Iznācis kinozinātnieka Viktora Freiberga jaunākais literārais darbs "Viktora otrā grāmata"

Pēc Zeltiņas vārdiem, Freiberga otrās grāmatas žanru var raksturot kā esejisku tekstu. Autors grāmatas ievadā skaidro, ka tā nav kino enciklopēdija, jo tās pamatā ir personiskas asociācijas, tāpēc katrā nodaļā ir savs dominējošais tēls, un ap to savirknētas nevis recenzijas par dažādām filmām, bet atmiņu gleznas, izjūtas, gaisotne un personiski stāsti, kāpēc katra no šīm filmām kinozinātniekam ir svarīga.

Grāmatas beigās pievienots visu tekstā minēto filmu alfabētisks apkopojums, ļaujot lasītājam izmantot šo filmu izlasi kā ceļvedi, bagātinot savu pieredzi un iepazīstot pasaules kino klasiku. Šim pašam nolūkam kalpo arī kinomūzikas izlase, kuru, balstoties grāmatā minēto filmu sarakstā, sastādījis mūzikas pētnieks un Freiberga draugs Klāss Vāvere. Izlase, ko veido 110 skaņdarbi ar kopējo garumu sešas stundas, pieejama platformā "Spotify" un kolekcijas adrese publicēta grāmatā.

Freiberga otrā grāmata tapusi portāla "Kino raksti" un biedrības "Ekrāns" paspārnē, grāmatas veidotāju komandā ir mākslinieks Aleksandrs Busse, redaktore Kristīne Matīsa un fotogrāfe Zeltiņa, kuras veidotās ilustrācijas apspēlē Freibergu kā kinematogrāfisku tēlu. Grāmatu papildina arī pēcvārds, kuru rakstījusi kinozinātniece Dita Rietuma.

Pēc Zeltiņas paustā, Freibergs ir pazīstams kā kaislīgs un erudīts filmu zinātnieks, kurš ar savu aizrautību spēj iedvesmot kolēģus, studentus un citus aizrautīgus kinointeresentus. Par savu pirmo grāmatu, autobiogrāfisko prozas darbu "Kinomāna slimības vēsture", kas iznāca 2019.gadā, Freibergs saņēma nozīmīgo Dzintara Soduma balvu literatūrā.