Kosmiskais absurds Baltkrievijas pierobežā: Tereškovas iela Indrā

Valentīnas Tereškovas vārdā iela Indrā tika nosaukta vēl padomju laikā, un ne jau dēļ viņas politiskās nostājas, bet gan tādēļ, ka Tereškova bija pirmā sieviete kosmonaute. Tomēr viņa gan padomju, gan arī tagad ir viena no lielākajām Kremļa ideoloģijas sludinātājām un neatkarīgajā Latvijā nebūtu pieņemami viņu godāt. 
 
1937. gadā dzimusī PSRS bruņoto spēku pulkvede un Krievijas Federācijas bruņoto spēku ģenerālmajore Tereškova kosmisko lidojumu veica 1963. gada jūnijā ar padomju kosmosa kuģi “Vostok-6”. Ja pirms 59 gadiem viņas veikumu varēja nosaukt par varoņdarbu, tad tagad viņa ir kara noziegumu atbalstītāja. Viņa jau vairāk nekā desmit gadus ir Krievijas Valsts domes deputāte no putinistu partijas “Vienotā Krievija”, bijusi Federācijas struktūras un pašvaldību komitejas priekšsēdētāja vietniece, kā arī Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietniece un Krievija domes Ētikas komisijas priekšsēdētāja. 2020. gada 10. martā tieši Tereškova bija tā, kas Krievijas Federācijas konstitūcijā iesniedza priekšlikumu anulēt prezidenta pilnvaru termiņu limitu attiecībā uz Vladimiru Putinu, ļaujot viņam valdīt līdz 2036. gadam.

PAC valdes sekretāre Elīza Nikola Sveržicka Jauns.lv stāsta: “Krāslavas novada dome joprojām uztur PSRS Augstākās Padomes Prezidija locekles (1974–1989), PSRS Augstākās Padomes deputātes (1966–1989), Padomju Savienības varones, PSRS Valsts drošības komitejas segorganizāciju PSRS un ārzemju draudzības biedrību savienības prezidija priekšsēdētājas un Padomju sieviešu komitejas vadītājas, Krievijas Federācijas Valsts domes deputātes no 2011. gada, tās Ārlietu komisijas vicepriekšsēdētājas un ārlietu ministrijas kolēģijas locekles, partijas “Vienotā Krievija” Augstākās padomes locekles, Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina sevišķās uzticības personas kā 2020. gada Krievijas Federācijas konstitūcijas grozījumu, kas ļauj Vladimiram Putinam vēl divus termiņus līdz 2036. gadam būt terorisma atbalstītājvalsts Krievijas Federācijas prezidentam, oficiālās ierosinātājas Krievijas Federācijas bruņoto spēku ģenerālmajores Valentīnas Tereškovas slavināšanu ar ielu Latvijas Republikā”.

Jāpiebilst, ka turpat līdzās Indrā ir arī pirmā krievu kosmonauta Jurija Gagarina (1934-1968) vārdā nosauktā iela, kuru arī PAC aicina pārdēvēt.

Abu ielu iedzīvotāji jau atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā pat ir lepojušies ar savu ielu “kosmiskajiem nosaukumiem”. Tā pirms sešiem gadiem – 2016. gada augustā gan Tereškovas, gan Gagarina ielas iedzīvotāji svinēja Indras tradicionālos Ievārījuma svētkus, vārot “Kosmisko ievārījumu” no Indras ķiršiem. Bet svētku noslēgumā Gagarina un Tereškovas ielu iedzīvotāji Indras Zaptes dārzā iestādīja abu ielu vārdos nodēvētus plūmju kociņus ar cerību pēc dažiem gadiem izvārīt „Kosmisko plūmju ievārījumu”.

Nodedzināts Valentīnas Tereškovas muzejs Jaroslavļas apgabalā:

Tikmēr pašā Krievijā Tereškovas vārdu ne īpaši godā. Piemēram, šī gada jūnijā, kad apritēja 59. gadadiena kopš leģendārā Tereškovas lidojuma kosmosā, nezināmi partizāni nodedzināja viņai veltīto muzeju Jaroslavļas apgabala Tutajevas rajona Nikoļskas ciemā, kur šī putisnistu varone ir dzimusi. Drīz vien Jaroslavļas apgabala pašvaldība paziņoja, ka atvēlēs 25 miljonus rubļu (pēc nosacītā kursa ap 400 000 eiro), lai atjaunoto Tereškovas dzimtās koka ēka kopiju. Vietējais ziņu portāls 76.ru veica vietējo aptauju, lai noskaidrotu, vai pašvaldībai būtu jātērē tik daudz naudas, lai atjaunotu Tereškovas māju. Tikai 8% aptaujas dalībnieku bija par to, lai atjaunotu Tereškovas namiņu, 92% uzskatīja, ka nauda jāatvēl citām vajadzībām.

Padomju laikā Tereškovas vārdā nosauca vairākas ielas Latvijas pilsētās. Šīs kosmosa iekarotājas vārdā pārdēvēja arī Buļļu ielu Rīgā, kurai galvaspilsētas pašvaldība Tereškovas vārdu atņēma jau 1990. gadā.