Zivju līķi Sāvienas ezerā, nešpetnā Tukuma “kaķu tante” un mēslotāji Vecumniekos: kriminālā province

Bet Lietuvas pierobežā – Skaistkalnē tagad diez vai kvalitatīvu palīdzību var saņemt kāda dzīve radība: pa Jaunsaules ceļu dīvainā remonta dēļ uz to pusi tagad neviens īsti godīgi nevar aizkļūt. Toties turpat netālu esošie Vecumnieki nu var ieslīgt atkritumu kalnos, jo pašvaldībai vairs nav ne naudas, ne lustes nodarboties ar lielgabarīta atkritumu izvešanu.

Jābūt uzmanīgiem, dodoties uz Zaļo birzi Liepājā. Tur dzīvokļos šauj pa mēbelēm, pa logiem un no balkoniem met ārā televizorus, un drīz vien varbūt lidos arī ledusskapji.

Dzērumā apšauda mēbeles un datoru, pa logu ārā met televizoru un ledusskapi

Valsts policijas Kurzemes reģionālā pārvalde vēsta: “Pagājušās nedēļas svētdienā, 29. maijā, veicot interneta monitoringu, policija konstatēja, ka kāds liepājnieks tiešsaistē translēja video, kurā redzams, kā viņš, atrodoties dzīvoklī ar vēl kādu personu, pielieto pneimatisko ieroci. Valsts un pašvaldības policijas amatpersonas ieradās vīrieša dzīvesvietā un pārtrauca likumpārkāpumus. Pret vīrieti ir uzsākti trīs administratīvo pārkāpumu procesi.
 
Policisti sociālās saziņas vietnē “TikTok” konstatēja, ka kāds lietotājs translēja video, kur ar pneimatisko ieroci šāva pa mēbelēm. Likumsargi identificēja vīrieti, uzzināja viņa dzīvesvietu un devās uz adresi Liepājā, Zaļās birzs mikrorajonā. Šis vīrietis pa daudzdzīvokļu mājas piektā stāva loga izmeta arī televizoru un vēl gatavojās mest ārā ledusskapi. 

Likumsargi ieradās notikuma vietā un mājas pagalmā pamanīja lauskas no televizora, savukārt pie kāpņutelpas ieejas atradās televizors. Minētajā dzīvoklī notika nekārtības, kuras policisti pārtrauca. Vīrietis, kurš bija izmantojis pneimatisko ieroci, skaidroja, ka ieroci iegādājies, lai savā brīvajā laikā šautu pa bundžām un mērķiem, taču šoreiz viņš izdomājis interneta tiešraidē demonstrēt, kā viņš dzīvoklī šauj pa savu datora monitoru un noliktiem mērķiem. Jāpiemin, ka vīrietis atradās alkohola reibumā un dzīvoklī atradās vēl viena persona, tādējādi ar savām darbībām viņš apdraudēja ne tikai sevi, bet arī citus. Veicot alkohola pārbaudi vīrieša izelpā, konstatēts, ka viņš atradies 2,13 promiļu reibumā.
 
Par notikušo uzsākti administratīvo pārkāpumu procesi pret abām personām par sīko huligānismu, jo abas personas izmeta no dzīvokļa pa balkonu vairākus priekšmetus, tādejādi apdraudot iedzīvotāju drošību. Pret pneimatiskā ieroča īpašnieku uzsākta administratīvā pārkāpuma process par pneimatiskā ieroča izmantošanu. Tāpat likumsargi vīrietim konfiscēja pneimatisko ieroci un skrotis. Par sīko huligānismu un ieroča izmantošanu, atrodoties alkohola reibumā, viņam piemērots naudas sods – 1445 eiro. 

Savukārt pašvaldības policija uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu par atkritumu izmešanu tam neparedzētā un nepiemērotā vietā. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu, par šādu pārkāpumu tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods fiziskai personai no 50 līdz 750 eiro, bet juridiskai personai – no 250 līdz 1500 eiro.

Tukuma dzīvnieku patversme nostrostē “kaķu tanti”

Tukuma dzīvnieku patversme vietējā laikrakstā “Tukuma Neatkarīgās Ziņas” bargi ar pirkstu pakratījusi pilsētas sētas kaķu barotājas virzienā:

“Patversme aicina kaķu barotāju atteikties no šī “vaļasprieka”, kas nevis dara labu dzīvniekiem, bet gan kaitē. Tā vietā būtu jādomā, kā sadarboties ar patversmi, lai varētu sterilizēt dzīvniekus un lai mazinātu dzimstību. Diemžēl reālā situācija ir tā, ka iedzīvotāji nevis palīdz, bet tieši otrādi – traucē izķert kaķus, lai gan patversme rūpējas, lai pagrabi nebūtu pilni kaķēnu. Ja iedzīvotāji vēlas rūpēties par kaķiem, viņiem tie jātur savās mājās, bet ielas kaķus barot nedrīkst”.

Vecumniekos aptrūkstas nauda atkritumu izvešanai

Savukārt Bauskas novada Vecumnieku apvienības pārvaldi saniknojuši vietējie iedzīvotāji, kuri konteineros izmet  bīstamos atkritumus. Pašvaldība savā mājaslapā raksta:

“No atkritumu apsaimniekotāja “Eco Baltia vide” tika saņemta informācija, ka, izvedot lielgabarīta atkritumus, konteineros konstatēti bīstamie atkritumi – šīferis. Tā kā lielgabarīta atkritumu konteineros nedrīkst ievietot bīstamos atkritumus, būvgružus, automašīnu riepas, sadzīves atkritumus un elektropreces, atkritumu apsaimniekotājs piemēros pašvaldībai soda naudu. Diemžēl iedzīvotāji regulāri lielgabarīta atkritumu konteineros izmet riepas, būvgružus, sadzīves un citus atkritumus, kuru ievietošana tajos nav pieļaujama.

Pamatojoties uz to, ka iedzīvotāji klaji ignorē informāciju, ko drīkst un ko nedrīkst ievietot lielgabarīta atkritumu konteineros, un 2022. gadā paredzētais finansējums līdz aprīlim ir jau izlietots 70% apmērā, pārvalde informē sabiedrību, ka lielgabarīta atkritumu izvešana tiek pārtraukta.

Tiklīdz tiks saņemts “Eco Baltia vide” rēķins par izvestajiem atkritumiem un piemēroto soda naudu, pārvalde veiks aprēķinus, lai izvērtētu, vai turpmāk pastāv iespēja organizēt kampaņveida lielgabarīta atkritumu izvešanu, atbilstoši pieejamajiem budžeta līdzekļiem.

Vecumnieku apvienības pārvaldes teritorijā lielgabarīta atkritumu savākšanai 2022. gadā ir atvēlēti 18 600 eiro (pērn tam bija atvēlēts teju trīs reizes vairāk - 54 000 eiro)”.

Tagad Vecumnieku iedzīvotājiem silti iesaka pašiem rūpēties par dižatkritumu nogādāšanu līdz izgāztuvei, jo “iedzīvotājiem lielgabarīta atkritumu izvešana jāorganizē individuāli un par saviem līdzekļiem jānodod tie utilizēšanai”. To var izdarīt, vai nu tos aizvedot uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu kaimiņnovadā – Baldonē (Rīgas iela 27) vai arī piesakot izvešanu SIA “Eco Baltia vide”.

Sāvienas ezerā uzpeld pāris simtu beigtu zivju

Pirms pāris nedēļām makšķernieku forumos viena pēc otras sāka parādīties satrauktas ziņas no Sāvienas ezera Madonas novada Ļaudonas pagastā. Pa teju 58 hektāru lielo ezeru peldēja desmitu desmitiem beigtu zivju. Makšķernieki cēla trauksmi: “Sāvienas ezers sauc pēc palīdzības!”. Sociālajos tīklos parādījās visdažādākās versijas – vietējie lauksaimnieki ezeru saindējuši, tajā iegāžot kaitīgos minerālmēslus vai izejot vircu; kāds nodarbojies ar elektrozveju un ezerā iemetis dinamītu; kāds izlējis ķīmiskos atkritumus un tā tālāk.

Viens otrs atkal centās nomierināt satrauktos prātus: “Domāju, ka panikai nav pamata. Ir notikusi zivju slāpšana, kas saistīta ar skābekļa trūkumu, ko izraisa pavasara augu atlieku trūdēšana. Sāvienas ezerā nav notekūdeņu ieplūdes, ja neskaita meliorācijas ieplūdi... Sazvērestības teoriju piekritējus gribētu pārliecināt, ka zemnieka miglošanas iekārtas uzpilde nekādi nepieļauj darba šķīduma nokļūšanu atpakaļ vidē”.

Drīz vien ezeru Ļaudonas pagastā pārbaudīt traucās Valsts vides dienests, kurš ziņoja: “Valsts vides dienesta inspektori veica ezera apsekošanu un konstatēja aptuveni 200 mirušas zivis. Inspektori ievāca ezera ūdens un zivju paraugus, kas tika nodoti laboratorijā testēšanai.

No ezera paņemtajos ūdens paraugos netika konstatēta piesārņojošo vielu klātbūtne, kas varētu izraisīt zivju bojāeju. Ņemot vērā, ka ziema Vidzemē šogad bija auksta, uz ezera bija izveidojusies bieza ledus kārta, pastāv iespēja, ka zivju bojāeja ir notikusi ziemas periodā, par ko liecina zivju dažādas sadalīšanās stadijas. Ūdens temperatūrai paaugstinoties jau iepriekš bojā gājušās zivis uzpeldējušas ezera ūdens virskārtā”.

Oriģinālā Jaunsaules ceļa brāķa labošana

Ar Latvijas “gludo” lielceļu problēmām saskaramies teju vai visā valstī, bet Bauskas novada Skaistkalnes puses ļaudīm ir īpaši “paveicies”.

Pagājušā gada septembrī pie Skaistkalnes tika pabeigti ilgi gaidītie remontdarbi gandrīz kilometru garā ceļa V1020 “Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne” posmā. Bet pēc pāris mēnešiem vietējie jau cēla trauksmi - darbi veikti nekvalitatīvi! Darbu pasūtītājs - uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) “izremontēto” ceļu nepieņēma un būvniekam – SIA “Igate” uzdeva par saviem līdzekļiem brāķi izlabot, kas jāpaveic līdz šī gada 30. jūnijam.

Tagad uz Jaunsaules ceļa sarosījušies ceļinieki, kuri sākuši labot savas neizdarības, bet laikraksts “Bauskas Dzīve” raksta, ka “izvēlētā remontdarbu metode apšaubāma”:

“Cik novēroja “Bauskas Dzīve”, pēc šādas metodes veikta defektu novēršana diez vai atvieglos jaunsauliešu dzīvi. Pagājušajā gadā “Igate” veica ceļa seguma uzlabošanu ar divkārtu virsmas apstrādes metodi. Tas iepriecināja visus iedzīvotājus Jaunsaules ceļa malā, bet ātri vien arī apbēdināja – ceļu izraibināja asas un dziļas bedres.

Defektus būvniekam jānovērš līdz 30. jūnijam, un maija beigās to novēršana sākās. Kā tas notiek – vienkārši ieberot ar lāpstām grants maisījumu bedrēs, turklāt vairāk izvēloties lielākās un iespaidīgākās bedres un ne vienmēr ieberot mazākās bedrēs. Šādi aizber ne visas bedres – daudzas mazākas bedres paliek, jo to gluži vienkārši ir tik daudz, ka visas aizbērt nesanāks. Arī mazākajām bedrēm, tāpat kā lielajām, ir asas malas un, visdrīzāk, tās ar laiku kļūs lielākas. Pat vietās, kur aizbērtas bedres, nerodas izjūta, ka var droši braukt pāri”.

Par šo oriģinālo ceļa remonta defektu likvidēšanas metodi neizpratnē ir arī bauskasdzive.lv komentētāji:

Skaistkalnē neapmierināti ar ceļa "uzlabošanu":

Kārlis: “Latvijas autoceļu uzturētājs iegulda lielu naudu padomju laikā izbrāķētas ceļu atjaunošanas tehnoloģijas – divkārtu virsmas apstrādes – augšāmcelšanā. Vai ir prāts uz ceļa, kur nav masas ierobežojuma klāt šo dubulto virsmu? Ceļu eksperti ne reizi vien norādījuši, ka tas ir viens no lētākajiem paņēmieniem, kā iegūt melno segumu, taču šādā veidā apstrādātam ceļam ir īss kalpošanas laiks, segums ir nenoturīgs, ātri nolietojas, tāpēc no tautsaimniecības viedokļa tas neatmaksājas. Jaunsaules gadījumā ceļš nenokalpoja pat gadu, kur te kāda ekonomija? Kas maksās par salauzto auto? Kurš grib kratīties pa šīm bedrēm?”

slimība: “Brocēnu cementa rūpnīca jau sen Satiksmes ministrijai un pašvaldībām piedāvā betona ceļu tehnoloģiju, kas pasaulē sen tiek pielietota, bet Satiksmes ministrija pilnībā ignorējot šo piedāvājumu. Runa nav par autostrādēm, bet par reģionālajiem un pašvaldību ceļiem piemērotu tehnoloģiju. Laikam galvenais iemesls neefektīviem lēmumiem ir nepieļaut ceļu remontus ar ilgu kalpošanas laiku, citādi nevar izbazarēt budžetu”.

Rūdis: “Tā ir, ka vinnē pa zemo konkursu un iepērk lēto materiālu. Vecais teiciens nav nomiris: Skopais maksā divreiz”.

Aga: “Šodien braucu! Tiešām viena otra bedre vispār nav aizbērta, bet uz citām lielas čupas. Traki!”