Agresīvi vecāki uzbrūk jaunai, talantīgai skolotājai; viņa neiztur spriedzi un pamet darbu
Piektdien notiks vērienīga konference par skolotāju trūkumu. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka patlaban izglītības iestādēs trūkst daudz pedagogu. Lai skolotāju skaitu palielinātu, liela nozīme ir sabiedrības attieksmes maiņai, piemēram, lai nebūtu tā, ka vecāki pret skolotāju izturas tik agresīvi, ka viņa ir spiesta pamest darbu.
Dundure norādīja, ka par pedagogu trūkumu jārunā plašākā kontekstā. "Pedagogu trūkuma problēma nav jauna." Jau pirms 10 gadiem sāka zvanīt trauksmes zvanu, ka jādomā par to, ka ilgtermiņā mums nebūs, kas reāli māca bērnus.
"Šobrīd mēs faktiski redzam sekas šo vairāku gadu nerisinātām problēmām," viņa teica un uzsvēra, ka tas nav tikai jautājums par algām, sabalansētu slodzi un profesionālu atbalstu. Ļoti būtisks ir arī pedagogu prestiža jautājums.
Noguruši un izdeguši
Viņa atgādināja, ka skolotāji jau otro gadu strādā mainīgos un augsta stresa pilnos apstākļos saistībā ar Covid-19 pandēmiju. "Pedagogi ir profesionāli izdeguši." Paralēli tiek ieviests kompetencēs balstīts izglītības saturs un izglītības digitalizācija. Trūkst mācību grāmatu pēc jaunām satura programmām.
Līdz ar to būtiski pieaudzis pedagogu darba apjoms un nestabilitāte. Turklāt patlaban skolā pedagogi strādā augsta epidemioloģiskā riska apstākļos.
Daudzi aizgāja no sistēmas
Vēl viens iemesls saistīts ar skolotāju trūkumu ir tāds, ka daļa pedagogu izvēlējās nevakcinēties pret Covid-19. Līdz 15.novembrim Latvijā trūka aptuveni 600 dažādu pedagogu, bet kopš tā laika vēl vairāk nekā 600 pedagogu ir atstājuši darbu un aizgājuši no sistēmas.
Aizgājušo vidū ir ne tikai tie, kas to darīja vakcinācijas dēļ. "Mēs nevarējām identificēt, cik tieši viena vai otra iemesla dēļ, bet aizgājušo vidū ir arī jauni un vakcinēti, bet izdeguši skolotāji, kuri saprata, ka netiek galā ar darbu skolā."
Darbu atstājusi arī daļa pirmspensijas un pensijas vecuma skolotāju, kuri bija labi sava amata pratēji un kuriem skolas vadības un pašvaldības lūdza palikt, bet diemžēl viņi pieņēma pretēju lēmumu. Viņu vidū ir bija arī labi fizikas, matemātikas, ķīmijas, bioloģijas un valodu skolotāji.
Kur tu esi, skolotāj?
Patlaban visvairāk trūkst sākumskolas skolotāju (92 vietas), matemātikas skolotāju (72 vakances), angļu valodas skolotāju (71 vakance), latviešu valodas skolotāju (66 vietas), informātikas skolotāju (38 vakances). Pedagogu trūkst arī citos priekšmetos, piemēram, dizainā un tehnoloģijās.
Turklāt skolotāju trūkums skar visa veida skolas: gan mazās, gan vidējās un lielās.
Bērni nepaliek bez zināšanām
Lai gan mācību iestādēs ir novērojams skolotāju trūkums, stundas notiek arī šajos apstākļos. Kādā veidā? Citi kolēģi uzņemas stundu vadīšanu un diemžēl tādējādi dažkārt nonāk arī pārslodzē.
Pašvaldības arī risina šo jautājumu, pārejot uz mācību satura apguvi grupu jeb moduļu sistēmā. Piemēram, matemātiku māca nevis 3 reizes nedēļā pa vienai stundai, bet reizi nedēļā pa vairākām stundām. Viens pedagogs mēdz mācīt bērnus vairākās skolās. "Bet tā nav izeja!"
Arvien vecāki skolotāji
Dundure pastāstīja, ka pedagogu trūkums saistīts arī ar strauju skolotāju novecošanos. Veikta vērienīga analīze par skolotāju vecumu 2008./2009., 2015./2016. un 2020./2021.mācību gadā, un tās rezultāti liecina, ka patlaban skolotāju vecums ir ievērojami lielāks nekā iepriekšējos mācību gados.
Analīze ļoti uzskatāmi parāda, ka mācību iestādēs samazinās jaunu pedagogu skaits. Sākumā jaunie skolotāji līdzīgā skaitā aiziet strādāt uz skolu, bet pirmo 5 gadu laikā viņi dažādu iemeslu dēļ atstāj izglītības sistēmu.
Vērtējot pedagogu novecošanos pa reģioniem, redzams, ka vislabākā situācija ir Rīgā, bet vissliktākā - Latgalē. Rīgā jauno pedagogu ir visvairāk, jo galvaspilsētā ir vairāk augstskolu, un topošie skolotāji darbu mēdz sākt jau studiju laikā.
Katrs var aizrādīt skolotājam
LPS padomniece norādīja, ka sabiedrība no skolotājiem sagaida izcilību, kaut arī viņiem jāstrādā augsta stresa apstākļos un viņiem arī ir savas ģimenes un bērni. Patlaban gandrīz katrs vecāks var izteikt skolotājam, ko viņš domā par dažādām sabiedrībā aktuālām tēmām, piemēram, sejas masku valkāšanu. Esošā epidemioloģiskā situācija uzlikusi papildus psiholoģisko slodzi skolotājiem.
Tāpēc ir svarīgi, lai mediji un sabiedrība novērtētu pedagogu darbu. Ja mēs nenovērtēsim skolotājus un viņu darbu, kā arī sabiedrībā neatbalstīsim, tad arvien mazāk studentu varētu izvēlēties pedagoģiju.
Katrs varam mainīt savu attieksmi
Protams, ir svarīgs adekvāts atalgojums, "bet katram cilvēkam ir svarīgi, ka viņš tiek novērtēts un ka viņš jūtas novērtēts". "Mums ir jāmaina sabiedrības attieksme, prestižs pret pedagogu." Nav pareizi, ka skolēniem tiesību ir vairāk nekā pienākumu, kā arī nepārtrauktās kontroles, kas rada stresu.
Pat, ja vecāki, vecvecāki un citi pieaugušie nevar ietekmēt skolotāju algu pieaugumu, kam vajadzīgs valsts vadītāju lēmums, mēs katrs varam mainīt savu attieksmi pret pedagogiem un mācīt cieņpilnu izturēšanos arī bērniem. Pedagogiem vajadzīga pozitīva attieksme, izpratne. Nav labi, ja vecāki jebkurā sava bērna problēmā vēršas pret skolotāju.
Stresains darbs hibrīdsituācijā
Ir pētījums, kas liecina, ka pedagoga profesijas pievilcība ir zemāka par šofera amata pievilcību. "Tad kur mēs ejam?" Dundure atgādināja, ka pagājušajā mācību gadā lielāko daļu laika pavadījām attālināto mācību procesā un saprotam, ko tas nozīmē.
Arī šobrīd skolotājiem jāstrādā tādā kā hibrīdsituācijā: jāprot mācīt gan klātienē, gan attālināti, gan esot kontaktpersonai. "Šobrīd ir tik sarežģīta situācija, ka mums vienkārši visiem kopā ir jānovērtē, ka mēs gribam mācīties klātienē un lai mums būtu visu mācību priekšmetu pedagogi. Mums visiem vienkārši jāiet talkā."
Talkā iešana šajā gadījumā nozīmētu katram savas attieksmes maiņu pret skolotājiem. Lai gan daudziem nepatīk, ka mūsdienu situāciju salīdzina ar agrākajiem laikiem, tomēr Dundure atzina, ka kādreiz cilvēki kopumā izturējās ar cieņu pret pedagogiem. Arī tagad vajadzētu kopīgiem spēkiem atgriezt skolotāju prestižu.
Tā mēs zaudējam labus pedagogus
Viņa piekrita, ka dažkārt bez cieņas pret skolotājiem izturas ne tikai paši skolēni, bet arī viņu vecāki. Ir gadījumi, kad vecāki tic pilnīgi visam, ko bērns sastāsta, bet skolotājam netic nemaz.
Dundure pastāstīja reālu gadījumu, kad kāda jauna un talantīga skolotāja aizgāja prom no skolas tāpēc, ka vecāki izturējās ļoti agresīvi. Diemžēl arī skolas vadība neiestājās par konkrēto skolotāju un tikai pēc tam saprata, ka šajā situācija nebija vainīga skolotāja. "Tā mēs zaudējam labus pedagogus."
Taču vecākiem un citiem pieaugušajiem vajadzētu atcerēties, ka arī skolotāji vēlas būt novērtēti. Svarīgs ir ne tikai skolas vadības un pašvaldības novērtējums, bet arī vecāku un sabiedrības novērtējums. "Mēs katrs vēlamies būt novērtēts, jo darbs jau nav tikai maize."
Vērienīga konference
Piektdien tiešsaistē norisināsies konference "Kur tu esi, skolotāj?", lai aktualizētu skolotāju trūkuma problēmas un spriestu par iespējamajiem risinājumiem. Ievadvārdus teiks izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks un LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
LPS padomniece Dundure izklāstīs savus aprēķinus par pedagogu trūkumu un slodzēm, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela iepazīstinās ar aktuālajiem datiem par skolotāju sagatavošanu Latvijas Universitātē, savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga informēs par LIZDA pētījumu par aktuālajām vakancēm izglītības iestādēs.
