Uzvaras parka pieminekļa demontāžu varētu kavēt starptautiskas saistības, tomēr deputāti piedāvā dažādus risinājumus

Latvijas saistības attiecībā uz pieminekli ir iekļautas vienā no četru līgumu pakotnes, kura arī noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994. gadā, tika norādīts sēdē.

Tomēr deputāte Ieva Akuratere (K) pauda, ka nepiekrīt secinājumam par to, ka starptautiskās saistības liegtu rīkoties. Politiķe uzskata, ka brīvā Latvijā nākotnē nevar palikt šāds monuments, un aicināja veidot darba grupu, kurā tiktu meklēti risinājumi attiecībā uz pieminekli.

Politiķa ieskatā tas būtu viens no risinājuma variantiem.

Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietnieks Atis Lots norādīja, ka, uzreiz nezinot, vai tas ir iespējams, ir grūti komentēt, kā Ģirģena priekšlikuma īstenošana ietekmētu Latvijas saistības. Jebkurā gadījumā šāds solis nepaliktu bez reakcijas no Krievijas puses, ņemot vērā pieminekļa pārvietošanas Igaunijā piemēru pirms apmēram 15 gadiem, atzīmēja ĀM pārstāvis.

Deputāte Krista Baumane (AP) pauda, ka jautājums par Latvijas tiesiskajām iespējām ir diezgan skaidrs, tāpēc pašlaik komisijā lemt par pieminekļa demontāžu būtu bezatbildīgi.

Savukārt parlamentārietis Jānis Dombrava (NA) uzskata, ka Saeimā ir politiskā griba ilgtermiņā panākt, lai Latvijā šāds objekts neatrastos. Jāmeklē juridiskais risinājums, lai to paveiktu, atzīmēja deputāts.

Parlamentārietis Armands Krauze (ZZS) norādīja, ka runa ir par okupācijas simbolu, pie kura uzturas "Putina fašisti". Politiķis uzsvēra, ka viņam riebjas gan piemineklis, gan arī pasākumi, kas tur notiek. Krauze pauda nožēlu, ka pērkoņkrustieši iepriekš nepareizi aprēķinājuši sprāgstvielu daudzumu, cenšoties pieminekli likvidēt. To viņš pauda kontekstā ar komisijas sēdē vairākas reizes pieminēto 1997. gadā notikušo pieminekļa spridzināšanas mēģinājumu.

Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) pauda, ka šis piemineklis ir vērtējams kā okupācijas stabs, kas kā apendicīts Latvijas valstij būtu jāizgriež. Politiķis gan reizē atzina, ka, ņemot vērā ĀM plaši izklāstītos argumentus un Juridiskā biroja pausto, secināms, ka starptautiskās saistības liedz Latvijai vienpusēji demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli.

Tajā pašā laikā komisija pēc Kola ierosinājuma vienojās, ka Rīgas dome tiks aicināta pieminekļa tuvumā uzlikt informatīvās plāksnes par tā vēsturisko kontekstu, pārliecināties par to, ka monumenta tehniskais stāvoklis neapdraud cilvēkus un mainīt pieminekļa padomju laika nosaukumu.

Tāpat komisija vērsīsies Tieslietu ministrijā (TM), ņemot vērā, ka no tās puses jautājums ir aktualizēts, lai uzzinātu tās juridisko piedāvājumu. Līdz aprīļa vidum no TM tiks gaidīts valdībā saskaņots redzējums, lai neveidotos situācija, ka cita ministrija vēlāk iebilst pret TM pozīciju, atzīmēja Kols.

Komisijas deputāti pauda neizpratni, kāpēc uz sēdi nav ieradies tieslietu ministra pārstāvis, lai gan no ministrijas puses tika aktualizēts šis jautājums.

Ņemot vērā, ka iedzīvotāju iniciatīva šajā jautājumā iepriekš tikusi nodota skatīšanai arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tad paredzēts rīkot abu komisiju kopsēdi.

Pēc Akurateres paustā, ka viņa nesecina, ka starptautiskās saistības liegtu vienpusēji demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli, uz brīdi radās jautājums, vai par to lemt balsojumā. Tomēr balsojums nesekoja un Kols norādīja, ka juristu secinājumus nevar mainīt ar politisku lēmumu.

Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes (K) priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.

Komisijas sēdes diskusijās izskanēja, ka aizliegums attiektos arī uz pasākumu rīkošanu blakus Uzvaras parkā esošajam piemineklim.

Tikmēr koalīcijas diskusijā par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotni viedokļi atšķīrušies, paudis "Konservatīvo" līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Bordāns reizē norādījis, ka koalīcijā atbalstīts viņa priekšlikums Ārlietu komisijā atsākt 2019. gadā iesākto darbu, lai sagatavotu risinājuma variantus saistībā ar šo pieminekli.