Vācietis trīs nedēļas skrien uz Monako, lai klātienē vērotu F-1 sacīkstes

Ikdienā Šrēders strādā par miesnieku un dzīvo Vācijas nelielā ciematā netālu no Nīderlandes robežas. Tieši no turienes viņš uzsāka savu garo ceļu, šķērsojot Luksemburgu un Francijas pilsētas – Dižonu, Lionu, Aviņonu, Kannas un Nicu, līdz visbeidzot sasniedza galamērķi Monako.

Ekstrēmā skrējiena laikā vīrietis ik dienu izdzēra septiņus līdz astoņus litrus ūdens, apēda trīs banānus un dažus enerģijas batoniņus. Kārtīgu maltīti viņš sev atļāvās ieturēt vienīgi vakaros pirms naktsmiera.

"Fiziski tā bija īsta elle. Bez sava brālēna Jana, kurš man blakus brauca ar automašīnu, es to nekad nebūtu paveicis," atzina Kristofers. Īpaši mokošas esot bijušas pirmās trīs dienas, jo vīrietis nebija pienācīgi novērtējis 1500 metru augstuma starpību kalnainajā apvidū. "Ceturtajā dienā biju gatavs padoties. Ķermenis teica "nē", bet prāts – "jā"."

Ideja par šādu avantūru radusies jau 2025. gada janvārī, taču reālus treniņus viņš sācis vien gadu vēlāk. Četru mēnešu ilgajā sagatavošanās posmā Šrēders noskrēja 1200 kilometrus, taču tagad viņš secina, ka ar to acīmredzami bijis par maz. Skrējiena laikā viņš zaudēja astoņus kilogramus svara, ik dienas sadedzinot aptuveni 5000 kilokaloriju.

Ceļā līdz Monako viņš tomēr neiztika bez veselības problēmām. "Skrējiena 13. dienā 36 grādu svelmē es dabūju saules dūrienu, bet nākamajā dienā tik un tā turpināju skriet. Pēc noskrietiem 33 kilometriem man spēki izsīka – nācās apstāties un atlikušos piecus kilometrus noiet kājām. Pēc tam es paņēmu vienīgo neplānoto atpūtas dienu," atminas skrējējs.