Zemnieku saeima: Gerharda atkārtota virzīšana par zemkopības ministru nav pieļaujama
Ņemot vērā, ka esošais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards jau iepriekš publiski paudis savu vēlmi turpināt vadīt Zemkopības ministriju, lai arī jau vairākās Saeimas vēlēšanās nav kandidējis un tādējādi nav ieguvis sabiedrības un nozaru mandātu, vadošā lauksaimniecības nozares organizācija Latvijā “Zemnieku saeima” topošās valdības iespējamos koalīcijas partnerus atklātā vēstulē aicina nepieļaut viņa atkārtotu virzīšanu šajā amatā. Vēstule nosūtīta arī Valsts prezidentam Egilam Levitam.
Organizācija norāda, ka Latvijas valstij stratēģiski svarīgā lauksaimniecības nozare četru gadu laikā ir iestumta dziļā stagnācijā, līdzšinējai vadībai nespējot panākt nozares ilgtspējīgu attīstību un neizrādot interesi reformēt lauksaimniecības sektora vājās vietas. Esošajā drošības situācijā nozares attīstība, tajā skaitā iekšējā pārtikas apgāde, ir kritiski svarīga.
Juris Lazdiņš, “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs, stāsta: "Jau pirms 14. Saeimas vēlēšanām, Gerharda kungs augstprātīgi pauda savu vēlmi turpināt ieņemt šo amatu, aizbildinoties, ka kandidēt neļauj Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā, kas it kā liekot aizstāvēt nozares intereses daudz intensīvākā mērogā. Diemžēl jāatzīst, ka tā ir bijusi tikai atruna, jo ar tik lielu vienaldzību par savu pārstāvēto nozari nevar “lepoties” neviens cits ministrs. Arī šobrīd, saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, Gerharda pārstāvētā partija viņu izskata kā zemkopības ministra kandidātu."
“Zemnieku saeima” norāda, ka šobrīd nozarē ir virkne sasāpējušu jautājumu, kuri būtu jārisina kompetentam un par nozari zinošam zemkopības ministra kandidātam:
Pirmkārt, lauksaimniecības nozare šobrīd tiek plosīta no dažādām pusēm – augstas energoresursu cenas, bezprecedenta cenu kāpums mēslojumam, zaļā kursa un dažādu ierobežojumu ieviešana, milzīgās iepirkuma cenu svārstības.
Otrkārt, esošā Zemkopības ministrijas vadība nav veikusi reformu mazo saimniecību segmentā, kura ļautu no 40 000 mazajām saimniecībām nošķirt reāli ražojošos uzņēmumus no fiktīviem, kuri, iespējams, mākslīgi pretendē uz Eiropas fonda līdzekļiem, tā atņemot naudu reāli ražojošajiem, mazajiem lauksaimniekiem.
Treškārt, līdz šim Zemkopības ministrijas vadība veidojusi nevis ilgtspējīgu nozari, kas ir spējīga stāties pretī dažādām krīzēm, bet tieši pretēji – atkarīgu no regulārām kompensācijām krīžu gadījumos. Tas skaidri redzams ministrijas lēmumos mazināt programmas, kas veicina sējumu/dzīvnieku apdrošināšanu. Tāpat nav sakārtotas ilgtermiņa mēslojuma vai lopbarības piegādes ķēdes, tirgus svārstību gadījumā zemniekus atstājot situācijā, kad tie nav spējīgi iegādāties izejvielas. Šādas bezdarbības dēļ pie jebkurām tirgus vai ārējo faktoru svārstībām zemkopības nozarei nepieciešams ārkārtējs finansiālais atbalsts, ko esam pieredzējuši gan COVID-19 pandēmijas laikā, gan pēc tam,
Ceturtkārt, diemžēl Zemkopības ministrija nav spējusi iestāties par nozares interesēm, cīnoties par Eiropas Savienības finansējumu kopējā lauksaimniecības politikā, jo vairāk nekā puse Latvijas lauksaimnieku no 2023. gada saņems pavisam reālu maksājumu samazinājumu. Mūsuprāt, daļa lēmumu, kuri pēdējo četru gadu laikā ir pieņemti Zemkopības ministrijā, nozarei nav racionāli izskaidrojami un raisa bažas par to, ka stratēģiski jautājumi tiek primāri pieņemti nevis nozares attīstības interesēs, bet šauru grupu interesēs.
