Policija secina, ka viltus ziņas par Covid-19 tematiku sāk zaudēt savu aktualitāti
Viltus ziņas par Covid-19 tematiku sāk zaudēt savu aktualitāti, ziņojumā par darbu pagājušā gadā vērtē Valsts policija (VP).
VP veic regulāru sociālo tīklu un atklāto saziņas platformu monitoringu, lai konstatētu viltus ziņas un nepieciešamības gadījumā veiktu izmeklēšanu.
Patlaban Krimināllikumā nav noteikta atbildība par dezinformāciju vai viltus ziņām. Praksē viltus ziņu izplatīšana pamatā tiek kvalificēta kā huligānisms, traucējot sabiedrisko mieru.
Kopš 2018.gada par šādu nodarījumu sākti seši kriminālprocesi, tostarp pērn sākts viens kriminālprocess. Šajā laikā sāktas arī vairākas resoriskās pārbaudes, norāda policija.
Policija atgādina, ka pagājušā gada nogalē Tieslietu ministrija (TM) sāka darbu pie Krimināllikuma grozījumiem, lai paredzētu atbildību par viltus ziņu izplatīšanu.
Valsts policija un prokuratūra konceptuāli atbalsta TM sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz ieviest Latvijā brīvības atņemšanu par viltus ziņu izplatīšanu.
VP iepriekš skaidroja, ka grozījumi pēc savas būtības nav nekas jauns, bet gan jau pastāvošā regulējuma precizējums. Proti, no Krimināllikuma panta par huligānismu ir atsevišķi izdalīts un skaidrāk formulēts huligānisma paveids - nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšana.
Jaunums ir tikai smagāka sankcija par izplatīšanu internetā, jo tam ir lielāka bīstamība, proti, ātrāk tiek sasniegta plaša auditorija. Tāpat ir atsevišķi izdalītas kvalificējošās sekas, paredzot par to smagāku sankciju.
VP skaidroja, ka internets un digitālā vide juridiski nav nodalīta no reālās vides. Internetā pastāv tie paši noteikumi, kas reālajā vidē. Taču, lai personu sauktu pie kriminālatbildības par nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu, ir obligāti jāizpildās vairākiem nosacījumiem.
"Pirmkārt, darbība ir tīša un apzināta. Persona skaidri apzinās, ka ziņa ir izdomājums un apzināti to izplata. Otrkārt, ir jāiestājas zināmām sekām - jābūt traucētam cilvēku mieram vai iestāžu, uzņēmumu, organizāciju darbam. Tātad apdraudējums rodas tikai brīdī, kad konkrēta persona ar savām darbībām traucē personu vai institūciju darbu," norādīja policijā.
Persona nav sodāma tikai par to, ka viņa dalās ar kādu informāciju, kritiski to neizvērtējot un neapzinoties, ka tā neatbilst patiesībai. Tāpat ne jau jebkura ziņa, pat ja tas ir izdomājums, pati par sevi ir kaitīga un radīs sekas, kas traucēs cilvēku mieru un izpaudīsies kā īpaša necieņa pret sabiedrību, iepriekš uzsvēra VP.
Saeimas Juridiskā komisija 1.februārī, pirms otrā lasījumā izskatot grozījumus Krimināllikumā, atbalstīja priekšlikumu, kas paredz sodu par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu ar apzināti nepatiesām ziņām vai izdomājumiem.
Atbalstītais tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un TM priekšlikums paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu par "Nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu".
Tikmēr starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām" aicina Latvijas TM atsaukt grozījumus Krimināllikumā, kas paredz ieviest Latvijā brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem par viltus ziņu izplatīšanu.
