Krievijas oligarham Avenam joprojām nav atņemta Latvijas pilsonība; divas ar viņu saistītas personas iekļauj melnajā sarakstā

Valsts drošības iestādes, kuru sniegtā informācija varētu būt pamats pilsonību atņemt, neatklāj, vai ir sākušas kādu pārbaudi. Pēc to ieteikuma melnajā sarakstā gan iekļautas divas ar Avenu saistītas personas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Tikmēr pats Avens cīnās ar Eiropas Savienību par sankciju atcelšanu un savu pilsonību nekomentē.

Krievijas miljardieris Pjotrs jeb Pēteris Avens, kura Latvijas pilsonības iegūšanas apstākļus savulaik vērtēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā tika pakļauts Eiropas Savienības sankcijām. Sankciju sarakstā Avens nodēvēts par vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, kurš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis no tiem labumu.

Tūlīt pēc kara sākuma Latvijā sākās politiķu diskusijas par to, vai Avenam pilsonība būtu jāatņem. Toreizējā iekšlietu ministre Marija Golubeva aicināja uz diskusiju par to, vai Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, varētu pilsonību atņemt cilvēkiem, kas ir sadarbojušies ar kara noziedzniekiem. Te būtu jāiesaistās Tieslietu ministrijai, pauda Golubeva.

Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Pilsonības likumā aprīlī nonāca Saeimas atbildīgajā komisijā, un līdz mēneša beigām likumu pieņēma un izsludināja.

Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonību var atņemt personai, kas “sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu”.

Pilsonību gan var atņemt tikai tad, ja persona vienlaikus ir citas valsts pilsonis. Savukārt ziņas par to, vai persona veikusi kādas no minētajām darbībām, sniedz valsts drošības iestādes. 

Septembra sākumā valdība arī pieņēma tehniskus grozījumus noteikumos, kas regulē Latvijas pilsonības zaudēšanas kārtību. Tajos noteikts, ka, saņemot no drošības iestādēm ziņas par kāda pilsoņa izdarītu kara noziegumu atbalstīšanu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pārbauda, vai persona ir ieguvusi citas valsts pilsonību. PMLP “de facto” šonedēļ apliecināja, ka līdz šim no valsts drošības iestādēm ne par vienu personu šādu informāciju nav saņēmusi.

Jau maijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Konservatīvie) vērsās pie jaunieceltā iekšlietu ministra Kristapa Eklona (A/P!) ar aicinājumu nekavēties ar Avena pilsonības atņemšanu. “de facto” rīcībā esošajā Iekšlietu ministrijas atbildē galvenokārt citēti dažādi normatīvie akti un norādīts, ka lēmuma pamatā jābūt valsts drošības iestāžu sniegtajai informācijai.

Tas, ka Avens joprojām ir pilsonis, Bordānu neapmierina: “No drošības dienestiem ir bijis klusums vai arī norādes, ka viņi nesaredz iespējas vai vajadzību. No PMLP arī nav bijusi nekāda atsaucība.

Šobrīd joprojām es uzskatu, ka jautājums par valstij potenciāli drošības riskus izsaucošām personām ir jālemj. Manu attieksmi attiecībā uz to, cik efektīvi strādā drošības iestādes, dažreiz jūs sabiedriski varbūt esat dzirdējuši. (..) Uzskatu, ka viņas strādā, bet dažos jautājumos mums nesakrīt viedokļi. Es domāju, ka arī šajā gadījumā attiecībā uz Avena kungu acīmredzot mums viedokļi nesakrīt.”

Valsts drošības dienestā (VDD) “de facto” norādīja, ka no komentāriem par dienestā notiekošajām pārbaudēm atturēsies, bet apstiprināja, ka līdz šim nav snieguši PMLP informāciju par dubultpilsoņiem, kuriem būtu pamats atņemt Latvijas pilsonību.

Valstij nelojālu personu iespējamā apdraudējuma novēršanai VDD līdz šim esot izmantojis citus instrumentus, piemēram, sācis 25 un no policijas pārņēmis vēl četrus kriminālprocesus pret personām, kuru darbības ir pretrunā Latvijas nacionālās drošības interesēm, un ar šādu pamatojumu arī liedzis 94 personām ieceļot pāri austrumu robežai. 

“Tāpat iekšlietu ministrs kopš 24. februāra pēc VDD rekomendācijām tā dēvētajā melnajā sarakstā jeb ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, ir iekļāvis 104 ārvalstniekus.

Varam norādīt, ka saistībā ar identificētiem riskiem melnajā sarakstā ir iekļautas divas personas, kuras ir saistītas ar Pjotru Avenu,” atbildē “de facto” atklāj VDD un norāda, ka ir iekšējās drošības dienests, tāpēc saistībā ar Avena darbībām ārvalstīs aicina vērsties Satversmes aizsardzības birojā (SAB). 

SAB arī neatklāj informāciju par konkrētām pārbaudēm, ko tas veic, bet uzsver: “Lai rosinātu pilsonības atņemšanas procesu kādai personai, ir nepieciešami juridiski pārbaudāmi fakti par likumā minētajām darbībām. Attiecīgo faktu iegūšana, apstrāde un izvērtēšana ir laikietilpīgs process, kas prasa saziņu ar citu valstu kompetentajām iestādēm.”

Iekšlietu ministrs Eklons uzskata, ka esot jāskatās uz lielo bildi nevis jāfokusējas tikai uz vienu personību, jo kopumā valsts drošības iestādes esot darījušas daudz: “Es nekādā gadījumā negribu jaukties profesionālu dienestu kompetencē. Un, ja viņiem ir vajadzīgs tam pusgads, tad viņiem ir jāpēta tas pusgadu.

Pilnīgi skaidrs, ka jautājums ir ļoti jūtīgs, runa ir par gana augstu stāvošām personām, par cilvēku likteņiem kaut kādā mērā. Un līdz ar to es esmu tikai ieinteresēts, ka izmeklēšana, izzināšanas process notiktu maksimāli rūpīgi, un secinājumi būtu neapšaubāmi un pilnīgi skaidri.”

Lielbritānijā šobrīd dzīvojošais Avens ir starptautiski pazīstams ar savu tieksmi tiesāties. Arī savu iekļaušanu Eiropas sankciju sarakstā viņš ir apstrīdējis Eiropas Savienības Tiesā. Starp miljardiera argumentiem ir, piemēram, šādi: Eiropas Savienības Padome neesot pierādījusi ne to, ka Avens ir ievērojams uzņēmējs, ne to, ka viņš ir ietekmīgs, ne to, ka viņš darbojas tādos ekonomikas sektoros, kas ir būtisks ienākumu avots Krievijas Federācijas valdībai.

“de facto” nedēļas sākumā nosūtīja jautājumus Avenam caur viņa vietējā labdarības fonda “Paaudze” vadītāju Igoru Basu. Fondam, starp kura mērķiem norādīta arī “uz Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas labu kaimiņattiecību un savstarpējo sapratni veicinošu kultūras iniciatīvu atbalstīšana”, aprīlī ir atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, taču fonds nav likvidēts. Uz jautājumiem par iespējamo Latvijas pilsonības zaudēšanu Avena atbildes “de facto” gan nesaņēma.

“Diemžēl Avena kungam šobrīd nav iespējas operatīvi atbildēt uz Jūsu jautājumiem, jo pašlaik viņš kopā ar ģimeni atrodas ASV,” atrakstīja Avena fonda direktors Bass. “Varu Jums tikai atkārtot to, ko Avena kungs jau ir publiski izteicis, nosodot Krievijas karu pret Ukrainu un pieprasot tūlītēju vardarbības pārtraukšanu – tā ir un, diemžēl, vēl ilgi būs akūta traģēdija abām tautām un visai pasaulei.(..)

Man personīgi viņš vairākkārt ir teicis: līdzekļu iesaldēšana šobrīd nekādi nepalīdz ne ukraiņiem, ne Latvijai, ne Eiropai – nevienam! Avena kungs un viņa partneri ir atvērti sadarbībai un ļoti vēlētos palīdzēt Ukrainai vairāk un ātrāk, tiklīdz viņiem tiks dota tāda iespēja.”

Publiski iepriekš gan ir izskanējis Avena satraukums par iespēju zaudēt Latvijas pilsonību. Pavasarī intervijā ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu žurnālists Aleksejs Venediktovs nodeva no miljardiera saņemtu jautājumu:

“Kam Latvijā paliks labāk, ja tādiem cilvēkiem kā Avens tiks atņemta pilsonība uz sadomātu ieganstu pamata?” Riekstiņš uz to atbildēja, ka nekur jau neesot teikts, ka Avenam kāds atņems pilsonību, bet, ja šāda procedūra sāksies, lēmumu pieņemšot PMLP vadība, kur strādā valsts pārvaldē ļoti pieredzējuši cilvēki.

“de facto” atgādina, ka tieši par iepriekšējā PMLP vadītāja Viļņa Jēkabsona sarunām ar politiķi Edgaru Jaunupu (A/P!), kurš tālāk par Avena pilsonības kārtošanas procesu komunicēja ar būvuzņēmēju Gunti Rāvi, izmeklēšanu veica KNAB. Lieta tika izbeigta, nekonstatējot kukuļošanu, taču atklājot īpašu PMLP labvēlību pret Avenu.