“Un tomēr... ir jābaidās,” Gunāra Astras radinieki parakstījuši vēstuli Levitam un Bordānam

Internetā publicētā vēstule izpelnījās gana lielu ievērību, izplatoties gan “Facebook”, gan “Twitter”.

Sociālo tīklu lietotāji vēstuli vērtēja dažādi.

Kamēr daļa pauda prieku, ka padomju disidenta tuvinieki ir iestājušies pret tiem, kuri ceremonijas norisi apzināti traucēja svilpjot un klaigājot, bija daļa, kas apšaubīja, ka vēstuli tiešām sarakstījuši Gunāra Astras radi, vai, ka viņi to izdarījuši “bez ierosinājuma no varas”.

Jauns.lv telefoniski sazinājās ar Gunāra Astras dzīvesbiedres Līvijas Astras dvīņu māsu Ingrīdu Titavu, kura padalījās ar vēstuli un apliecināja, ka to tiešām rakstījuši savulaik PSRS režīma notiesātā brīvības cīnītāja tuvinieki.

Visi, izņemot Gunāra Astras brāli Leonu – vismaz spriežot pēc vēstules satura.

Gunāra Astras tuvinieki nosoda svilpējus

“Mēs, Gunāra Astras radinieki un tuvinieki, izsakām visdziļāko cieņu un atzinību Valsts prezidentam E. Levita kungam par viņa dalību un atbalstu G. Astram veltītajos piemiņas pasākumos. Egila Levita kunga dzīve un darbs lielā mērā veltīts latviešu nācijas kā valstnācijas nostiprināšanai, latviešu valodas, tiesiskuma un kultūrvides saglabāšanai,” iesākas vēstule.

Turpinājumā Ģirta Astras, Alvila Astras, Renāra Astras, Baibas Astras, Diānas Vagales, Gunāra Repšes un arī pašas Ingrīdas Titavas parakstītajā vēstulē izskan pateicība tieslietu ministram Jānim Bordānam par paša projekta un atklāšanas pasākuma organizēšanu, kā arī tēlniekam Gļebam Panteļejevam par viņa radīto pieminekli “Nebaidies!”, kurš nu rotā Baumaņa skvēru, Rīgā.

Vēstules beigās disidenta radinieki velta skarbākus vārdus tiem, kuri 20. janvārī pieminekļa atklāšanas pasākumā acīmredzot bija savlaicīgi organizējušies un ieradušies, lai maksimāli traucētu konkrētas ceremonijas daļas – valsts amatpersonu uzrunu – norisei.

“Un tomēr… ir jābaidās. Ir jābaidās no nevērības un tiesiskā nihilisma pret mūsu Latviju, mūsu Valsti. Vai demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesības ir savienojamas ar to svilpēju un trokšņotāju darbībām, kuri centās izjaukt valstsvīru uzrunas un visu pasākumu? Vai šie saorganizētie “tautas brīvības cīnītāji” ir nesodāmi par pasākuma agresīvo traucēšanu, necenzēto leksiku, klaju huligānismu?” teikts vēstulē.

Vēstulē nav Gunāra brāļa Leona vārda...

Par to, kas demonstratīvi izpaudās Gunāram Astram veltītā pieminekļa atklāšanas ceremonijā, Jauns.lv rakstīja jau iepriekš.

Svilpēju un aurotāju aizstāvji norāda uz to, ka vēstulē nav Gunāra brāļa Leona vārda, kurš, kā zināms, 20. janvāra ceremonijā atradās ārpus pasākuma teritorijas Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ.

Iepriekš Leons raidījumam “TV3 Ziņas” jau pauda, ka neielaišana pasākuma teritorijā viņu ir aizskārusi: “Mūsu valdības pieņemto noteikumu haotiskumus un svaidīgums ir zināms. Man tas bija pārsteigums, kāpēc, brīvā dabā esot, tas nepieciešams. Tas mani aizskāra gan. Es par to publiski neizpaudos, bet cilvēki nāca klāt neizpratnē, kāpēc esmu barjeras ārpusē.”

Te gan jānorāda, ka Leons neatbalsta tos aktīvistus, kuri Levita un Bordāna izsvilpšanai izvēlējās viņa brālim veltītā pieminekļa atklāšanu.

“Šis nebija īstais brīdis, kur paust savas idejas. Pieņemu, ka lielā mērā tas bija saistīts ar vēlēšanu tuvošanos. Šīs izdarības bija balsu zvejošanas pasākums. Liela populācijas daļa varētu viņiem arī piekrist,” raidījumam “TV3 Ziņas” pauda Leons Astra.

Publicējam pilno Gunāra Astras tuvinieku rakstīto un Jauns.lv rīcībā esošo vēstuli valsts amatpersonām un pieminekļa “Nebaidies!” autoram Gļebam Panteļejevam:

Piemineklis – simbols ilgām pēc neatkarības

Piemineklis būs kā simbols Astras paustajām vērtībām, inteliģencei un ilgām pēc neatkarības, vēl pirms neveikli noritējušās ceremonijas pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Latvijas neatkarības aizstāvi Gunāru Astru tiesāja divas reizes – 1961. un 1983. gadā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu attaisnoja abās lietās. 1993. gada 18. novembrī Rīgā pie toreizējās TM ēkas Brīvības ielā 34 tika uzstādīta Astram veltīta piemiņas plāksne.

Savukārt 2020. gada 14. jūlijā Ministru kabinets atbalstīja iniciatīvu par pieminekļa celšanu Gunāram Astram.

2020. gada decembrī Saeima izskatīja priekšlikumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu šim mērķim no valsts budžeta un to atbalstīja.

Pieminekļa atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, uzrunas teica arī Gunāra Astras brālis Leons Astra, kā arī 1991. gada barikāžu biedrības prezidents Renārs Zaļais un pieminekļa autorstēlnieks Gļebs Panteļejevs.

Pērn 22. oktobrī latviešu brīvības cīnītājam Gunāram Astram būtu apritējis 90 gadu.

Gan pagājušā gada nogalē, gan šogad tiek organizēti pasākumi viņa piemiņas godināšanai, pasludinot šo laika posmu par Gunāra Astras gadu.