Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Foto ilustratīva nozīme. (Foto: unsplash.com)

Telefonkrāpnieku cietušie kopumā zaudējuši jau vairāk nekā 15 miljonus 1

112
27. aprīlī 12:08 2022. gada 27. aprīlī 12:08
  Jauns.lv / LETA
Patlaban Valsts policijā (VP) reģistrēti vairāk nekā 1100 no telefonkrāpniekiem cietušie, kuriem kopumā nodarīti zaudējumi 15,2 miljonu eiro apmērā, trešdien diskusijā par telefonkrāpniecību sacīja Valsts policijas eksperts Dmitrijs Homenko.

Pēdējā gada laikā īpaši aktivizējušies telefonkrāpnieki, kas uzdodas par banku vai citu finanšu iestāžu pārstāvjiem. Homenko informēja, ka VP ir 805 no šādiem krāpniekiem cietušo iesniegumi ar nodarīto zaudējumu apmēru 6,2 miljonu eiro apmērā.

Savukārt jaunākie "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas veiktā pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju jeb 55% pēdējā gada laikā ir saņēmuši krāpnieciska rakstura telefona zvanu ar mērķi izkrāpt naudu. Kopumā četrās lielākajās Latvijas bankās 2021.gadā konstatēti 3180 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 950 333 eiro.

Savukārt šī gada pirmajos trīs mēnešos izkrāpto līdzekļu apmērs banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, jau sasniedzis 1,6 miljonus eiro, turklāt jau gada pirmajos mēnešos konstatēti 443 telefonkrāpniecības gadījumi, izkrāpjot 323 204 eiro.

Lai arī pēc aptaujas datiem 87% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņi spētu atpazīt, ja pa telefonu sazinātos krāpnieks ar mērķi izkrāpt naudu, tomēr statistika liecina, ka krāpšanas gadījumu skaits turpina augt.

Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs Anrijs Šmits diskusijā uzsvēra, ka bankas darbinieki nekad saziņai ar klientu neizmantos tādus kanālus, kā, piemēram, "WhatsApp", "Viber" un līdzīgus. Tāpat bankas darbinieks nekad nelūgs klientam atklāt personīgu informāciju, nelūgs sarunas laikā ievadīt "Smart-ID" kodus, un noteikti neatteiks saziņu valsts valodā. 

Ja telefonsarunā parādās kāds no šiem punktiem, tad noteikti ir pamats aizdomām, ka tas ir krāpnieks un saruna nekavējoties ir jābeidz, uzsvēra Šmits. "Ja vēlaties pārliecināties, vai ar jūsu datiem un finanšu līdzekļiem viss ir kārtībā, tad iesakām zvanīt uz oficiālo bankas norādīto tālruni un izstāstīt situāciju," skaidroja Šmits

Homenko informēja, ka telekomunikāciju krāpniecība nav tikai saruna pa telefonu. Krāpnieki izmanto gan audio ierakstu uzrunas dažādās telefona aplikācijās, gan sūta īsziņas, potenciālie upuri tiek uzrunāti sociālajos tīklos, e-pastos.

Homenko stāstīja, ka pašlaik Latvijā vispopulārākās ir investīciju krāpšanas, kas arī bieži rada vislielākos zaudējumus upuriem. Iedzīvotāji saņem zvanus no viltus brokeriem, kuri aicina investēt naudu. Sarunas laikā tiek nosūtīta kāda interneta vietne, kur maldīgi redzams ieguldījumu kāpums, radot ilūziju par ieguldījuma vērtības augšanu. Tomēr izrādās, ka no tā nekas nav īsts un tā patiesībā ir multfilma, ar mērķi ievilināt cilvēku šajā noziedzīgajā shēmā un iegūt viņa naudu. Turklāt laiks, kamēr upuris saprot, ka ir apkrāpts, bieži investīciju krāpšanu gadījumos var būt vairāki mēneši un ilgāk, teica Homenko

Mobilo sakaru operatora "Bite" Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu attīstības un partnerības vadītājs Latvijā Vladislavs Gurmans sacīja, ka mobilo sakaru operatori regulāri sadarbojas ar atbildīgajām iestādēm Latvijā, vietējiem un starptautiskajiem mobilo sakaru operatoriem, lai pēc iespējas operatīvāk izskaustu šos telefonkrāpniecības gadījumus. Tomēr sabiedrībai ir jābūt vērīgai, jo krāpnieki izmanto aizvien komplicētākas un rafinētākas metodes un shēmas, saglabājot vienu kopīgu iezīmi - zvans no bankas, saruna krievu valodā un nepieciešamība dalīties ar sensitīviem datiem, ko bankas nekad klientiem neprasītu telefona sarunā. 

Diemžēl, teica Gurmans, operatori nevar automātiski bloķēt krāpniecībai izmantotos numurus, jo krāpnieki tos nereti vilto, izmantojot reālu abonentu tālruņa numurus. Tāpēc, informējot sabiedrību, ir jāpanāk, ka līdz ar šāda zvana saņemšanu cilvēki to uztver kā brīdinājumu, ka saruna nav ikdienišķa un tās nodoms, visticamāk, ir izkrāpt naudu. Jebkurā gadījumā, saņemot šādu zvanu, tas tūlītēji ir jāpārtrauc, uzsvēra Gurmans.

"Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis piebilda, ka krāpnieku mērķis ir izvilināt no lietotājiem sensitīvu informāciju, piemēram, norēķinu karšu datus, lietotājvārdu un paroli vai bankas konta piekļuves informāciju. Šie uzbrukumi ir populāri, jo tiem nav nepieciešams liels resursu un zināšanu ieguldījums no krāpnieku puses un tos ir samērā viegli īstenot. 

Mālkalnietis piebilda, ka labākā iespējamā aizsardzība ir cilvēks pats un viņa kritiskā domāšana. Eksperts skaidroja, ka pirmais, ko krāpnieki parasti mēģina darīt, ir radīt stresa situāciju un steidzināt, lai panāktu to, ka upuris kļūdās. Tāpēc šādu sarunu laikā svarīgi ir ieturēt pauzi vai pat pārtraukt sarunu, lai iedziļinātos un padomātu.

Tāpat nepieciešams kritiski izvērtēt informāciju īsziņās, e-pastos un tīmekļa vietnēs. "Neticams laimests vai pēkšņs darba piedāvājums, kaut neesat nekur pieteikušies, negaidīts mantojums no radinieka, par kuru neko nezināt, vai pārsteidzoši lielas atlaides interneta veikalā zīmoliem, par kuriem vienmēr esat sapņojuši - ja kaut kas izskatās neticami labi, tad tā gandrīz noteikti ir krāpšana," piebilda Mālkalnietis.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Doneckas iedzīvotājus mudina evakuēties 23
Mūsu dāmas uzrāda rekordus: vēl divas brašas zemgalietes nosvin 100. dzimšanas dienu
Baidoties no valsts apvērsuma, Maskavā plāno apmācīt informatīvā kara "specnazu"
Pievienot komentāru