Visticamāk, nesāks kriminālprocesu par iespējamu deputāta ietekmēšanu balsojumā par Civilās savienības likumprojektu

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šovakar intervijā Latvijas Televīzijai atklāja, ka iepriekš sāktās resoriskās pārbaudes rezultātā pieņemtais lēmums pirmšķietami būs nesākt kriminālprocesu. Šis lēmums, visdrīzāk, tiks pieņemts nākamnedēļ un KNAB to arī anonimizētā veidā publicēšot.

Jau ziņots, ka 18.maijā ar iesniegumu KNAB vērsušies Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems (KuK) un Edgars Tavars (LZP).

Kā Juridiskās komisijas sēdē novēroja aģentūra LETA, balsojot par Civilās savienības likumprojekta virzību galīgajā lasījumā, deputātu domas sadalījās. Pirmajā balsojumā pieci balsoja par, bet pieci pret. Deputāts Geidāns par likumu nebalsoja.

Tā kā balsis sadalījās līdzīgi, komisijas vadītājs Jānis Butāns (K) aicināja deputātus balsot atkārtoti. Otrajā balsojumā deputāti balsoja tāpat, kā pirmajā, bet, kad Geidāns atkārtoti atzina, ka viņš par likumprojekta virzību nebalsos. Attālināto sēdi skāra tehniskas problēmas, audio skaņa sāka raustīties un pārtrūka. Butāns kolēģus informēja, ka balsojuma laikā radusies tehniska kļūda.

Komisijas sēdē Stepaņenko aicināja turpināt balsojumu, papildinot, ka viņa lieliski dzird Butānu, kā arī citus deputātus. Deputāts Jānis iesalnieks (NA) pauda viedokli, ka "tehniskās problēmas saistītas ar balsu pirkšanu". Stepaņenko viņam piekrita, uzsverot, ka pašlaik tiek rakstītas īsziņas Geidānam.

Tehniskā pauze ilga nedaudz vairāk par minūti. Butāns, pamatojoties uz tehniskām problēmām, aicināja deputātus sākt balsojumu no jauna, savukārt opozīcijas deputāti izteica iebildumus pret šādu piedāvājumu un aicināja turpināt jau iesākto balsojumu.

Faktiski Butāns piekrita un jauns balsojums netika sākts, bet gan turpināts iepriekšējais. Butāns pēc saraksta atkārtoja deputātu pozīcijas, savukārt nonākot līdz Geidāna pozīcijai, deputāts Geidāns lēma balsot par likuma virzību. Šāda pozīcijas maiņa izcēla sašutumu opozīciju deputātu vidū. Deputāti izteica viedokli, ka tehniskās pauzes laikā Geidāna balss tika nopirkta.

Reaģējot uz notikušo Stepaņenko, Gobzems un Tavars vērsušies KNAB ar lūgumu izmeklēt iespējamo Geidāna ietekmēšanu saistībā ar šo balsojumu, pastāstīja Stepaņenko. Parlamentārieši cer, ka tiesībsargājošajai iestādei būs iespējams konstatēt visus apstākļus, kas pavadīja šo balsojuma un kas notika izsludinātās tehniskās pauzes laikā.

Opozīcijas deputāti norāda, ka esot zināms, ka Butāns nebija viens pats komisijas telpā un ka klātienē bijuši arī citi cilvēki. Tāpēc politiķi cer, ka varēs tikt izdibināta taisnība un tiks konstatēts notikušais, kas apliecinātu vai noliegtu iespējamo saziņu ar Geidānu un viņa ietekmēšanu komisijas sēdes laikā, skaidroja deputāte.

Ņemot vērā Geidāna neskaidro pozīciju, šis gadījums varētu liecināt, ka deputāts nav balsojis atbilstoši savai pārliecībai un sirdsapziņai, bet viņa balsojumu varētu būt ietekmējuši citi faktori, pauda deputāte.

Iesniegumā KNAB deputāti norāda, kuri deputāti piedalījās sēdē un kā katrs balsoja par likumprojektu. Politiķi norāda, ka Geidāns balsojuma laikā paziņoja "nebalso", kas faktiski nozīmē deputāta nepiedalīšanās balsojumā. No sēdes ieraksta saprotams, ka Geidāns apzināti nebalsoja un vēlējās to darīt zināmu visiem klātesošajiem, norāda opozīcija parlamentārieši.

Politiķi pauž, ka atkārtotā balsojuma laikā, sadzirdot, ka Geidāns atkal paziņo "nebalso", Butāns "patvaļīgi pārtrauca" komisijas sēdi, aizbildinoties ar it kā notikušajiem tehniskajiem traucējumiem. Komisijas sēdes ierakstā pēc Geidāna balsojuma dzirdams klikšķis, "kas varētu liecināt par to, ka komisijas vadītājs izslēdza mikrofonu iespējams tamdēļ, lai steidzami sazinātos" ar Geidānu, teikts iesniegumā KNAB.

Pēc aptuveni minūtes komisijas vadītājs pieslēdzies un opozicionāru skatījumā rosinājis atsākt balsojumu jau trešo reizi, trešo reizi lūdzot nobalsot tieši Geidānam, kurš pēc notikušās "piespiedu pauzes", trešajā balsojuma reizē jau mainīja savu balsojumu un nobalsoja "par".

Butāns neesot paziņojis komisijas deputātiem par tehnisko traucējumu iemeslu, tāpēc Stepaņenko, Gobzems un Tavars secina, ka komisijas vadītājs labi dzirdējis visus deputātus un ka sēdes laikā "nebija piefiksēti nekādi traucējumi".

Politiķi pauž, ka likumprojektu izstrādājusi Butāna un Geidāna pārstāvētās partijas "Konservatīvie" vadītā Tieslietu ministrija. Neesot izslēgts, ka Butāns ar nolūku būtu pārtraucis deputātu balsojumu, lai iegūtu vajadzīgo balsojumu no Geidāna, kura balsojums izšķīra likumprojekta virzību, iesniegumā tiesībsargājošajai iestādei norāda deputāti.

Savukārt Geidāns aģentūrai LETA iepriekš noliedza, ka būtu ietekmēts, uzsverot, ka nekāda nauda viņam nav tikusi maksāta un ka tehniskā pārtraukuma laikā ar viņu Butāns vai kāds cits neesot sazinājies.

Geidāns norādījis, ka komisijas sēdē rīkojies atbilstoši tam, kā ir esot pārrunāts "Konservatīvo" frakcijā. Lai būtu skaidrība par šo situāciju ir svarīgi izprast politiskos procesus parlamentārajā demokrātijā un tās pamatus. Lai varētu sasniegt kādus mērķus, politiķi apvienojas partijās, savukārt tādi deputāti, kuri strādā vieni paši, nevarot nekā panākt, akcentē deputāts.

Kā ziņots, Juridiskā komisija Civilās savienības likumprojektu atbalstīja galīgajā lasījumā un par to vēl jābalso arī Saeimas sēdē. Saeimā 2.jūnijā kvoruma trūkuma dēļ neizdevās pieņemt Civilās savienības likumprojektu.