Tiesa noraidījusi Krapānes prasību pret Valsts kontroli strīdā par darba zaudēšanu

Krapāne tiesā centās panākt divu rājienu atcelšanu, morālā kaitējuma atlīdzību 5000 eiro apmērā un pienākumu VK publiski atvainoties viņai.

Aizvadītā gada augustā VK vadība Krapānei izteica rājienu par to, ka viņa ir bijusi to 150 personu vidū, kas parakstīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par vispārīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos.

Krapāne uzskata, ka viņa vēstuli ir parakstījusi kā privātpersona un viņai ir tiesības uz vārda brīvību.

Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus, pilnībā piekritusi nevis Krapānei, bet gan valsts kontrolierim Rolandam Irklim, kurš uzskata, ka ar Krapānes rīcību ne tikai tiekot mazināta VK darbības efektivitāte, bet arī negatīvi ietekmēts iestādes tēls, iedragāta sabiedrības uzticība VK. Tiesa atzinusi, ka VK pamatoti secinājusi, ka parakstītā vēstule satur izteikumus par VK aktuālu revidējamo jomu un ka vēstulē ir arī ietverti nepamatoti izteikumi.

"Turklāt pieteicējai atbilstoši viņas profesijai un ikdienas amata pienākumiem vajadzēja ne tikai kritiski izvērtēt vēstulē paustos izteikumus, bet arī paredzēt, ka šādi izteikumi radīs rezonansi sabiedrībā, kaitējot VK tēlam," tiesas spriedumu citē laikraksts.

Tiesa akcentējusi, ka Krapānes parakstītajā vēstulē ne tikai uzdoti jautājumi, bet arī ietverta virkne apgalvojumu. Piemēram, ne tikai lūgts sniegt skaidrojumu par veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) pausto saistībā ar Covid-19 testu neprecizitātēm, paskaidrojot, ka tas ir ietekmējis statistiku par Covid- 19 inficētajiem, bet arī apgalvots, ka PĶR testi varot būt līdz 30% neprecīzi.

Tiesa ir atzinusi, ka vēstulē minētās ziņas neatbilst patiesībai, un to konstatējusi no žurnālistu publikācijām. Vienlaikus Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, norobežojoties no konkrētās lietas, "Latvijas Avīzei" norādījusi, ka, "izspriežot lietu, tiesa ne no viena, arī no žurnālistu rakstiem, raidījumiem, nedrīkst ietekmēties".

Administratīvā rajona tiesa Krapānes lietā arī ir atzinusi: "Tā kā nav atrodams pamatojums vēstules parakstītāju apgalvojumam, ka Covid-19 statistika ir neprecīza, ka vakcīnas nav drošas un efektīvas un ka vakcinācija pret Covid-19 nepasargā personu no smagas saslimšanas vai nāves, attiecīgās ziņas bija nepamatotas."

Neitrālam lasītājam no malas vēstulē paustie izteikumi varējuši radīt maldīgu priekšstatu, ka inficēšanās ar Covid-19 statistika ir neprecīza un vakcīnas nav drošas un efektīvas, un valsts, nepastāvot reālam apdraudējumam, nepamatoti ierobežo personu pamattiesības. Tiesa uzskatījusi, ka vēstulē ir ietverti apgalvojumi, turklāt nepamatoti, attiecībā uz valsts politikas ieviešanu un konkrētu iestāžu rīcību, tādējādi skarot VK revidējamās jomas.

Tiesa uzskatījusi, ka, disciplināri sodot Krapāni, nav ierobežota viņas vārda brīvība. Tiesa atsaukusies gan uz Satversmes 100.pantā garantētajām tiesībām, kuras nav absolūtas, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesu, kura norādījusi, ka netiek garantēta neierobežota vārda brīvība pat attiecībā uz sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.

VK otru rājienu Krapānei bija izteikusi par to, ka viņa nebija ievērojusi iekšējās kārtības noteikumus, komunicējot ar "Latvijas Avīzes" žurnālisti un sniedzot informāciju publikācijai. Atbilde žurnālistei nosūtīta bez saskaņošanas ar valsts kontrolieri, neizmantojot iestādes oficiālo elektronisko pastu.

"Lai arī pieteicējas sniegtā informācija plašsaziņas līdzekļa pārstāvei izteikta pārliecības formā, ka viedokļu atšķirības nevar būt par pamatu sodīšanai, darba tiesisko attiecību izbeigšanai vai diskriminācijai, tomēr tā var radīt maldīgu priekšstatu par to, ka viedokļu atšķirību dēļ darba devējs pieteicēju soda un diskriminē vai izbeidz darba tiesiskās attiecības, tā kaitējot VK reputācijai un palielinot tiesību aktiem neatbilstošās rīcības būtiskumu," uzskata tiesa.

Krapāne "Latvijas Avīzei" sacīja, ka spriedums mēneša laikā tiks pārsūdzēts. "Neesmu mainījusi savu viedokli un pārliecību par to, ka VK vadītāja rīcība pēc vēstules parakstīšanas bija klaji manas cilvēktiesības pārkāpjoša ar vienu mērķi - dabūt mani projām no VK. Es cīnīšos līdz galam, jo joprojām ticu, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī."

Krapāne arī vērsusies ar iesniegumu pie tiesībsarga par diskrimināciju, nevienlīdzīgu attieksmi darbā un konstitucionālo tiesību pārkāpumu. Ņemot vērā pārbaudes lietas sarežģītību un nepieciešamību izvērtēt saņemto papildu informāciju, pārbaudes lieta ir pagarināta līdz 2.augustam, laikrakstu informējis Tiesībsarga biroja pārstāvis Raimonds Koņuševskis.

Maija beigās valsts augstākajām amatpersonām adresētā vēstulē vairāk nekā 100 cilvēku pauda aicinājumu "pārtraukt rīcību, kas vērsta uz sabiedrības sašķelšanos un vispusīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos, kā arī par valsts pienākumu uzņemties atbildību". Izanalizējot vēstulē pausto, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes rīks "Re:Check" secināja, ka vēstulē vērstie iebildumi pret valsts politiku ir balstīti uz apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai vai ir izrauti no konteksta.

Vēstuli parakstījusi arī Krapāne, kas, kā atzina valsts kontrolieris Irklis, bijis iemesls viņa un Krapānes domstarpībām. Rezultātā Krapānei tika izteikti divi rājieni un pazemināts darba vērtējums.

Valsts kontrolieris neslēpa, ka viņam bijušas domstarpības ar Krapāni par viņas parakstīto vēstuli, tomēr pusēm ilgstoši nespējot vienoties par to - bija vai nebija pareizi VK komunikācijas daļas vadītājai parakstīt vēstuli - Irklis piedāvājis vienoties par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu. Rezultātā Krapāne 2021.gada 27.jūlijā pametusi amatu. Irklis piebilda, ka Krapāne netika atlaista, bet viņa amatu pameta, uzsakot darbu VK.

Krapāne gan iepriekš skaidroja, ka būtiski ņemt vērā juridisko pamatojumu viņas lēmumam uzteikt darbu VK, proti, viņa amatu pametusi, balstoties uz Darba likuma 100.panta 5.punktu, kas paredz darbiniekam tiesības uzteikt darba līgumu, ja viņam ir svarīgs iemesls, kas, pamatojoties uz "tikumības un taisnprātības apsvērumiem", neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.

"Likumā ir paredzēti būtiski apstākļi, kuri man neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Darba uzteikumā norādīju, ka šie apstākļi ir saistīti ar vēstules parakstīšanu, pēc kā saskāros ar necieņu un diskrimināciju, jo esmu paudusi viedokli," pērn stāstīja Krapāne.