Stājies spēkā Gapoņenko piemērotais nosacītais sods par nacionālā naida izraisīšanu un pretvalstisku darbību
Augstākā tiesa lēmusi nepieņemt kasācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko atzīts par vainīgu nacionālā naida izraisīšanā un pret Latviju vērstā darbībā, piespriežot viņam nosacītu brīvības atņemšanu, noskaidroja aģentūra LETA.
Līdz ar to minētais spriedums ir stājies likumīgā spēkā.
Gapoņenko šajā lietā apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem - par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu, pret Latviju vērsta darbībā un palīdzībā ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
Tiesa Gapoņenko kā galīgo sodu piemēroja brīvības atņemšanu uz pusotru gadu un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.
Gapoņenko laikā no 2017.gada nogales līdz 2018.gada pavasarim internetā izplatīja Krievijas propagandas medijos lietotos nepatiesos apgalvojumus par fašisma atdzimšanu Latvijā, par krievvalodīgo iedzīvotāju vajāšanu un iespējamu genocīdu pret Latvijas krievvalodīgajiem, ko īstenošot Latvijas armija un NATO sabiedrotie.
Gapoņenko, piemēram, kādā paša sagatavotā rakstā vēstīja, ka Latvijā ierodas ASV specvienību karavīri, kuri uzdošoties par krievu nemierniekiem un sarīkošot masu nekārtības, lai rastos pamats vērsties pret pret krievu kustības līderiem.
Apsūdzība uzskata, ka Gapoņenko plašsaziņas līdzekļos sistemātiski centās informatīvo telpu piepildīt ar vardarbīgiem aicinājumiem, kas vērsti pret Latviju un nesaticības veicināšanu starp dažādām iedzīvotāju grupām.
Viņš aicinājis piedalīties vardarbīgās pretošanās akcijās un viņa ieraksti internetā saturējuši Krievijas ģeopolitiskās intereses sekmējošus rakstus, kas vērsti pret Latviju.
Prokuratūra norāda, ka Gapoņenko regulāri sazinājies ar Krievijas institūcijām, organizācijām un amatpersonām ar mērķi vērsties pie Krievijas institūcijām, lai saņemtu atbalstu darbībām, kas apzināti vērstas pret Latvijas valsts iekārtas darbošanos.
Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts drošības dienests. Šis ir pirmais spriedums Latvijā, kur apsūdzības uzrādītas par darbību, kas vērsta pret Latviju, un par palīdzības sniegšanu ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
Tāpat ziņots, ka Gapoņenko apsūdzēts vēl citā lietā par to, ka 2015.gada 27.februāra vakarā sociālajā tīklā "Facebook" savā profilā ievietoja saiti uz paša rakstu: "Baltija ugunī: no neonacistu lāpu gājieniem līdz liela kara uzsākšanai", kas bija publicēts Krievijas "Notum info" mājaslapā un kurā viņš apgalvoja, ka Baltijas valstīs, tostarp Igaunijā, patlaban notiekot aktīva pamatnācijas gatavošana dalībai karadarbībā.
Prokuratūra uzskata, ka tādejādi Gapoņenko tīši publicēja rakstveida izteikumus, apzinoties, ka to saturs ir vērsts uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret latviešu, lietuviešu un igauņu tautības pārstāvjiem.
Pirmā instance arī par šo nodarījumu piemēroja viņam nosacītu cietumsodu, taču spriedums tika pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.
