Vācija ASV karaspēka izvešanu no valsts sauc par "paredzamu". NATO prasa skaidrojumus
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņojis, ka ASV lēmums izvest no valsts 5000 karavīru bija “paredzams”, kamēr NATO militārā alianse norāda, ka pieprasījusi no Vašingtonas skaidrojumus.
Intervijā ziņu aģentūrai DPA Pistoriuss uzsvēra, ka “amerikāņu karavīru klātbūtne Eiropā, īpaši Vācijā, ir gan mūsu, gan ASV interesēs”. Tikmēr NATO pārstāve Elisone Hārta sacīja, ka alianse “strādā ar ASV, lai izprastu šī lēmuma detaļas”.
Vašingtonas solis seko pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps kritizēja Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu par izteikumiem, ka ASV notiekošajās sarunās ar Irānu esot “pazemota”. Pašlaik ASV Vācijā uztur vairāk nekā 36 000 aktīvā dienesta karavīru — tas ir lielākais amerikāņu militārais kontingents Eiropā. Salīdzinājumam, Itālijā izvietoti aptuveni 12 000, bet Apvienotajā Karalistē — ap 10 000 karavīru.
Tramps arī izteicies par iespējamu karaspēka samazināšanu Itālijā un Spānijā. Jau pērn Vašingtona nolēma samazināt spēku klātbūtni Rumānijā, īstenojot plānu pārorientēt militāro uzmanību no Eiropas uz Indijas un Klusā okeāna reģionu.
NATO dalībvalstīs pieaug bažas, ka jaunākais ASV lēmums varētu vājināt aliansi. “Lielākais drauds transatlantiskajai kopienai nav ārējie ienaidnieki, bet gan mūsu alianses pakāpeniska sairšana,” sestdien brīdināja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. “Mums visiem jādara viss iespējamais, lai šo postošo tendenci apturētu.”
Arī divi augsta ranga ASV republikāņu politiķi pauda satraukumu par plāniem izvest brigādi no Vācijas. “ASV interesēs ir saglabāt spēcīgu atturēšanas spēju Eiropā, nevis pilnībā samazināt klātbūtni kontinentā,” norādīja senators Rodžers Vikers un Pārstāvju palātas deputāts Maiks Rodžerss.
Pistoriuss intervijā arī uzsvēra, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību un Vācija ciešāk sadarbosies ar sabiedrotajiem. “Vācija ir uz pareizā ceļa,” viņš sacīja, norādot uz būtiski palielinātajiem aizsardzības izdevumiem.
Iepriekš Tramps kritizēja Vāciju par nepietiekamu militāro finansējumu, taču situācija mainījusies — tiek prognozēts, ka 2027. gadā Vācijas aizsardzības budžets sasniegs 105,8 miljardus eiro, kas kopumā veidos ap 3,1% no IKP, ņemot vērā arī atbalstu Ukrainai. NATO pārstāve Hārta uzsvēra, ka ASV lēmums vēlreiz apliecina nepieciešamību Eiropai vairāk ieguldīt aizsardzībā un uzņemties lielāku atbildību par kopējo drošību. “Jau redzam progresu pēc tam, kad sabiedrotie pērn Hāgā vienojās ieguldīt 5% no IKP,” viņa norādīja.
Spriedzi starp Vašingtonu un Berlīni pastiprināja Merca izteikumi, kuros viņš kritizēja ASV stratēģijas trūkumu un Irānas rīcību sarunās. Atbildot, Tramps sociālajā tīklā “Truth Social” apgalvoja, ka Mercs “nezina, par ko runā”. Drīz pēc tam tika paziņots par karaspēka izvešanu. Pentagona pārstāvis Šons Parnels informēja, ka lēmumu pieņēmis aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, un izvešana paredzēta tuvāko sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā.
ASV ilgstoši kritizējušas NATO sabiedrotos par nevēlēšanos iesaistīties operācijās Hormuza šauruma atvēršanai — svarīgā naftas transporta maršrutā, kuru Irāna būtiski ierobežojusi pēc ASV un Izraēlas triecieniem februāra beigās.
