Visdārgāk viens deputāta mandāts izmaksāja LPV, NA un AS, vislētāk – ”Stabilitātei!”
foto: LETA
14. Saeimas deputāts Ainārs Šlesers sarunājas ar piketētājiem pie Saeimas nama pirms 14. Saeimas pirmās sēdes.
Politika

Visdārgāk viens deputāta mandāts izmaksāja LPV, NA un AS, vislētāk - ”Stabilitātei!”

LTV "de facto"

Dārgākā kampaņa – “Attīstībai/Par!”, savukārt dārgākais parlamenta deputāta mandāts izmaksājis partijai “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Taču vislētāk viena vieta 14. Saeimā izmaksājusi “Stabilitātei!”, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” aprēķini.

Visdārgāk viens deputāta mandāts izmaksāja LPV, NA...

Aprēķinu pamatā ir partiju vēlēšanu deklarācijas, kuras nule kā publicējis un līdz nākamā gada maijam pārbaudīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Birojs sola rūpīgi vērtēt gan partiju saņemtos ziedojumus, gan to, cik pamatoti bijuši valsts finansējumu saņēmušo partiju izdevumi priekšvēlēšanu aģitācijai.

Visdārgākās vēlēšanu kampaņas īstenotājai – apvienībai “Attīstībai/Par!” – gandrīz 900 tūkstošus eiro lielie izdevumi tomēr nepalīdzēja pārvarēt piecu procentu barjeru. Ja tas izdotos, partijai būtu bijuši seši mandāti, un katrs izmaksātu gandrīz 150 tūkstošus eiro.

Tā kā “Attīstībai/Par!” 14. Saeimā neiekļuva, tad visdārgāk viens mandāts ir izmaksājis Aināra Šlesera partijai “Latvija pirmajā vietā”. Tās vēlēšanu deklarācijā nav atspoguļota tā dēvētā kampaņa “par dabisku ģimeni”, kurā šovasar aktīvi piedalījās vairāki LPV kandidāti, bet reklamēt to palīdzēja partijas līdera Aināra Šlesera vadītā biedrība.

Taču arī bez tā LPV oficiāli kampaņai ir iztērējusi 617 tūkstošus eiro, kas nozīmē, ka viens mandāts izmaksājis 68 604 eiro.

Četros priekšvēlēšanu mēnešos partija ziedojumos saņēmusi pusmiljonu. Daudz bija tādu, kuri ziedoja 10 tūkstošus eiro vai mazliet mazāk. Vairāki no tiem ir Šleseru ģimenei daļēji piederošā “Rīgas tirdzniecības ostas” holdinga menedžeri, ir arī banku sektora pārstāvji – galvenokārt no “Rietumu bankas”. Šlesers klāsta, ka lielie ziedotāji partijai bijuši vajadzīgi, jo tai neesot bijis valsts finansējuma, bet mediji – gan sabiedriskie, gan privātie – LPV pārstāvjus gandrīz nekur neesot aicinājuši.

“Varat iet un griezties pie visiem mūsu ziedotājiem, un es jums varu skaidri pateikt, ka visi cilvēki, kas ir ziedojuši partijai, ir ziedojuši tāpēc, ka viņi atbalstīja mani personīgi un manu partiju. Bet vienlaicīgi jūs apskatieties – mums ir ziedotāji arī daudzi citi Rīgas ostas uzņēmēji no dažādām kompānijām, ar kurām man nekāda sakara dzīvē nav bijis, bet viņi ir ziedojuši. Un es teikšu tā, ka rezultāts, kāpēc mēs arī esam ievēlēti: tāpēc, ka tranzīta bizness jeb loģistikas bizness arī lielā mērā bija nolēmis atbalstīt mani, manu partiju,” apgalvo Šlesers.

No Saeimā iekļuvušajām partijām visdārgākā kampaņa bija “Apvienotajam sarakstam” (AS) – kopumā tā izmaksāja 745 tūkstošus eiro, bet viens mandāts – 49 686 eiro. AS Saeimas frakcijas un Zaļās partijas vadītājs Edgars Tavars skaidro, ka daudz tērēties reklāmām vajadzēja, lai vēlētājiem izskaidrotu, ka “zaļie” vairs nav kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), bet gan ar Latvijas Reģionu apvienību, Liepājas partiju un Ulda Pīlēna vadīto biedrību.

“Mums bija ļoti īss laiks, burtiski daži mēneši, lai mēs šo informāciju aiznestu pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotājiem. Būtu apstākļi mums salikušies tādi, ka mums būtu gads bijis pirms tam, iespējams, mums nebūtu jāuzrunā tik daudz atbalstītāju un jāieguldās šai kampaņā tādā apmērā, kā mēs to izdarījām,” klāsta Tavars.

Lielāki tēriņi nekā LPV un nedaudz dārgāks mandāts nekā AS bija partijai ar valsts finansējumu un ar pārstāvniecību gan Saeimā, gan valdībā - Nacionālajai apvienībai (NA). Tā vēlēšanās iztērēja 660 tūkstošus eiro, tādējādi viens mandāts NA izmaksāja 50 834 eiro.

NA valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars neslēpj, ka šoreiz partija varējusi atļauties neknapināties: “Jā, mēs izmantojam šīs iespējas, ko arī valsts finansējums sniedz, jo daudzas iepriekšējās vēlēšanas mēs bijām sacentušies nevienlīdzīgos apstākļos, jo sponsoru naudu Nacionālajai apvienībai piesaistīt allaž ir bijis grūtāk. Mēs esam centušies saglabāt tādu politisko neatkarību no sponsoru ietekmes. Šobrīd tie noteikumi bija izlīdzināti, mēs arī iepriekšējo gadu laikā bijām iekrājuši līdzekļus, lai šī sabiedrības uzrunāšana varētu būt plašāka.”

Uz pusi mazāk jeb 25 020 eiro viens mandāts izmaksāja ZZS, kura pēc Zaļās partijas atšķelšanās saglabāja gan savu zīmolu, gan valsts finansējumu. Kampaņā “zaļzemnieki” iztērēja 400 tūkstošus eiro, galvenās izmaksas bija reklāma komercradio, vides reklāma, reklāmas materiālu sagatavošana un arī labdarības pasākumu, proti, koncertu, finansēšana.

Savukārt kampaņas plānošanas izdevumi bija salīdzinoši nelieli – apmēram 11 tūkstoši eiro. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze stāsta, ka šoreiz ar kampaņas organizēšanu vairāk darbojušies politiķi paši: “Mums nebija viena centrālā aģentūra, mēs lielu daļu darījām paši deputātu kandidāti. Un tā arī tā atšķirība, ka mēs uzskatām, ka šī ziņa jānodod vēlētājiem un tur nevar taisīt kaut kādas aģentūras reklāmas kampaņu. Tā ir vienkārši mūsu partijas ziņa, ko mēs paši ģenerējam. Mēs paši arī savu programmu, savu ideoloģiju nosakām, un to arī mēs paši tad nolemjam, kādā veidā. Tas, kas paliek pakalpojuma sniedzēja ziņā, ir noformēt atbilstoši, dizains, stilistiski...”

“Jaunajai Vienotībai” viena mandāta izmaksas bija līdzīgas “zaļzemniekiem” – 22 842 eiro, bet kopumā kampaņa izmaksāja pusotru reizi dārgāk – teju 600 tūkstošus eiro. Lai gan premjera Krišjāņa Kariņa vadītās apvienības kampaņa bijusi piektā dārgākā, “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars gan apgalvo, ka ar izdevumiem viņi pārspīlējuši neesot. Galvenais esot bijis pastāstīt, “kas mēs esam un ko mēs darām,” saka valdības vadītāja partijas pārstāvis.

“Šeit jāņem vērā atsevišķas izdevumu pozīcijas šobrīd, kas ir kā jebkuri izdevumi Latvijā šobrīd palielinājušies. Piemēram, lai izdotu avīzi, vēlēšanu avīzi, kas ir ierasta lieta, ko cilvēki bieži vien vēlas saņemt, īpaši laukos, nu, šāda viena avīze, pat ne visiem Latvijas iedzīvotājiem izsūtot, mums izmaksāja 140 tūkstošus. Mums likās svarīgi cilvēkiem pastāstīt, lai viņiem ir iespēja palasīt, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet tās izmaksas ir būtiski palielinājušās,” stāsta Kampars.

Ļoti mazi limitētie izdevumi, bija “Progresīvajiem”, taču kopējās kampaņas izmaksas sasniedza 177 tūkstošus eiro jeb 17 717 eiro par vienu mandātu. Partijas līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa skaidro: lai gan reklāmas izvietošanas izdevumi partijai bija niecīgi, citas izmaksas, piemēram, kampaņas plānošana un sagatavošana, tomēr bija nepieciešamas.

“Tā kampaņas sagatavošana ir tik liela, jo mēs arī savu kampaņas fokusu veidojām uz mūsu cilvēkiem, mūsu kandidātiem. Līdz ar to, uz atbalstu kandidātiem, arī tai skaitā lai sagatavotos pasākumiem, debašu treniņi. Piemēram, mēs saskaitījām tikko, ka mums bija aptuveni 160 dažāda veida pasākumi, debates, diskusijas, NVO tikšanās. Un tām arī mums visiem vajadzēja gatavoties un, tā teikt, investēt cilvēkos, un mēs arī to darījām,” teic Ņenaševa.

Saskaņā ar vēlēšanu deklarāciju, vislētākā kampaņa no Saeimā tikušajām partijām bija “Stabilitātei!”. 33,8 tūkstoši eiro par kampaņu jeb 3072 eiro par vienu mandātu – tik izmaksāja pagājušās vēlēšanas tikai pirms diviem gadiem dibinātajai, nereti par “TikTok” partiju dēvētajai “Stabilitātei!”.

Partijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs apgalvo, ka viņu panākumi esot pierādījums tam, ka politiķiem vajagot iet ielās un sarunāties ar cilvēkiem. Arī sociālajās vietnēs jārunā par to, kas cilvēkus uztrauc, un tad neesot vajadzības maksāt par šī satura izplatīšanu, pauž Rosļikovs: “Esošo mūsdienu politiķu problēma ir, ka viņi uzskata, ka ir ļoti gudri un spēj paši parādīt tautai ceļu – nevis to, ko viņi grib, bet to, ko politiķis redz. Tā ir lielākā problēma. Ja tu runā ar cilvēkiem, komunicē ar cilvēkiem – viņi paši ar prieku noskatās materiālus, ko tu viņiem esi sagatavojis, ar prieku dalās ar tiem materiāliem. Līdz ar to neviens video mūsu sociālajos tīklos netika apmaksāts un izdevumu tur nebija vispār. Atkal – personīgais laiks un enerģija, viss.”

Tagad visu partiju, arī Saeimā netikušo, vēlēšanu deklarācijas pārbaudīs KNAB, kas pieprasīs no partijām visus dokumentus par kampaņas vajadzībām tērēto naudu. Birojs vērtēs ne tikai to, vai visi izdevumi ir iekļauti atskaitēs. Valsts finansējumu saņēmušajām partijām jārēķinās, ka KNAB var pārbaudīt, vai partijas ar šo naudu rīkojušās lietderīgi, proti, iegādājās pakalpojumus par iespējami izdevīgāko cenu. “Par cilvēcīgu Latviju” jeb bijusī “KPV LV” pēc šādas KNAB pārbaudes par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņu valsts finansējumu šī gada sākumā zaudēja.

KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma atgādina, ka šīs ir pirmās Saeimas vēlēšanas, kurās valsts finansējuma izlietošanai ir stingrāki nosacījumi: “Partijām kopš 2020. gada 15. janvāra ir aizliegums valsts budžeta līdzekļus tērēt nesamērīgi dārgām precēm, pakalpojumiem, ekskluzīvām precēm un pakalpojumiem, tāpēc, protams, mēs šo piemērošanas praksi turpināsim. Jūsu pieminētā situācija bija pirmais gadījums, pirmais tāds birojā pieņemts lēmums, un mēs noteikti vēl rūpīgāk skatīsimies arī nākotnē, lai partijas tērētu tām piešķirtos valsts līdzekļus atbilstoši likumdošanā noteiktajiem mērķiem.”

14. Saeimas vēlēšanās divu procentu barjeru pārsniedza 13 partijas, līdz ar to nākamos četrus gadus tās visas var pretendēt uz valsts finansējumu. Šonedēļ tām bija pēdējā iespēja pieteikties KNAB uz valsts finansējuma saņemšanu, un visas 13 partijas to arī izdarīja, “de facto” apliecināja birojā.