Citplanētieši un padomju ainiņas LNMM izstādē "Laikmeta vizionārs. Auseklis Baušķenieks"
Latvijas Nacionālā mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Laikmetu vizionārs. Auseklis Baušķenieks”. Izstāde veltīta mākslinieka daiļradei, kurā viņš pievērsies cilvēka, sabiedrības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.
Auseklis Baušķenieks ir unikāls gleznotājs Latvijas mākslas scēnā. Viņš ar sev raksturīgo glezniecības metodi meistarīgi attēloja gan ikdienišķas, gan arī uz nākotnes vīziju balstītas ainas. Viņš savās gleznās līdzās cilvēcīgiem personāžiem blakus noliek citplanētiešus, milžus un citus savas fantāziju pasaules tēlus. Baušķenieks īpaši akcentēja laikmeta un sabiedrības raksturīgās iezīmes izmantojot humoru, ironiju un arī satīru. Viņa attēlotās cilvēciskās vājības un padomju dzīves absurds ļauj skatītājam identificēties ar gleznās redzemajiem tēliem.
“Arī pats Auseklis ir atzinis to, ka galvenais viņa darbos ir cilvēks. To arī varam saskatīt - to cilvēku un cilvēcību, un cilvēka vājumu, viņu niķus un stiķus un visādas mizanscēnas no ikdienas, kas patiesībā ir ikdienišķa dzīve un katrs no mums ar to var saskarties," atzīst Agnese Zviedre,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” stāsta izstādes kuratore Agnese Zviedre.
Ausekļa Baušķenieka daiļrades aktualitāte mūsdienās ir saistāma ar gleznotāja interesi par cilvēku – ikdienu, attiecībām ar ģimeni, noskaņojumu sabiedrībā un mūža ritumu. Mākslinieks norādījis, ka padomju populārais sauklis “galvenais ir cilvēks” sasaucas ar viņa glezniecību, un šo daudz gribošo un nekad nepiesātināmo būtni – cilvēku – viņš mēģināja atspoguļot no dažādiem skatpunktiem. Tieši Baušķenieka darbos var saskatīt, ka, lai gan laiki un varas mainās, standarti par to, kādam jābūt indivīdam, kādai jābūt ģimenei un kā tiek veidoti politiskie diskursi, lielākoties ir aplami un bieži vien nesasniedzami.
Padomju laikos Baušķenieka vārdu pāris gadus presē bija aizliegts pieminēt. Taču, lai cik satīriskas varētu šķist viņa kompozīcijas, mākslinieks centās nevis nosodīt vai kritizēt, bet drīzāk ļāva katram pašam identificēties ar tēliem.
Izstādei ir četras daļas, kas pāraug cita citā – cilvēks kā indivīds, cilvēks un ģimene, cilvēks un sabiedrība, zinātne un nākotne. Ekspozīciju papildina trīs Baušķenieka radītie kinētiskie objekti, kas raksturo autora aizrautīgo interesi par radio amatierismu.
Izstāde norisināsies no šā gada 10. jūnija līdz 18. septembrim. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā.
Par mākslinieku
Auseklis Baušķenieks (1910–2007) mācījies Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē (1930–1933), apguvis zīmēšanas un pasteļglezniecības iemaņas pie Vilhelma Purvīša, vēlāk iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur beidzis Figurālās glezniecības meistardarbnīcu (1933–1942). Otrā pasaules kara laikā Baušķenieks nokļuva darba nometnē Vācijā un Rīgā atgriezās 1946. gadā. Viņš strādāja par mākslinieku-noformētāju (1947–1948), vadīja tēlotājas mākslas pulciņu Rīgas pionieru pilī (1949–1962). 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē Auseklis Baušķenieks atsāka gleznot un piedalīties izstādēs. Neskatoties uz to, ka gleznotāja pirmā personālizstāde notika tikai 1975. gadā, viņš kļuva par vienu no populārākajiem latviešu māksliniekiem. Auseklim Baušķeniekam bijušas 22 personālizstādes un vērienīga retrospekcija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
