FOTO: sīvākie no "brīvības konvoja" jau vairākas dienas stāv pie Rīgas pils

Faktiski pirmā “brīvības konvojam” līdzīgā akcija sākās 7. februārī ap pulksten 12.00, kad aptuveni 150-200 cilvēki sapulcējās Brīvības bulvāra liepu alejā.

Sanākušajiem līdzi bija plakāti, svilpes, taures, kā arī pārnēsājama, mehāniska, ar roku darbināma sirēna.

Iepretim valdības mājai aktīvisti bez apstājas svilpa, taurēja, izkliedza pa kādam sauklim un nemitīgi maiņās uzturēja sirēnas skaņu, griežot vecmodīgo aparātu.

Svilpieni pie valdības nama

Daļa akcijas dalībnieku tikmēr apkārt Ministru kabinetam, Tieslietu ministrijai un Augstākajai tiesai pārvietojās ar automašīnām, kas aprīkotas ar plakātiem un karodziņiem.

Arī automašīnu vadītāji vairoja troksni Rīgas centrā, lietojot skaņas signālus. Notiekošo vēroja vairāki desmiti Valsts policijas (VP) darbinieku, pieskatot, lai akcijas dalībnieki nekāpj uz brauktuves un cenšoties nodrošināt satiksmes plūsmu.

Šeit gan jāpiebilst, ka šis bija viens no diviem todien Rīgā organizētajiem protesta pasākumiem ar Kanādas “brīvības konvoju” kā iedvesmas avotu.

Šeit redzējām izpaužamies bēdīgi slavenā SIA “Memory Water” uzņēmuma dibinātāju Jāni Pļaviņu, Kasparu Lasi un Jāni Straumīti – abus vīrus, kuri iepriekš vairākus mēnešus meklēja Latvijas Republikas Satversmes oriģinālu, apgalvojot, ka tāda nav – un Aināru Šleseru, kurš saistīts ar šī pasākuma atbalstītāju, skandalozo bijušo diplomātu Rūdolfu Brēmani.

Šajā akcijā faktiski piedalījās arī vismaz divas kravas automašīnas, pēcāk protestētājiem dodoties arī uz Zaķusalu, kur tie uz brīdi ielenca Latvijas Televīzijas namu.

Konvojs turpinās arī bez smagās tehnikas

Taču svarīgi, ka pirmais pasākums, kuru 7. februārī solīja kā pašmāju “brīvības konvoju”, bija paredzēts vakarā.

Tā pamatdoma – Latvijas kravas auto u.c. smagās tehnikas šoferi sabrauks pie Rīgas pils un prasīs nekavējoties atcelt visus saistībā ar Covid-19 izplatību ieviestos ierobežojumus.

Pasākumu aktīvi kūrēja bijušais politiķis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rindām Valentīns Jeremejevs.

Uz kādu brīdi abi pasākumi nedaudz saplūda vienā, dienas pirmās puses “konvoja” dalībniekiem ierodoties ar saviem vieglajiem spēkratiem atbalstīt tos, kuri stāv pie Rīgas pils.

Taču pavisam drīz kļuva skaidrs, ka smagās tehnikas šeit nebūs. Par to sākotnēji vilšanos pauda vairāki akcijas atbalstītāji, no kuriem daži “brīvības konvoja” ierašanos gaidīja pat vairākas stundas.

Taču tā vietā, lai padotos un pamestu Rīgas pils laukumu, vairāki izturīgākie aktīvisti nolēma, ka iztiks bez pompa, ko kanādiešu pasākumam sagādājusi iespaidīgas kravas auto flotes klātbūtne, un vienkārši dežurēs pie Rīgas pils dienām ilgi, līdz ierobežojumi tiks atcelti.

Pēc kāda laika iepretim pilij aktīvisti no sniega uzbūvēja arī nelielu, simbolisku cietokšņa sienu, kurā iestiprināja Latvijas valsts karogu.

Turpat netālu uzlipināts arī sniegavīrs, kas esot domāts kā prezidenta Egila Levita atveidojums. Tam ir uzlikta sejas maska.

Dežurējot maiņās, “brīvības konvoja” pēdējie palikušie dalībnieki šeit ir iekārtojuši tādu kā posteni, kurā sēdošajiem tiek sarūpēts gan ēdiens, gan dzērieni, un kuru uzdevums ir turpināt aktīvi pieprasīt valdībai un Saeimai atcelt Covid-19 ierobežojumus.

Jauns.lv trešdienas vakarā paviesojās nule tapušajā “brīvības konvoja” nometnē, lai palūkotos, kā sokas akcijas dalībniekiem.

Tur esošie ļaudis laipni uzņēma fotogrāfu, bija gandarīti, ka par notiekošo interesējas prese, un piekrita kopbildei, piekodinot, ka noteikti izlasīs, ko par viņiem raksta pamatstraumes mediji.