mūsu kultūras mantojumu. Tas ļauj mākslas darbu interpretācijā iesaistīties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, savukārt, mūsu valsts viesiem veidot apjausmu par mūsu identitāti veidojošajiem simboliem. Šajā procesā liela nozīme bija ciešajai sadarbībai ar pilsētu pašvaldībām, kas bija klātesošas garajās diskusijās un būtiski ietekmēja mākslas darbu gala rezultātu,” stāsta fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja un sienas gleznojumu kuratore Katrīna Jaunupe.