Gāzes cenas var sadārdzināt arī elektrību. Ātrākais risinājums - atjaunīgie resursi

Militārais konflikts tuvajos Austrumos un tā ietekme uz naftas produktu cenām ir novērojama ikkatram.[1] Gāzes tirgus analītiķi brīdina, ka gāzes cenas kāpums šī konflikta ietekmē var būt lielāks nekā 2022. gadā sākoties liela mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā.[2]

Par to mudina domāt arī šobrīd novērojamais gāzes cenas kāpums Eiropas TTF biržā – no 30,55 EUR/MWh 24.februārī uz 56,45 EUR/MWh 9. martā – tas ir cenas pieaugums par 85%[3].

Dabasgāzes un citu fosilo resursu cena tieši ietekmē arī elektroenerģijas ražošanas izmaksas, jo liela daļa elektroenerģijas Latvijā vēl joprojām tiek ražota termoelektrostacijās – it sevišķi ziemā, kas ir nepieciešama arī siltumenerģijas ražošana lielā apjomā.[4]

Ir tiesa, ka stundās, kad vējš nepūš, šīs stacijas ir kritiskas energoapgādes nepārtrauktības nodrošināšanai, taču apstākļos, kad vējš pūš – tās ir iespējams izkonkurēt ar elektroenerģiju, kas saražota ar vēju, piedāvājot tirgū lētāku elektroenerģiju – zemāk attēlotas elektroenerģijas ražošanas izmaksas no dažādiem avotiem.[5]

Tirgū elektroenerģijas cenu nosaka pēdējais elektroenerģijas ražošanas veids, kurš nepieciešams, lai saražotu elektroenerģiju konkrētajā tirdzniecības periodā. Attiecīgi, augsta elektroenerģijas patēriņa un zemas HES, SES vai VES izstrādes rezultātā, cenu nosaka TEC.

Atjaunīgo energoresursu izstrādi nosaka gan laikapstākļi, gan to uzstādītā jauda. Ziemā SES un HES sezonalitātes dēļ saražo daudz mazāk, tāpēc no atjaunīgajiem energoresursiem lielu lomu elektroenerģijas cenas veidošanā ziemā spēlē vējš.

Kā piemēru VES izstrādes ietekmei uz elektroenerģijas cenu ir vērts aplūkot turpmāko grafiku, kurā redzams, kā proporcionāli VES izstrādes proporcijai patērētāju vajadzību nodrošināšanai mainās līdzi elektroenerģijas cena. Dati ļoti skaidri parāda – jo vairāk vēja enerģijas, jo zemāka cena attiecīgajos periodos.

Svarīgi izcelt, ka, lai arī Baltijā Lietuvas vadībā esam palielinājuši savas uzstādītās VES jaudas (Lietuvā no 671 MW 2022.gadā uz 2510 MW 2025.gada beigās[6]), šoziem ar īpaši zemajām gaisa temperatūrām būtiski pieauga arī elektroenerģijas patēriņš. Tas vēl vairāk izceļ jaunu ģenerācijas jaudu uzstādīšanas nepieciešamību.

Gan Baltijas valstīs, gan arī Somijā un Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā, kas ir savienots ar Lietuvu, februārī augstāku cenu pamatā ir zemāka atjaunīgo energoresursu izstrāde un paaugstinātais patēriņš saistībā ar zemo gaisa temperatūru, kā rezultātā vairāk elektroenerģijas ražošanā piedalījās un cenas noteica dārgākas fosilā kurināmā elektrostacijas.[7]

Ja nebūtu jau līdz šim izbūvēto un uzstādīto AER un bateriju sistēmu jaudu Baltijas jūras reģionā, būtu iespējams pieredzēt vēl augstākas elektroenerģijas cenas. Baltijas valstis ir īpaši uzņēmīgas pret globālajiem cenu satricinājumiem, tostarp strauju energoresursu cenu pieaugumu.

Ja elektroenerģijas ražošana ir atkarīga no fosilajiem kurināmiem, ģeopolitiskie notikumi var izraisīt milzīgas enerģijas cenu svārstības[8]. Turpretī vietējie atjaunojamie energoresursi piedāvā uzticamu enerģijas piegādi, kas ir neatkarīga no globālās fosilo resursu nestabilitātes. Tāpēc ir īpaši svarīgi attīstīt un plānot balansētu  energo sistēmu un elektroenerģijas ģenerācijas portfeli, kas salāgo AER un konvencionālās elektrostaciju darbību, tādējādi nodrošinot Latvijas iedzīvotājiem pieejamu un stabilu elektroenerģiju.

Par asociāciju "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse "

Asociācija "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" ("Saules enerģija Latvijai") izveidota 2022.gadā ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi. Tajā apvienojušies 34 nozares uzņēmumi - saules enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji, kas apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, aktualizēt un risināt dažādus tās problēmjautājumus un iesaistīties Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanā.