Vaidere: "Jāmaina ES likumi, lai pienācīgi atbildētu uz hibrīdkaru"
Šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē tika apspriesta ārkārtas situācija uz Eiropas Savienības (ES) robežas ar Baltkrieviju. “Nebūsim naivi – šī nav bēgļu krīze, bet gan Lukašenko radīts un Putina atbalstīts hibrīdkarš. Tādēļ Latvija rīkojas pareizi, šiem migrantiem neļaujot iekļūt ES. Taču likumos jāparedz daudz plašākas iespējas stingri atbildēt uz šāda veida hibrīduzbrukumiem, arī ilgtermiņā,” debatēs uzsvēra EP deputāte Inese Vaidere (ETP).
Joprojām ik dienu nelegālie migranti cenšas šķērsot Latvijas, Lietuvas un Polijas robežu. “Ir jau viegli kritizēt robežvalstis tām valstīm, kas atrodas Eiropas vidū un kurām par robežu aizsardzību nav jāsatraucas. Tomēr, pateicoties skaidrojošajam darbam, arī Rietumeiropā pieaug izpratne, ka šī ir bezprecedenta agresija, kurā cilvēkus izmanto kā ieroci pret mums, un – ka ikvienas valsts pienākums ir aizsargāt savu robežu!” atzīmē I. Vaidere.
Viņa arī norādīja, ka visām dalībvalstīm ir aktīvi jāpalīdz stiprināt robežu ar Baltkrieviju, jo tā ir arī ES ārējā robeža.“Vēl nezinām, kā starp Latviju, Lietuvu un Poliju tiks sadalīti robežas aizsardzībai piešķirtie 200 miljoni eiro un kā tos izmantos. Mūsu valdībai jāstrādā, lai panāktu nozīmīgus līdzekļus tieši Latvijai, tostarp žoga izbūvei, jo fiziska barjera ir aizsardzības pamatā.”
Lai atbalstītu Latviju, Lietuvu un Poliju, Eiropas Komisija (EK) decembra sākumā uz pusgadu piedāvāja ierobežot patvēruma lūdzēju tiesības un ļaut vieglāk deportēt atraidītos migrantus. Tas ļautu, piemēram, varasiestādēm patvēruma lūdzējus ilgāk turēt aizturēšanas centros, kā arī pagarināt termiņu, kādā jāreģistrē jaunie patvēruma lūgumi. “Tas ir pareizs, taču nepietiekams solis. Likumi jāmaina, lai paredzētu daudz plašākas iespējas stingri atbildēt uz šādiem hibrīduzbrukumiem, arī ilgtermiņā,” norāda I. Vaidere. 2022. gadā EP strādās pie grozījumiem Šengenas Robežu kodeksā, lai veidotu pastāvīgu risinājumu situācijām, kad trešās valstis migrāciju izmanto politiskiem mērķiem.
Tāpat deputāte uzsver, ka stingri jāiestājas pret Krieviju, kas gan atbalsta Lukašenko hibrīdkaru, gan apdraud mūsu sabiedroto Ukrainu, pie tās robežas pulcējot vairāk nekā 100 000 karavīru. “Kremlis ciena tikai spēcīgos, tādēļ pozitīvi, ka rietumu demokrātijas ir nepiekāpīgas un vienoti brīdinājušas par ļoti sāpīgām ekonomiskām sankcijām turpmākas agresijas gadījumā. Piemēram, varētu Krieviju izslēgt no starptautiskās banku norēķinu sistēmas SWIFT, ierobežot rubļu konvertēšanu ārvalstu valūtās un apturēt Nord Stream 2 gāzesvadu. Jācer, ka tas agresoru vedīs pie prāta un apstādinās,” piebilst I. Vaidere.
Raksts sadarbībā ar ETP grupu Eiropas Parlamentā
