Uz Jelgavas poliklīnikas jumta ierīkota bišu drava

Sākoties liepziedu nektāra sezonai, uz jumta izvietotas pirmās trīs bišu saimes, kas nākotnē pāraugs veselā bišu dārzā. Ikdienas rūpes par dravu uzņēmies Jelgavas novada Vircavas biškopis Nauris Bērziņš.

Labas bišu ganības

Jelgava ar 14 parkiem un skvēriem ir labas ganības bitēm, un poliklīnika atrodas blakus Raiņa parkam, vienam no lielākajiem pilsētā. Parkos liepziedu laikā var ievākt vistīrāko liepu medu, tajā ir ļoti maz citu ziedu piejaukumu. Ap 80 līdz 90% liepziedu medus Latvijā tiek ievākts tieši pilsētās.

“Iedvesmojamies no bišu nemitīgā čakluma, kas raksturīgs arī mediķiem, kā arī vēlamies pievērst jelgavnieku uzmanību tīrajai videi mūsu pilsētā, jo bites ir izvēlīgas dāmas. Turklāt urbānā biškopība ir viens no zaļās domāšanas indikatoriem, veids, kā vēl vairāk ļaujam dabai ienākt pilsētā un pilsētai – dabā. Tādējādi neviļus savu darbinieku saimi esam palielinājuši par aptuveni 100 000 čaklu darbinieču,” teic Jelgavas poliklīnikas valdes locekle Kintija Barloti. 

Bišu saimju skaitu plānots vēl palielināt, kad būs īstenota poliklīnikas nākamā attīstības iecere – saules paneļu uzstādīšana, lai ražotu elektrību pašu vajadzībām.

Pilsētas medum nav ne vainas

Urbānā biškopība ir izplatīta daudzās pasaules pilsētās, un Eiropā par bišu galvaspilsētām kļuvušas Berlīne, Minhene, Hamburga, Londona, Parīze, Cīrihe, Vīne, Kopenhāgena, Rīga u.c.

Veicot analīzes, pasaules pilsētās ievāktajā medū nav atrasti nekādi nelabvēlīgi piejaukumi, piemēram, smagie metāli, kā dažkārt maldīgi uzskata. Pilsētā, salīdzinot ar laukiem, nelieto pesticīdus. Turklāt pilsētu liepas varētu dot pat līdz 70% nektāra vairāk nekā to kolēģes laukos vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, urbānā biškopība ļauj bites turēt vidē, kurā ir mazākas gaisa temperatūras svārstības ne tikai vasarā, bet arī pārējos gadalaikos. Tas bitēm dod iespēju ātrākai attīstībai pavasarī un vasarā, nodrošina vieglāku ziemas pārlaišanu.

Otrkārt, pilsētās parasti ir mazāks vēja ātrums, bet tie ir labvēlīgi apstākļi, lai bite mierīgi varētu aizlidot paēst. Aizvadītajās desmitgadēs novērojama bišu skaita samazināšanās, kas rada raizes par pārtikas ražošanas iespējām nākotnē, jo bites apputeksnē kultūraugu daudzumu, kas atbilst 30% no pasaulē saražotā pārtikas apjoma.

Jumts ir bitēm īstā vieta

“Bitēm patīk dzīvot uz jumtiem, jo tas atbilst viņu instinktiem. Pirms cilvēki bites sāka kopt bluķa stropos uz zemes, tās dzīvoja augstu koku dobumos. Tādēļ atrašanās uz jumta ir līdzīga šai dabiskajai dzīves vietai. Bites arī dabā lido augstu – pāri koku galotnēm, viegli pievārē pat 20 metru augstumu. Tādēļ pilsētās bites vispareizāk ir novietot uz piecu līdz sešu stāvu māju jumtiem,” skaidro Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis.

Paceļot bites uz dzīvi augstāk, tās netraucēs ne mājiniekiem pagalmā, ne kaimiņiem. Tas pasargā no gadījumiem, kad reizēm bites saskrienas ar cilvēku pacelšanās vai nolaišanās brīdī no stropa, kas atrodas tuvu zemei.

Stropi izvietoti uz poliklīnikas jumta sestā stāva līmenī. Dravnieks Nauris Bērziņš lēš, ka sezonas laikā katra saime varētu ienest vismaz 50 kilogramus augstas kvalitātes medus. “Poliklīnikas apmeklētāji un pat darbinieki bišu klātbūtni nemana. Ikdienā bites skrien savos darbos un pagalmā cilvēku līmenī pat nenolaižas,” piebilst biškopis.