Īrnieks nosvilina dzīvokli un saņem remontu uz pilsētas rēķina. FOTO

6. jūnija vakarā deviņstāvu sociālajā namā Purvciemā, Brantkalna ielā 17, izcēlās ugunsgrēks, kurā ievainojumus guva seši cilvēki. Liesmas izcēlās ceturtā stāva dzīvoklī un pa saplīsušo logu sniedzās vēl divus stāvus augstāk, iznīcinot nesen atjaunotās mājas siltināto fasādi. Dega arī kāpņu telpa piecu kvadrātmetru platībā.

Aizdomas par tīšu dedzināšanu krīt uz dzīvokļa īrnieci Olgu, kura, kā apgalvo kaimiņi, jau labu laiku terorizējusi kaimiņus ar agresīvajiem strīdiem starp viņu un dzīvesbiedru. Vislielāko sašutumu izraisa fakts, ka pašvaldība joprojām garantē Olgai šo pašu dzīvesvietu, turklāt pēc ugunsgrēka pilnībā izremontētu uz citu maksātāju rēķina.

Valsts policijas runasvīrs Toms Sadovskis apstiprina, ka ierosināts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu. Kaimiņi ir pārliecināti, ka dedzināšana bijusi tīša un mērķis – noslepkavot dzīvesbiedru Romānu, ar kuru Olga nemitīgi skandalējusi.

“Tie taču ir pilnīgi meli! Viņi jums melo!” Kasjauns.lv pa telefonu aizsmakušā balsī kliedz Romāns, kurš sievieti aizstāv. Olga zvēr, ka ir kaimiņu sazvērestības upuris: “Es neko speciāli nededzināju. Dzīvoklis sāka degt bojātas rozetes dēļ. Kaimiņi mani vaino tikai tāpēc, ka vēlas divistabu dzīvokli, kurā esmu ielaista. Es taču zinu, ka daudziem no viņiem skauž, ka man ir piešķirts lielāks dzīvoklis.” Bailēs no kaimiņiem Olga Brantkalna ielā nerādās.

Viņa ir uzaugusi bērnunamā, tāpēc arī saņēmusi pašvaldības dzīvokli. Sievietes pirmais vīrs vairāk atrodas cietumā nekā brīvībā, no viņa Olgai ir četri bērni, visi atdoti audžuģimenes aprūpē. Uz šā fona neparasts fakts ir, ka Olga strādā – Rīgas piena kombinātā, tikai tagad slimo.

Kamēr izdegušais dzīvoklis tiek gatavots remontam, Olga apmetusies citā sociālajā mājā, Lubānas ielā, pie paziņas, un arī te kaimiņi jau dabūjuši trūkties. Svetlana (vārds mainīts) Kasjauns.lv apgalvo, ka Olga viņai draudējusi pēc tam, kad Svetlana, reaģējot uz jaunās kaimiņienes kārtējo skandālu, izsaukusi policiju. “Viņa atnāca pie manis un teica, ka mani sagaida tāds pats “salūts”, kāds bija Brantkalna ielā,” uztraukusies stāsta Svetlana.

Nabadzītei pienākas

Ugunsgrēka iemeslus vēl izmeklē, un ne policijas, ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta slēdziens nav pieejams. Nama apsaimniekotājs, pašvaldības SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, vērsies policijā, norādot, ka pēc nama apsekošanas radušās aizdomas par rupjiem ugunsdrošības pārkāpumiem, turklāt kaimiņi apgalvojot, ka dedzināšana bijusi tīša.

Pagaidām nekas neliecina, ka par šo tīši vai nevērības dēļ radīto postažu atbildēs Olga. Viņai piešķirto dzīvokli par citu maksātāju naudu apdrošinājis un atjaunos “Rīgas pilsētbūvnieks”, turklāt domes Mājokļu un vides departaments sievietei ļaus atgriezties svaigi izremontētā mājvietā.

“Noteikumi neparedz atteikt palīdzību šai personai. Viņa atbilst mūsu reģistros uzskaitāmajām personām, tātad viņai pienākas pašvaldības palīdzība,” taisnojas Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Mārīte Javorska. Viņa uzstāj, ka Olgas vaina ugunsgrēkā pagaidām nav pierādīta: “Mums nepieciešams veikt ekspertīzes, lai noskaidrotu patiesos ugunsgrēka cēloņus, taču pašlaik nespējam tikt šajā dzīvoklī.”

“Rīgas pilsētbūvnieka” iesniegums policijai gan liecina, ka dzīvoklī iekļūt ir iespējams un apskate pēc ugunsgrēka jau notikusi. Departamentā nav arī zināms, ka Olga jau nelegāli apmetusies Lubānas ielā.

Vieni posta, citi remontē

“Rīgas pilsētbūvnieks” veic tikai mājas apsaimniekotāja pienākumus. Uzņēmuma preses sekretārs Ivo Kiršblats teic: “Mēs neizvēlamies īrniekus. Ēka ir apdrošināta, un apdrošinātāju pieaicinātie eksperti izdarīs savu darbu. Tikko būs saņemta tāme, māju remontēs – gan fasādi, gan kāpņu telpu, gan pilnībā izdegušo dzīvokli. Pagaidām nevaru nosaukt precīzu termiņu, taču garumā nevilksim, un, tikko viss būs izdarīts, īrnieks saņems praktiski jaunizbūvēta dzīvokļa atslēgu.”

Viņš arī piebilst: “Skumji, bet daudzi īrnieki nenovērtē pašvaldības sniegto palīdzību, dzīvo kā padomju laikos, kad viss pieder visiem un ne par ko nav jāatbild, un domā, ka tas tā turpināsies mūžīgi.”

Priekšroka cietumniekiem

Tikmēr Rīgas dome lepojas, ka dzīvokļu rinda galvaspilsētā kopš 2009. gada sarukusi divtik – no 9691 ģimenes līdz 4584 ģimenēm šā gada 1. janvārī. “Arī turpmāk mēs centīsimies ar dzīvojamo platību nodrošināt vismazāk aizsargātos rīdziniekus,” sola domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Tomēr kārtīgi, strādājoši cilvēki, īpaši, ja nav sēdējuši cietumā, uz atbalstu pārāk var necerēt, kaut arī Mājokļu un vides departaments izveidojis 13 reģistrus jeb rindas personām, kam nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvesvietas atrašanā. Visātrāk to saņem 5. reģistrā iekļautie – pēc iznākšanas no cietuma.

Edvīns Rakickis / Foto: Rīgas pilsētbūvnieks