Trīs jūru iniciatīvas samitā lems par reģiona valstu tālāko sadarbības modeli ar Ukrainu

Rīgā notiks jau septītais TJI samits. 

Andris Teikmanis atzīmēja, ka projekta pamatā ir TJI valstu reģiona konkurences stiprināšana ar labākiem savienojumiem un investīciju ieviešanu Dienvidu un Ziemeļu virzienā. Viņš skaidroja, ka pēc valstu pievienošanās ES pamatā tika attīstīta infrastruktūra Austrumu un Rietumu virzienā, lai savienotu Austrumeiropu ar Rietumeiropas valstīm.

Pēc viņa paustā, TJI valstu vadītāji konstatēja, ka, lai palielinātu sinerģiju un reģiona konkurētspēju nepieciešams attīstīties arī Ziemeļu un Dienvidu virzienā. Teikmanis norādīja, ka viens no spilgtākajiem un redzamākajiem Ziemeļdienvidu virziena projektiem ir "Rail Baltica", kas savieno trīs Baltijas valstis, Poliju un Adrijas jūru, uz kuriem patlaban ir liegta dzelzceļa satiksme gan pasažieriem, gan kravām. VPK vadītājs norādīja, ka šis projekts atbilst kopīgajam TJI redzējumam.

Tāpat Teikmanis norādīja, ka Tīru jūru valstīs dzīvo ap 111 miljoni iedzīvotāju, turklāt pieaugums šajās valstīs ir aptuveni pusotru reizi augstāks, nekā pārējā Eiropas daļā. Viņš uzsvēra, ka projekts savā būtībā ir veids, kā meklēt papildu finanšu līdzekļus, lai finansētu trūkstošo infrastruktūru, kas ir aplēsta 500 miljardu eiro apmērā.

Tāpēc, kā uzsvēra VPK vadītājs, reizi gadā kopā sanāk Trīs jūru valstu līderi kopā ar stratēģiskajiem partneriem, kas ir Vācija, Eiropas Komisija un ASV. Teikmanis norādīja, ka gadu gaitā interese par reģionu pieaug un valstis izrāda arī interesi pievienoties šim reģionam. Tādu interesi izrādījušas Rietumbalkānu valstis, Ukraina, Moldova un Gruzija. Šī varētu būt viena no tēmām, par kurām spriedīs valstu līderi samita laikā.

VPK vadītājs sacīja, ka tiek sagaidīts augsts dalības līmenis. Samitu apmeklēs gandrīz visu Trīs jūru valstu prezidenti. Samitu apmeklēs arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV). Samitā tiks atskaņoti arī vēstījumi no Lielbritānijas, Francijas, Kanādas un Japānas, kas arī ir to valstu vidū, kas izrāda interesi par TJI projektiem un finansēšanas iespējām. Uz smaitu ir aicināts arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis - ja sarežģītās situācijas dēļ viņš nevarēs samitu apmeklēt, tad pasākumā izskanēs viņa vēstījums samita dalībniekiem.

Savukārt TJI Biznesa forumu apmeklēs vairāk nekā 500 dalībnieki no dažādām reģiona un ārpus reģiona valstīm. Gaidāms, ka Biznesa forumā apspriedīs transporta infrastruktūru, digitālos projektus un arīdzan enerģijas infrastruktūras projektus. Atsevišķs panelis tiks veltīts, lai īstenotu konkrētus infrastruktūras projektus.

Teikmanis uzsvēra, ka gan samita, gan Biznesa foruma mērķis ir pavisam skaidrs - uzlikt uz kartes šo reģionu ne tikai kā inovatīvu, dinamiski attīstošu un pievilcīgu reģionu, bet arī drošu vietu investīcijām. Viņš norādīja, ka daļai investoru Krievijas karš Ukrainā ir radījis zināmas bažas, vai arī tālākie ES reģionu ir pietiekami droši. VPK vadītājs pauda pārliecību, ka gan samits, gan Biznesa forums sniegs atbildi uz šiem jautājumiem un kliedēs bažas.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks TJI samita sagatavošanas jautājumos Edgars Bondars skaidroja, ka TJI ir politiski iedvesmota, bet komerciāli virzīta. Rīgas samits būs lieliska iespēja ne tikai augstā politiskā līmenī, bet arī uzņēmējdarbības līmenī apspriest reģiona turpmāko attīstību, kā arī tās iespējas, kas ir ārpus reģiona.

Bondars akcentēja, ka TJI Biznesa forumā notiks vairāki paneļi, kuros piedalīsies starptautiski pazīstamas kompānijas un starptautiskas finanšu organizācijas. Samits un Biznesa forums, pēc vēstnieka domām, būs iespēja Latvijai un Rīgai sevi pierādīt ne tikai kā TJI reģiona valsti, bet labu vietu investīcijām.

Runājot par TJI Biznesa forumu, Bondars norādīja, ka paralēli tam notiks vairāki satelītpasākumi, kuros pievērsīsies arī tādam jautājumam kā kiberdrošība. Vēstnieks arīdzan pieļāva, ka tas viss palīdzēs saprast, kur TJI tālāk virzās, kādas platformas ir vērts tālāk attīstīt, uz kādiem projektiem likt akcentu, piemēram, aktuālajā enerģētikas jomā. Tāpat daudz tiks runāts par to, kā TJI var palīdzēt Ukrainai atjaunoties pēc kara.

Eiropas ekonomiskā un politiskā ģeogrāfija Ukrainas kara rezultātā ir mainījusies un TJI samits ir ieguvis jaunu lomu. Daļa no vairāk nekā 100 projektiem, kas iesniegto TJI Investīciju fondā, paredzēti savienojumu veidošanai ar Ukrainu un Moldovu.

Trīs jūru reģions varētu spēlēt jaunu lomu Ukrainas atjaunošanā pēc kara, jo daļa TJI valstis robežojas ar Ukrainu, vai atrodas tās tuvumā. Viņš norādīja, ka TJI valstis nebūs galvenās, kas finansēs Ukrainas rekonstrukciju pēc kara, tomēr TJI valstis būs tās, caur kurām varētu iet dažāda veida savienojumu projekti, piemēram, autoceļi, dzelzceļa un enerģijas savienojumi.

Tāpat paredzams, ka deklarācijā TJ valstu līderi izteikts stingru atbalstu Ukrainai tās karā ar Krieviju, kā arī skaidru atbalstu ekonomiskās un militārās palīdzības sniegšanai, sacīja VPK vadītājs.

Trīs jūru iniciatīva radās 2016. gadā, un to iniciēja Polijas un Horvātijas prezidenti. TJI apvieno 12 valstis, no kurām visas ir arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un robežojas starp Baltijas, Melno un Adrijas jūru.