"La Scala" teātrī Milānā un "Splendid Palace" Rīgā notiks Alvja Hermaņa "Madama Butterfly" pirmizrāde. FOTO

Kā kinoteātrim atzina Radio 3 “Klasika” direktore Gunta Vaivode: “7. decembris itāļiem ir gandrīz kā 18.novembris latviešiem, vai vismaz Dziesmu svētki. Šajā dienā viņi ar īpašu lepnumu dzied savu himnu, jo operas dzimtenes slavenākajā teātrī „La Scala” sākas jaunā sezona. Šoreiz ar dievinātā verista Džākomo Pučīni operas „Madama Butterflay” pirmizrādi, kurai īpašu intrigu piešķir ne tikai latviešu klātbūtne radošajā grupā, bet arī operas pirmās, divcēlienu versijas rekonstrukcija. Cik var nojaust no dažām izrādes fotogrāfijām un Hermaņa pēdējā laika atklāsmēm, tad iestudējums varētu būt gana klasisks, tāpēc jo lielāka iespēja baudīt jutīgās melodijas, kolorīto orķestri un dzīvot līdzi vienai no muzikāli skaistākajām, bet cilvēciski nežēlīgākajām operas drāmām. Es neizslēdzu, ka daudzi latvieši uz Čo-čo-sanu tagad skatīsies caur Melānijas prizmu.”

Opera "Madama Butterfly" pirmo reizi dienasgaismu ieraudzīja 1904. gada februārī tieši "La Scala" opernamā. Par operu tika dedzīgi diskutēts - tā kļuva par upuri komponista ienaidnieku uzbrukumos, vienlaicīgi  kļūstot arī par lielu pārsteigumu auditorijai.  Opera tolaik tika uzskatīta par kliedzoši inovatīvu, atsaucoties uz tā laika modernākajām Eiropas muzikālā teātra tendencēm. Vēlāk pārrakstīta tā piedzīvoja atkārtotu pirmizrādi Brešas Lielajā teātrī, gūstot milzu panākumus, kuri to pavadīja uz visiem laikiem, visā pasaulē.

Par operas rašanos stāsta muzikoloģe un laikraksta “Diena” kultūras nodaļas žurnāliste Inese Lūsiņa: “Madama Butterfly, kas pirmizrādi piedzīvoja Milānas opernamā La Scala ir sestā opera Džakomo Pučīni radošajā mantojumā. Tā tapa pēc ilgiem sižeta meklējumiem pēc tam, kad publikas sajūsmu jau bija izpelnījušās komponista lieliskās vērisma drāmas Manona Lesko, Bohēma un Toska. Mērķtiecīgās literatūras studijas veda visdažādākajos virzienos no vēsturiskas drāmas līdz komiskas operas iecerei, tomēr nedeva rezultātus. Tad talkā nāca nejaušība – savā kārtējā darba ceļojumā 1900.gadā komponistu saviļņoja Londonā redzētā dramatiskā teātra izrāde, amerikāņu dramaturga Dāvida Belasko luga Geiša. Tā bija tapusi pēc Džona Lutera Longa īsstāsta un vēstīja par jaunas japāņu sievietes traģisko likteni. Neuzticēdamies pirmajam emocionālajam saviļņojumam komponists šo izrādi noskatījās vēlreiz, un tad izlēma, ka šis būs viņa jaunās operas stāsts. Tomēr operas veidošana izvērtās par nopietnu pārbaudījumu cienījamajam komponistam, jo to pārtrauca smaga autoavārija, kas piespieda Pučīni astoņus mēnešus pavadīt gultā, vēlāk darbu pabeidzot vēl staigājot ar kruķiem.”

Karlīna Timofejeva/ Publicitātes foto