Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

 

Kas svilpa un auroja Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā? 59

Sabiedrība
20. janvārī 13:18 2022. gada 20. janvārī 13:18
 
Edvīns
Rakickis
| Jauns.lv
Diez vai kāds jelkad iedomātos, ka PSRS disidenta, Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas ceremoniju no abām pusēm ieskaus svilpjošs un bļaujošs pūlis, taču tāds nu ceturtdien, 20. janvārī, izvērtās šis pasākums.

Šodien Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Latvijas okupācijas muzeju organizēja Gunāra Astras piemiņai veltītā pieminekļa “Nebaidies!” atklāšanu.

Tēlnieka Gļeba Panteļejeva radītais piemineklis atrodas Baumaņa skvērā – pretī ēkai, kur šobrīd atrodas Rīgas apgabaltiesa un kurā Latvijas slavenāko brīvības cīnītāju 1983. gadā notiesāja LPSR Augstākā tiesa.

Ieradušies, lai kritizētu varu

Jau tuvojoties pasākuma norises vietai, kļuva skaidrs, ka bez provokācijām un incidentiem šī ceremonija neaizritēs.

Ap norobežoto laukumu, bruņojušies ar filmēt gatavām viedierīcēm un atsevišķiem plakātiem, bija sapulcējušies vairāki aizvadītajos Covid-19 pandēmijas mēnešos slavu ieguvuši aktīvisti, sazvērestību teoriju sludinātāji un viltus ziņu izplatītāji.

To, šķiet, saprata arī Valsts policija (VP), īsi pirms pulksten 11.00 lielā skaitā izskrienot no tiesas ēkas, lai izvietotos Baumaņa skvērā kārtības uzraudzīšanai.

Kā pirmais uz skatuves teikt runu kāpa Valsts prezidents Egils Levits, kurš, kā zināms, pandēmijas laikā izpelnījies asu, koordinētu kritiku no Covid-19 aktīvistiem.

Sākoties prezidenta uzrunai, abās laukuma malās stāvošie aktīvisti teju vai kā pēc pavēles unisonā sāka svilpt, izmantojot līdzi paņemtas svilpītes, un izkliegt kritiku valsts galvas virzienā.

Levita runu lielā mērā glāba tas, ka pasākuma organizatori bija parūpējušies par skaņas pastiprināšanu. Taču pats prezidents, sakot savu sakāmo, izlikās protestējošos neredzam.

VP tikmēr aicināja sanākušos nesvilpt uzrunu laikā un uzraudzīja notiekošo.

Svilpšana pieklusa un līdzīgi atsākas, kad uz skatuves kāpa tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš arīdzan ir izpelnījies ļoti intensīvu kritiku gan no Covid-19 aktīvistu puses, gan no citām sabiedrības daļām, īpaši pēc nesen atsevišķos medijos paustajiem apgalvojumiem par politiķa saikni ar PNB bankas skandālu, kurā tiek runāts par iespējamu korupciju.

Bordāns savā uzrunā nespēja saglabāt tik vēsu galvu kā prezidents, vienā brīdī paziņojot, ka viņam ir liels kauns par sanākušo aktīvistu uzvedību.

Pēc politiķu uzrunām, kad uz skatuves vai ekrānā runāja Gunāra Astras cīņubiedri, tostarp brālis Leons Astra, PSRS disidente Lidija Doroņina, aktīvisti mitējās izkliegt kritiku, klausījās un aplaudēja.

Atkārtota saukļu izkliegšana atsākās, kad pasākumā uzmanība atkal tika vērsta uz Levita, Bordāna un citu politiķu pusi.

Izceļas konflikts, iesaistās policija

Vienā brīdī aktīvisti vērsās arī pret Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP), kura vārdu daži mediji arī ir minējuši saistībā ar PNB bankas stāstu un ar to saistītajiem apvainojumiem korupcijā.

Pasākuma beigās ar JKP saistītais Oskars Muksimovs konfliktēja ar aktīvistu, "Tautas varas fronte" nodibinājuma bijušo biedru Robertu Raimo.

Raimo apgalvoja, ka Muksimovs esot salauzis viņam kameru, uz ko reaģējot aktīvists Kaspars Lasis fiziski turēja Muksimovu, nelaižot viņu projām.

Notiekošajā iejaucās VP, aizvedot Muksimovu pāri ielai, domājams, paskaidrojumu sniegšanai. VP un Muksimovam sekoja aktīvisti, kuri bija metušies aizstāvēt incidentā iesaistīto Robertu Raimo.

Svilpēju rindās – Covid-19 aktīvisti un Kremļa medijs

Saprotams, ka aktīvistu mērķis bija demonstrēt, ka viņi neuzskata pašreizējos varas pārstāvjus par Gunāra Astras cienīgiem.

Taču der palūkoties ciešāk uz šo protestējošo grupu un spilgtākajiem tās dalībniekiem, lai lieku reizi atcerētos, ka ir vēlēšanu gads.

Daļa no svilpējiem, kuri bija ieradušies uz Latvijas brīvības cīnītājam Gunāram Astram veltītā pieminekļa atklāšanu. (Foto: Mārtiņš Ziders)

Trokšņojošajam pūlim priekšā stāvēja aizvadīto gadu Covid-19 protestos, kā arī Alda Gobzema un Aināra Šlesera demonstrācijās bieži manītais viesis – bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks, uzņēmējs Arnolds Babris.

Netālu no viņa visu līdzīgā stilā no malas novēroja bijušais Eiropas Parlamenta deputāts un partijas “Saskaņa” biedrs Andrejs Mamikins.

Ārpus pasākuma teritorijas uzturējās arī aktīvisti ar plakātiem. (Foto: Mārtiņš Ziders)

Abi šie kungi jau labu laiku cītīgi “strādā” ar Covid-19 aktīvistu un vakcīnskeptiķu publiku, ik pa laikam pieslēdzoties arī citu līdzīgu aktoru rīkotiem pasākumiem.

Uz vietas visu filmēja arī pretrunīgi vērtētā uzņēmuma SIA “Memory Water” dibinātājs Jānis Pļaviņš, zināmākie aktīvisti Roberts Raimo, Kaspars Lasis un citi.

Zīmīgi, ka no svilpjošo protesta akcijas dalībnieku puses Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas ceremoniju fotografēja arī Krievijas Federācijas propagandas resursa Sputniknewslv.com pārstāvis.

Piemineklis – simbols ilgām pēc neatkarības

Piemineklis būs kā simbols Astras paustajām vērtībām, inteliģencei un ilgām pēc neatkarības, vēl pirms neveikli noritējušās ceremonijas pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Latvijas neatkarības aizstāvi Gunāru Astru tiesāja divas reizes – 1961. un 1983. gadā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu attaisnoja abās lietās. 1993. gada 18. novembrī Rīgā pie toreizējās TM ēkas Brīvības ielā 34 tika uzstādīta Astram veltīta piemiņas plāksne.

Savukārt 2020. gada 14. jūlijā Ministru kabinets atbalstīja iniciatīvu par pieminekļa celšanu Gunāram Astram.

Saistītās ziņas

VIDEO: Rīgā atklāj brīvības cīnītājam Gunāram Astram veltītu pieminekli "Nebaidies!"
Par Gunāra Astras radu brutālo slepkavību piespriests mūža ieslodzījums 2
Talsu novadā noslepkavotie sirmgalvji bijuši latviešu brīvības cīnītāja Gunāra Astras radinieki 46

2020. gada decembrī Saeima izskatīja priekšlikumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu šim mērķim no valsts budžeta un to atbalstīja.

Pieminekļa atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, uzrunas teica arī Gunāra Astras brālis Leons Astra, kā arī 1991. gada barikāžu biedrības prezidents Renārs Zaļais un pieminekļa autorstēlnieks Gļebs Panteļejevs.

Pērn 22. oktobrī latviešu brīvības cīnītājam Gunāram Astram būtu apritējis 90 gadu.

Gan pagājušā gada nogalē, gan šogad tiek organizēti pasākumi viņa piemiņas godināšanai, pasludinot šo laika posmu par Gunāra Astras gadu.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Baidens apstiprina 40 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai 32
Agresīvs rašists vilcienā sola nāvi ukraiņiem 11
Policisti bēniņos aiz skursteņa atrod varmāku, kurš vakar nodarīja miesas bojājumus jaunietim ar Ukrainas karogu 8
Skatīt visus komentārus