Krievijai nav izdevies Ukrainā realizēt zibenskaru, norāda militārie eksperti

Aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) padomnieks militārajos jautājumos, bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube teica, ka pēc 72 kara stundām var droši apgalvot, ka krieviem plānotais zibenskarš nav izdevies. 

"Normālā militārajā plānošanā ir laika grafiks, kādā jāizpilda militārā operācija, un atpalikšana no plānotā laika ir milzīga problēma [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam," uzsvēra Graube.

Viņš slavēja rietumvalstu atbalstu Ukrainai, tostarp, ieroču piegādes, jo rietumvalstu ieroču tehniskās spējas labi parādās kontaktcīņās.

Bijušais NBS komandieris nenoliedza, ka Krievijas mērķis ir radīt haosu, karavīriem pārģērbjoties Ukrainas armijas formās vai nēsājot privātās drēbes, taču tikai laiks parādīs, vai šāda metode ir efektīva.

Graube arī pauda patīkamu pārsteigumu, ka Krievijai nav izdevies pilnībā iznīcināt Ukrainas gaisa spēkus. Tāpat ukraiņiem par labu spēlē tas, ka Putinu neatbalsta viņa sabiedrotie, piemēram, Kazahstāna, kas atteikusies piedalīties Krievijas invāzijā. 

Bijušais Latvijas NBS Sauszemes spēku komandieris, atvaļināts pulkvedis Igors Rajevs arī pauda pārliecību, ka krieviem nesokas tik labi, kā viņi bija cerējuši, turklāt ir vairākas tendences, kuras vēl nav iespējams izskaidrot.

Pirmkārt, krieviem, neskatoties uz bruņojuma pārspēku, nav izdevies pilnībā noslāpēt ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmas. Otrkārt, nav iegūts absolūtais pārākums gaisā un ik pa brīdim ukraiņi mēģina traucēt Krievijas gaisa spēkiem.

"Krievijas vienlaicīgi stiprā un vājā puse ir tā, ka tā veica uzbrukumu uzreiz no vairākiem virzieniem un nedodot acīmredzami skaidru priekšrocību kādam no tiem. Krievijai pietrūkst resursu, lai varētu atbalstīt uzbrukumu visos virzienos," uzsvēra Rajevs.

Eksperts gan vērsa uzmanību, ka Krievija reālās kaujās iesaistījusi tikai daļu pie robežas savilkto spēku. "Tagad ir jautājums, ko darīs ar tā saucamajiem otrā ešelona spēkiem," piebilda Rajevs.

Eksperts neuzskata, ka Krievijai būtu padomā vēl kāda pārsteiguma kārts, taču viņš pieļāva, ka varētu palielināties uzbrukumu brutalitāte, jo krieviem augstas precizitātes ieroču nav pietiekamā daudzumā. Tas nozīmē, ka varētu tikt izmantotas ieroču sistēmas ar zemāku precizitāti. Tas savukārt palielinās civiliedzīvotāju zaudējumus un zaudējumus civilajai infrastruktūrai.

"Ja Krievija izšķirsies par nopietnu Kijevas šturmēšanu, tad būs neizbēgami triecieni pa civilo infrastruktūru, lai radītu pilsētā haosu. Tā sliktā doma ir tāda, ka nav faktori, kas apturētu Putinu no šāda lēmuma pieņemšanas," piebilda Rajevs.

Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai. Lai gan ir nodarīti postījumi, ir bojāgājušie un Krievijas karaspēks ir pietuvojies Kijevai, būtiskas uzvaras tas nav guvis.