Politiķi ir gatavi mainīt valsts pārvaldības modeli. Kādas ir viņu idejas?

Šāda nostāja no politiķiem trešdien izskanēja Ekonomistu apvienības sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju rīkotajā konferencē "Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus".

Partiju apvienības "Jaunā vienotība" deputāts Arvils Ašeradens sacīja, ka nepieciešams veikt izmaiņas Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, lai varētu ieviest par atsevišķām nozarēm vai problēmjautājumiem atbildīgos valsts ministrus vai ministru biedrus. 

Arī Nacionālās apvienības politiķis Roberts Zīle diskusijā atgādināja, ka laikā, kad viņš bija finanšu ministrs, bija par valsts ieņēmumiem atbildīgā valsts ministre. No politiķa teiktā izrietēja, ka nav iebildumu pret šādu par konkrētām nozarēm atbildīgu valsts ministru ieviešanu. 

Partiju apvienības "Apvienotais saraksts" politiķis Māris Kučinskis sacīja, ka nav būtisku iebildumu arī pret jaunu Vides un enerģētikas ministriju, vienīgi "Apvienotais saraksts" vēlētos detalizētāk noskaidrot šīs jaunās ministrijas veicamos darbus un pienākumus. 

Ekonomistu apvienība piedāvā reformēt valdības modeli gan tās veidošanas, gan turpmākā darba procesā, trešdien konferencē sacīja apvienības prezidents Ojārs Kehris.

Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešami valsts pārvaldības uzlabojumi - likumdevējā, izpildvarā, jo valdības pašreizējais modelis neatspoguļo valdības prioritātes, pastāv vāju ministru risks, kā arī neatspoguļo ministriju horizontālās saites.

Modernāks modelis, Ekonomistu apvienības ieskatā, būtu, ja valdību veidojošās partijas nosauktu trīs līdz piecas prioritātes īstenošanai līdz nākamajām vēlēšanām. Ņemot vērā partiju nosaukto, Ministru prezidents piedāvātu partijām aptuveni 10 kopējās prioritātes un modeli to īstenošanai. 

No partiju piedāvātiem kandidātiem Ministru prezidents izvēlētos ministrus, par kuru kompetenci būtu atbildīgs, un piedāvātu tos apstiprināšanai Valsts prezidentam. Šobrīd ministri vairāk ir atbildīgi savas partijas priekšā, nevis Ministru prezidentam, norādīja Kehris. 

Ministri veidotu Ministru kabineta deklarāciju, precizējot prioritāšu sasniegšanas plānu. Pēc tam Saeima apstiprinātu Ministru prezidenta piedāvāto un Valsts prezidenta atbalstīto valdības modeli.

Tāpat Ministru prezidenta instrumenti būt Ministru kabineta komitejas, kuras vadītu attiecīgo nozaru ministri, un kurās pieņemtu galvenos lēmumus, tādējādi padarot Ministru kabineta sēdes formālākas, skaidroja Kehris. 

Tāpat Ekonomistu apvienība piedāvā ieviest īpašo uzdevumu ministru, valsts ministru posteņus, kuri atbildētu par konkrētām jomām. Vienlaikus tas nenozīmētu ministriju skaita palielināšanu, jo viena ministrija varētu apkalpot vairākus ministrus. 

Tādējādi tiktu panākta efektīvāka un kompetentāka lēmumu pieņemšana, valdība kļūtu politiski atbildīgāka, profesionālāka un kompetentāka, bet partijas varētu profilēties savu solījumu izpildē, teica Kehris. 

Savukārt Valsts prezidents Egils Levits sacīja, ka valstī ir vairākas jomas un problēmas, kurām vispār nav valsts politikas, kā arī nav atbildīgas valsts amatpersonas, piemēram, enerģētikas, klimata jautājumu, demogrāfijas, komunikācijas, cilvēku kvalifikācijas, digitālās politikas, krīzes pārvaldības jomas.

Levita ieskatā, tām visām būtu jābūt atsevišķām politikas jomām un atbildīgajiem.

Valsts prezidents arī pauda uzskatu, ka šīs jomas varētu vadīt gan pirmā, gan otrā līmeņa atbildīgās politiskās amatpersonas, kā tas bija deviņdesmitajos gados. Šādas politiskās amatpersonas varētu ieviest jau koalīcijas veidošanas laikā. 

Levita ieskatā, partijām būtu jāvienojas, kuras būtu pirmā līmeņa politiskās amatpersonas, kurām jāveido jaunas ministrijas, vai arī otrā līmeņa amatpersonas - valsts ministri vai arī ministru biedri, kā tas bija pirmskara Latvijā. Ministru biedra uzdevumi būtu ministrijas ietvaros vadīt noteiktus departamentus, kas atbildīgi par kādu jomu. Tādējādi ministru biedrs uz āru būtu konkrētās nozares politiskais vadītājs, taču viņam nebūtu atsevišķas ministrijas.

Valsts prezidents norādīja, ka tādējādi daudzām līdz šim nenosegtām jomām varētu iecelt politiskos vadītājus un veidot valsts politiku. Vienlaikus, Levita ieskatā, otrā līmeņa politiski atbildīgo amatpersonu iecelšana konkrētās jomās nepalielinātu valsts pārvaldes centrālā aprāta darbinieku kopējo skaitu.

Tāpat Levits minēja, ka tādējādi valdība kļūtu efektīvāka, fleksiblāka un spējīgāka pārvaldīt daudz vairāk jomu un nozaru.