VAAD saņēmis ziņas par cilvēka veselību apdraudoša kukaiņa savairošanos Zemgalē

Šīs kukaiņu sugas dabiskais izplatības areāls ietver Eiropu, Āfrikas ziemeļu daļu un Tuvos Austrumus. Zeltvēdera mūķene ir Latvijas faunas sastāvdaļa, taču līdz šim tā nekad nebija savairojusies masveidā.

2021.gadā Zemgalē, netālu no Tērvetes, pirmo reizi novērota zeltvēdera mūķenes savairošanās. Toreiz secināts, ka zeltvēdera mūķenes masveida savairošanās ārpus konstatētās vietas nav vērojama.

Lai gan Latvijas iedzīvotāji bija lūgti ziņot par kaitēkļa novērojumiem, neviena no pērn saņemtajām ziņām neapstiprināja zeltvēdera mūķenes savairošanos ārpus jau konstatētās vietas Tērvetē.

Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību.

Tauriņa kāpuru kutikulu sedz kupls apmatojums. Kāpuri matiņus izmanto savai aizsardzībai, tos nometot. Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas cilvēkam izraisa ādas un arī acu iekaisumu, bet cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus.

Šie matiņi var saglabāties vidē pat vairākus gadus. Tie ir ļoti viegli, un vējš tos var atkārtoti pacelt gaisā. Matiņu radītie izsitumi var parādīties uzreiz pēc saskares ar kāpuru matiņiem vai arī pēc vairākām stundām. Izsitumi var saglabāties no dažām stundām līdz vairākām nedēļām.

Matiņus satur arī kāpuru veidotie satīklojumi, kāpuru austie kokoni, ko tie auž pirms iekūņošanās, un nomestie apvalki, kāpuriem nomainot ādu.

Tauriņu matiņi nav alerģiski. Parasti medicīniskā palīdzība ietver niezes atvieglošanu, bet lielāko risku toksiskie matiņi rada no maija sākuma līdz jūlija beigām.

Papildus ar cilvēku veselību saistītajām problēmām vairākus gadus ilgstoša savairošanās var izraisīt arī koku nokalšanu.

Zeltvēdera mūķenei ir nepieciešams daudz gaismas un siltuma, tādēļ parasti tā atrodama saulainās vietās, piemēram, izretinātās mežaudzēs, meža malās, alejās, augļu dārzos un tamlīdzīgās vietās.

Mūķenes kāpuri ir polifāgi un tāpēc var būt atrodami uz daudzu sugu lapu kokiem - tai skaitā, tie var bojāt ozolus, apses, liepas, vīksnas, vilkābeles, augļu kokus, kā arī dažādus citus lapu kokus.

Zeltvēdera mūķenei ir viena paaudze gadā. Tauriņi dēj olas jūlijā. Jūnijā kāpuri iekūņojas vai nu grupās, vai arī atsevišķi.

Pirms iekūņošanās kāpuri izklīst, meklējot vietu, kur iekūņoties. Šajā attīstības posmā kāpuri var masveidā ieklīst cilvēku mājokļos. Jūnija beigās- jūlija sākumā izlido balti tauriņi ar brūnu ķermeņa aizmugures daļu.

Kāpuri var viegli izplatīties ar auto transportu, kas novietots zem inficētiem kokiem. Tāpēc svarīgi ir nenovietot automašīnas zem šiem kokiem. Masveida savairošanās parasti beidzas, kad patogēnās sēnītes izplatās kaitēkļa populācijā.

Strādājot zeltvēdera mūķenes savairošanās vietās, ieteicams uzvilkt aizsargbrilles, respiratoru, cimdus un ciešu, sausu apģērbu. Ja ir plānots veikt āra darbus sausā laikā, ieteicama pagalma laistīšana, lai toksiskie matiņi netiktu atkārtoti pacelti gaisā, bet "pieliptu" pie zemes.

Lai atbrīvotos no kāpuriem, kas "apsēduši" dzīvojamās ēkas, vislabāk izmantot putekļu sūcēju ar ūdens filtru, ūdenim pievienojot nedaudz ziepju. Ja savairošanās tikko sākusies, ļoti efektīva ir satīkloto "ligzdu" nogriešana ziemā un agrā pavasarī, kad kāpuri vēl nav pametuši savas ligzdas.

Rodoties aizdomām par zeltvēdera mūķenes izplatību, svarīgi nepakļaut alerģiskam riskam mazus bērnus un cilvēkus ar noslieci uz astmu.

Vienīgā efektīvā rīcība, konstatējot zeltvēdera mūķeni, ir nogriezt koku zarus ar kāpuriem un sadedzināt. Lai izvairītos no iespējamas alerģiskas reakcijas, ko izraisa kāpura matiņi, veicot šādas darbības, ir jāizmanto gumijas cimdi, vēlams lietot arī respiratoru un aizsargbrilles.

Pirms dārza darbu veikšanas un zāles pļaušanas zemi vēlams laistīt ar ūdeni, lai izvairītos no iespējamās saskares ar zeltvēdera mūķenes matiņiem.

Lai apzinātu kaitēkļa savairošanās apmēru, Latvijas iedzīvotāji, īpaši Zemgales reģionā dzīvojošie, tiek lūgti ziņot VAAD par kaitēkļa novērojumiem.