Saistībā ar Gobzema aizturēšanu daļa opozīcijas prasa iekšlietu ministres Golubevas demisiju
Partijas "Likums un kārtība" (LuK) deputāte Karina Sprūde kopā ar citiem opozīcijas deputātiem Saeimā iesniegusi pieprasījumu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (AP) saistībā ar deputāta Alda Gobzema (LuK) īslaicīgo aizturēšanu epidemioloģiskās kārtības pārkāpumu dēļ.
Iesniegumu parakstījuši deputāti Sprūde, Jūlija Stepaņenko (LPV), Ieva Krapāne, Māris Možvillo (PCL), Ļubova Švecova (LPV), Ralfs Nemiro, Jānis Urbanovičs (S), Gobzems, Jānis Krišāns (S) un Regīna Ločmele (S).
Iesniegumā norādīta atsauce uz to, ka Satversmes 29.pantā cita starpā noteikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Reizē šajā pantā noteikts, ka Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas.
Politiķi norāda, ka Iekšlietu ministrijas padotībā ir Valsts policija, kas veica Gobzema īslaicīgas aizturēšanas.
Kā ziņots, Saeimas deputāta imunitāte nedod tiesības politiķim pabeigt likuma pārkāpuma veikšanu un policijai tiesiskā valstī ir pienākums pārtraukt kādas tiesību normas pārkāpumu, sacīja konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps.
Viņš norādīja, ka būtu jāņem vērā vairāki pamatprincipi, no kuriem viens paredz - ja policija vai citas tiesībsargājošās struktūras redz, ka tiek veikts administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, tad tiesībsargājošajām institūcijām ir visas tiesības rīkoties, lai to pārtrauktu un novērstu, tajā skaitā veicot administratīvo aizturēšanu, ja tāda ir nepieciešama, norādīja Pleps.
Konstitucionālo tiesību eksperts atzīmēja, ka deputātiem ir imunitāte, bet tā nenozīmē privilēģiju pabeigt sāktu tiesību normas pārkāpšanu, un tā nenozīmē, ka šādā situācijā deputātu nevarētu aprobežot bez Saeimas piekrišanas. "Policijai ir jāpilda savi pienākumi, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību," atzīmēja jurists.
Komentējot jautājumu par vārda "noziegums" nozīmi Satversmes 29.pantā, kas nosaka, ka "Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas", Pleps pauda, ka piekrīt cita konstitucionālo tiesību eksperta Edgara Pastara paustajam, ka Satversmes jēdzieni ir jātulko autonomi un tos nevar tulkot pēc zemāka statusa juridiskiem aktiem.
Pleps skaidroja, ka augstāk minētajā normā ir "iekodēts princips", ka deputātu var ierobežot arī ar mērķi, lai sabiedrības drošības interesēs apturētu likumpārkāpuma veikšanu.
Jau ziņots, ka Gobzemu pirmdienas rītā policija aizturēja Tukumā, kur viņš ar savu kampaņas autobusu bija ieradies, lai sāktu reklamēto protesta akciju.
Gobzemu vēlāk atbrīvoja no policijas iecirkņa, un pret viņu sākotnēji tika sākti divi administratīvo pārkāpumu procesi. Viens process sākts par nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām un otrs - pēc likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" pārkāpumiem.
Pirmdienas pēcpusdienā Gobzems ieradās Ventspilī, kur viņu policija atkal aizturēja. Vēlu vakarā viņš tika īslaicīgi aizturēts arī Liepājā, kur notikusi kārtējā deputāta oficiāli nesaskaņotā protesta akcija.
Turpinoties viņa rīkotajām akcijām, policija pret Gobzemu ir sākusi 21 administratīvo pārkāpumu procesu par iespējamiem pārkāpumiem pasākumos Kurzemes un Zemgales pilsētās.
Kā situāciju skaidroja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, Latvijā nav nevienas likuma normas, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu un pieļautu visatļautību. "Nav normu, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu, proti, šajā gadījumā - ignorēt policijas likumīgās prasības pārtraukt administratīvo pārkāpumu," uzsvēra VP priekšnieks.
Gobzema izreklamētie politiskie pasākumi nebija pieteikti oficiālajā kārtībā, tāpēc policisti vērsās pie parlamentārieša un lūdza viņu pārtraukt pretlikumīgās darbības, kas netika darīts. Attiecīgi Gobzems nepildīja policijas likumīgās prasības, kas ir administratīvs pārkāpums, skaidroja Ruks.
"Manā skatījumā, deputātam jābūt piemēram pārējai sabiedrībai, ievērojot likumus. Ko tad darīt, ja tiek rupji pārkāpti likuma normas? Vai ir pilnīgi pieļaujama rīcības brīvība? Noteikti, ka nē. Tas nav loģiski. Ja esi deputāts, tad tev ir atļauts viss tas pats, kas pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Iedomājieties situāciju, ja kāds deputāts vadītu automašīnu spēcīgā alkohola reibumā un vēl atteiktos no ekspertīzes. Arī tad viņš būtu jāaiztur, un nebūtu laika gaidīt kādus Saeimas lēmumus," skaidroja Ruks.
Ruks norādīja, ka policijas rīcība nekavēja Gobzema kā deputāta darbu, bet īslaicīgās aizturēšanas vienīgais mērķis bija nepieļaut pulcināt vēl vairāk cilvēkus ārkārtējās situācijas laikā, kad valstī ir epidemioloģiskās drošības riski.
