Iesaldējot pedagogu atalgojumu, IZM atbildību pārliek uz pašvaldībām, uzskata savienība
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāns turpmākos trīs gadus nepaaugstināt pedagogu atalgojumu jeb iesaldēt to faktiski nozīmē atbildību par algām pārlikt uz pašvaldībām, uzskata Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pārmet IZM, ka tā grasās uz trim gadiem iesaldēt pedagogu algas, tāpēc arodbiedrība lems par turpmāko rīcību un iespējamām protesta akcijām. IZM kritikai nepiekrīt, vienlaikus atzīmējot, ka alga nav vienīgais līdzeklis, kā risināt trūkstošā darbaspēka problēmas nozarē.
Kā informēja LPS, saskaņā ar IZM plānu laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam netiekot paredzēts finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai, attiecīgi, lai nodrošinātu algas apmēru atbilstoši paredzētajai likmei, pašvaldībām būšot jārod līdzekļi savā budžetā, lai segtu starpību, ja valsts budžeta finansējums būs nepietiekošs. Aizbildinoties ar stimulu pašvaldībām sakārtot skolu tīklu, tiekot ignorēts fakts, ka virknē pašvaldību šis uzdevums esot paveikts un aktuālāks jautājums esot skolu pārpildījuma mazināšana.
LPS paziņojumā uzsver, ka Latvijas pašvaldības rīkojas saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", kur cita starpā 11.pantā ir noteikts, ka "Ministru kabinets likumā paredzētajos gadījumos un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldībai atsevišķu pārvaldes uzdevumu. Deleģējot pārvaldes uzdevumu, Ministru kabinets nodrošina pašvaldībai finanšu līdzekļus, kas nepieciešami šā uzdevuma izpildei", savukārt 13. pantā paredzēts, ka "Valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta". Šajā gadījumā, nepalielinot mērķdotāciju pedagogu atalgojumam paredzētajā apmērā, pašvaldībām tiks deleģētas valsts funkcijas bez tam paredzēta finansējuma no valsts budžeta.
IZM priekšlikums par algu iesaldēšanu nav veidots uz datos balstīta pamatojuma, proti, nav veikti aprēķini par iespējamiem ieguvumiem vai zaudējumiem no atsevišķu skolu slēgšanas vai pakāpju maiņas, uzskata LPS. "Pat, ja slēdzot skolu vai pazeminot tās pakāpi uz pamatskolas izglītības apguves programmu, pašvaldība ietaupīs finansējumu, pašvaldībām joprojām nebūs pietiekošu resursu atalgojuma izmaksai pedagogiem," vērtē LPS.
Pašvaldību organizācija uzskata, ka IZM neesot ņēmusi vērā faktu, ka vairākās pašvaldībās ir sakārtots skolu tīkls un daļa no tām, piemēram, Pierīgā, saskaras ar citiem izaicinājumiem - pārāk lielu skolēnu skaitu klasēs.
"Mēs izprotam IZM vēlmi celt izglītības iestāžu prestižu un līdz galam sakārtot skolu tīklu, taču vienlaikus, lai noturētu esošos un piesaistītu jaunus pedagogus, ir jānodrošina adekvāts un konkurētspējīgs atalgojums. Skolās ir nepieciešami motivēti un profesionāli pedagogi, kuru uzdevums ir nodrošināt, lai mūsu nākamās paaudzes iegūst labu izglītību un veicina mūsu valsts izaugsmi," sacījis LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
LPS vērš IZM uzmanību uz nepieciešamību ieviest Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izmantoto metodi, kad kopējais pilna laika skolēnu skaits, kas uzņemti noteiktā izglītības līmenī, tiek dalīts ar ekvivalentu pilna laika skolotāju kopējo skaitu tajā pašā līmenī. Pašreizējā metodika paredzot papildu finansējuma aprēķināšanu tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība iepriekšējā gada 15.oktobrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās, bet tas nemotivējot izglītības iestādes pieaicināt ārējos ekspertus stundu vadīšanai skolās.
