Bijušais skolēns Vītolu fondā dibina piemiņas stipendiju ķīmijas skolotājam - Mārim Siliņam
Divdesmit gadu laikā fondā dibinātas stipendijas, godinot un dzīvu uzturot piemiņu par vecvecākiem, vecākiem, brāļiem un māsām, bērniem, draugiem un ievērojamiem biedrību, organizāciju pārstāvjiem, bet pirmo reizi stipendiju dibinājis bijušais absolvents, kurš gaišās atmiņas par savu pedagogu vēlējies pārvērst taustāmā atbalstā skolēniem.
Stipendija izveidota kā pateicība ilggadējam Pļaviņu vidusskolas ķīmijas skolotājam Mārim Siliņam, kura prasmes, cilvēcība un mīlestība pret savu darbu palīdzējusi daudziem jo daudziem topošajiem absolventiem izvēlēties dzīves ceļu, kas tieši vai netieši saistīts ar ķīmijas zināšanām. Ziedotājs lēmis, ka stipendija tiks izmaksāta turpmākos 12 gadus vienam labākajam Pļaviņu vidusskolas audzēknim, īpaši uzsverot sasniegumus ķīmijā. Labvēlis vēlējies palikt anonīms.
Pļaviņu vidusskolā skolotājs Māris Siliņš sāka strādāt 1974. gadā, uzreiz pēc Daugavpils Pedagoģiskā institūta absolvēšanas. Paralēli darbam skolā vadījis DPI studentu pedagoģisko praksi, piedalījies Rīgas Medicīnas institūta studentu uzņemšanas komisijas darbā. Ilgus gadus sadarbojies ar lauksaimniecības darba veicējiem, skolā organizējis sabiedrisko darbu, izveidodams materiālo bāzi skolēnu darbmācības apguvei, vadījis metodisko komisiju rajona un novada mērogā, bijis skolas padomes priekšsēdētājs. 2012. gadā Māris Siliņš beidza savas darba gaitas Pļaviņās. No 38 nostrādātajiem gadiem turpat 30 viņš bijis arī klases audzinātājs.
Siliņa kunga audzēkņi visos laikos bijuši rajona, novada un valsts ķīmijas olimpiāžu un zinātniski pētniecisko darbu uzvarētāju vidū. Skolotājs lieliski pratis motivēt savus audzēkņus. Par skolēnu sagatavošanu dažādiem konkursiem un olimpiādēm Māris Siliņš ir saņēmis gan atzinības, gan goda rakstus.
Māris Siliņš bija kaislīgs sporta pasākumu dalībnieks, apmeklētājs un līdzjutējs, kā tiesnesis aktīvi piedalījies pilsētas un rajona rīkotajās dažādu sporta veidu sacensībās. Mārim Siliņam vienmēr svarīga bija ģimene, viņš lepojās ar saviem bērniem, mazbērniem un bija mīlošs dzīvesbiedrs.
Atvadoties no Māra Siliņa (15.05.1950.-02.11.2021.), kolēģi no Pļaviņu vidusskolas rakstījuši: “Māris Siliņš bija ar neizsīkstošu entuziasmu un optimismu apveltīts, savu skolēnu mīlēts un cienīts. Skolotājs ar lielo burtu, kurš ar smalku ironiju un asu prātu nodeva zināšanas par savu mīļo ķīmiju un mācīja mīlestību pret šo zinātni arī citiem. Tas ir pats jaukākais, kad skolotājs kļūst par labu draugu un padomdevēju arī pēc skolas absolvēšanas. Un Māris Siliņš tāds bija - ar humoru, ar interesi par līdzcilvēkiem, ar rūpēm par savu ģimeni un ar bezgalīgu mīlestību pret ķīmiju.”
Labs skolotājs ir ne tikai pavadonis ceļā uz zināšanu augstienēm, bet arī cilvēks, kura teiktie vārdi un dotais padoms dzīvo tālu aiz skolas robežām – kad misējas, kad priekšā raugās jauni apvāršņi, bet it īpaši kad tālie mērķi kļūst par realitāti. Sakām lielu paldies ziedotājam, kurš nolēmis turpināt labā pavedienu, piepildot katra skolmeistara lielāko sapni: redzēt kā skolnieks pats kļūst par skolotāju citiem šajā dzīvē!
