Alkoholisms paņem vairāk dzīvību nekā iepriekš, valsts atbalsts ārstēšanai - nemērķēts
Provizoriskie dati liecina, ka 2021. gadā no saslimšanām, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu, pērn miruši 725 cilvēki, kas ir par divsimt vairāk nekā iepriekšējā gadā un par gandrīz simt vairāk nekā 2018. un 2019. gadā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Pētījumos par kovida laika ietekmi uz alkohola lietošanas paradumiem redzams, ka Latvijā vairāk sākuši dzert iedzīvotāji jau ar esošām alkohola lietošanas problēmām. Turklāt, kā “de facto” apgalvo ārsti, lielākā daļa no tiem nav trūcīgi vai neizglītoti cilvēki.
Pastāv ieceres, kā mazināt alkoholisma radītās sekas valsts līmenī, tomēr, par spīti satraucošajai tendencei, nav īstenots neviens no valsts rīcības plāna alkoholisma mazināšanai iekļautajiem soļiem, kas uzrunātu tieši izglītotos dzērājus – tos, kuriem ir cerības atlabt.
Pašlaik no pacienta līdzmaksājuma atbrīvoti trūcīgie un arī bezdarbnieki Eiropas Sociāla fonda projekta ietvaros, taču - vai ar to pietiek, lai Latviju nogāztu no gozēšanās to valstu vidū, kur izdzertais alkohola daudzums uz vienu pieaugušo ir top trijniekā pasaulē, bet mirušo no alkohola izraisītām slimībām ik gadu pieaug?
“No alkoholisma nav zāļu,” raidījumam “de facto” atzīst anonīmais alkoholiķis, kurš nedzer 14 gadus. “Lai gan es biju izbaudījis tāda kārtīga bezpajumtnieka dzīvi, es uzskatīju, ka alkoholiķis ir tas, kurš guļ pie stacijas tur pretim, zem soliņa, piedodiet, aptaisījies – tas ir alkoholiķis.”
Vīrietis stāsta, ka, pirms nonāca Anonīmo alkoholiķu sapulcēs, nesekmīgi bija centies atbrīvoties no dzeršanas gan pie dziedniekiem, gan narkologiem un psihoterapeitiem. Kādu laiku bija pat kodējies.
Bet tieši anonīmo alkoholiķu sapulces palīdzēja ne tikai beigt dzert, bet sākt dzīvot: “Es ieraudzīju cilvēkus, kuri sauc sevi par alkoholiķiem, ir atnākuši uzvalkā, baltā kreklā. Tas man nelīmējās kopā, bet deva kaut kādu cerību – ja jau viņš tika galā, tātad tie cilvēki zina, ko dara.”
Pandēmijas laiks ietekmējis alkohola lietošanas paradumus un kā liecina pētījumi, visredzamākās pārmaiņas ir to iedzīvotāju vidū, kam jau iepriekš bijušas atkarības problēmas, kas izpaužas kā problēmas darbā, attiecībās vai veselībā.
Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas eksperte Sanita Lazdiņa saka: “Latvija piedalījās Eiropas pētījumā, kur vairākās Eiropas valstīs skatījās, kā kovida ietekmē mainījies alkohola patēriņš. Ja lielākajai daļai Eiropas valstu patēriņš nebija mainījies, tad diemžēl Latvijai tas pieauga, un tieši šo riskanto lietotāju vidū. Strauji pieaug tieši stipro alkoholisko dzērienu patēriņš tieši pēdējos gados.”
Kopējais alkohola patēriņš tieši šajā grupā palielinājies par 56 procentiem. Starp valstīm, kur tika pētīta kovida ietekme uz alkohola lietošanu, Latvija bija vienīgā valsts, kur ievērojami pieaudzis arī alkohola lietošanas biežums. Pēc Slimību kontroles un profilakses centra apkopotajiem datiem to, kas miruši alkohola dēļ, pērn ir vēl vairāk nekā gadu iepriekš. Teju 200 mirušo vairāk, ja kopā saskaita visas slimības, kas tā vai citādi saistītas ar pārmērīga alkohola lietošanu.
Situāciju skaidro narkologs Māris Preinbergs: “Mēs pilnīgi apzināmies, ka Latvija medicīnā tērē simtiem tūkstošu, lai ārstētu mūsu pacientu radītās veselības sekas, nevis lai ārstētu cēloņus, lai nebūtu šis sekas jāārstē, kas būtu daudz lētāk. Simtiem miljonus naudu dod, lai ārstētu hepatītu, cirozes, stentus liktu, kas būtībā ir mūsu pacientu slimības sekas.”
To, ka šīm personām svarīgāka par alkohola reklāmu ierobežošanu, ir ārstēšana un mērķēta izglītošana, atzīst arī Veselības ministrijas pārstāve. Viens no ierosinājumiem, ko tuvākajos trīs gados piedāvā ieviest Veselības ministrijas jaunais atkarību mazināšanas plāns, ir atcelt pacientu līdzmaksājumu, kā arī ieviest tādu kā Minesotas programmas paveidu, ko iziet ambulatori. Tā cerot sasniegt pēc iespējas precīzāku mērķa grupu. Vēl sadarbībā ar Labklājības ministriju iecerēts ieviest mentora jeb līdzgaitnieka pozīciju, kas palīdzētu alkoholiķiem ne tikai uzsākt ārstēties, bet arī neatsākt dzert.
Latvijā ir 3 ārstniecības vietas, kur iziet Minesotas programmu – divas Rīgā un viena Jelgavā. Ar narkologa nosūtījumu ārstēšanās no atkarībām Rīgas psihiatriskā un narkoloģiskā centrā maksā nepilnus 200 eiro par visu kursu. Tomēr lielākoties te ārstējas bezdarbnieki un trūcīgie par valsts līdzekļiem. Pilna programma valstij izmaksā vairāk nekā 2000 eiro par pacientu. Šo summu pilnībā sedz trūcīgajiem, kas pēc Nacionālās veselības dienesta sniegtās informācijas ir nepilni 4% no visiem, kas programmu izgājuši pēdējos trijos gados.
Savukārt bezdarbnieku programmas ietvaros iztērēti vairāk nekā 128,65 tūkstoši eiro, taču, vai nauda sasniegusi mērķi?
Nodarbinātības valsts aģentūras projektā divu gadu laikā Minesotas 12 soļu programmu pabeiguši 217 bezdarbnieki, no tiem gandrīz trešdaļa drīz pēc terapijas pabeigšanas iekārtojušies darbā vai apmācībās. Tomēr divas trešdaļas ir to, kuri siltās telpās vienkārši pārlaižot ziemu, novērojis narkologs. Jo pašiem nekas nav jāmaksā.
“Daļa pacientu no viņiem ir laimīgi, ka var 30 dienas šeit pagulēt, paēst trīs reizes dienā, un vēl viņiem te ir sava virtuve. Un ir arī precedenti, kad 30 dienu laikā kaut kāds klikšķis viņiem galvā notiek, un cilvēks saprot, ka viņš var dzīvot savādāk. Dēļ tiem arī mēs būtībā strādājam,” apgalvo narkologs Preinbergs.
Pamatā Minesotas programmai ir anonīmo alkoholiķu sapulces, kas atrodamas gandrīz katrā Latvijas lielākā pilsētā. Tās dod iespēju satikt sev līdzīgos. Un galvenais – palikt skaidrā. Programmu uzskata par piemērotu tiem cilvēkiem, kuriem alkoholisma dēļ vēl nav pazaudēts darbs, ģimene un ir cerības atlabt – tā sauktajiem sociāli saglabātajiem. Minesotas programma balstās nevis uz medikamentu lietošanu, bet terapiju, kas noris, izolējot pacientu no ierastās vides. Pirmais solis – atzīt savu slimību – tātad jābūt pašmotivācijai un, ja tās nav, nav arī rezultātu.
“Šī sadraudzība, nevis tas, ka es viens pats sēžu un tagad turos. Tie, kas saka, ka viss, ko vajag ir turēties, es ierosinu, nākošreiz, kad ir caureja, pamēģināt turēties,” skarbi komentē mācītājs un psihoterapeits Māris Ķirsons.
“Vienīgais, kas darbojas simtprocentīgi, ja es viņu darbinu, ir tā programma, kas izauga no anonīmajiem alkoholiķiem.” Tieši Māris Ķirsons pirms vairāk nekā 30 gadiem no Amerikas saviem toreizējiem – vēl padomju – kolēģiem atveda tajos laikos vēl nedzirdētu un neredzētu jaunu alkohola atkarības ārstēšanās metodi – Minesotas programmu.
“90 procenti no cilvēkiem, kuri dzer, iedzer to vīna glāzi, un viņš vairāk nedzer. Tie, kuri dzer to vienu vīna glāzi, lai viņš dzer. Tā viņa dzeršana nerada fiziskas problēmas, nerada finansiālas problēmas, nerada ģimenes problēmas, nerada profesionālās problēmas,” saka Ķirsons.
Programmas izveides valstī ASV pacienti pat tiekot atlasīti un ārstēties var tikai pēc anonīmo alkoholiķu sapulču apmeklēšanas - tie 10% alkoholiķu, kas ir motivēti. Taču Latvija ko tādu nevar atļauties, skaidro narkologi. Galvenā problēma pēc viņu domām, ka tie, kuri varētu atlabt, līdz ārstēšanai vispār nenonāk.
Šobrīd saskaņošanā ministriju gaiteņos ir likumprojekts par reklāmas un mārketinga ierobežojumiem un daži tirdzniecības ierobežojumi. Ieteikums paaugstināt alkohola iegādes vecumu līdz 20 gadiem, kā tas ir Lietuvā, netika atbalstīts.
