Pagājušajā nedēļā “Bild” bija publicējis ieskatu Krievijas iespējamajos manevros pret Ukrainu, kurš, kā apgalvo medijs, iegūts, sarunājoties ar augstu stāvošiem militārās jomas speciālistiem.
Plāns paredzot sākt iebrukumu Ukrainas Dienvidos – gan lai nodrošinātu Krievijas okupētajai Krimai loģistikas iespējas pa ūdens ceļiem, gan lai šādu iespēju liegtu Ukrainai.
Ielenkt valsti no dienvidiem palīdzēšot arī kuģi, kas uz šo reģionu transportēti no Baltijas jūras, medijam “Bild” apgalvojis kāds augstu stāvošs nenosauktas rietumvalsts izlūkdienesta pārstāvis.
Baltijas valstu galvaspilsētās parādītos “zaļie cilvēciņi”
Publicēts tika arī vizualizēts Krievijas iespējamā iebrukuma plāns, uz kuru drīz vien reaģēja Krievijas valdības uzturētā TV kanāla “Rossiya-24” raidījuma “60 minūtes” dalībnieki.
“Šis ir kāda “Bild” redaktora fantāzijas auglis. Viņš sēž redakcijā un izdomā – tā, lūk, Krievija uzbruks Ukrainai,” raidījumā paziņoja Krievijas žurnāla “Nacionālā Aizsardzība” galvenais redaktors Igors Korotčenko.
Turpinājumā Korotčenko uz ekrāna kā joku ieskicēja “tikpat izfantazētu” iebrukumu Baltijas valstīs.
Tas, viņaprāt, varētu sākties ar Krievijas bruņoto spēku izvērstu elektronisku uzbrukumu NATO radariem, kas tos “padarītu aklus”.
Pēcāk uz Zviedrijai piederošās Gotlandes salas nosēstos Krievijas spēku lidmašīnas, kas atvestu S-400 zenītraķešu sistēmas.
Te gan jāiestarpina, ka šādi uzbrukums Baltijai un NATO faktiski sāktos ar uzbrukumu ar NATO partnerattiecībās esošajai, bet ne tās dalībvalstij Zviedrijai.
Turklāt Gotlande nebūt nav Zviedrijas bruņoto spēku aizmirsts un neapsargāts zemes pleķis Baltijas jūrā.
Lai tur vai kā – turpinājumā Korotčenko fantazē, ka Kaļiņingradā dislocētās Krievijas spēku vienības kopā ar Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem “aizver” tā dēvēto Suvalku koridoru, izolējot Baltijas valstis no Polijas un NATO.
Pēcāk, viņaprāt, Rīgā, Viļņā un Tallinā varētu parādīties “zaļie cilvēciņi”, un vietējie vai nu slēptos, vai ar prieku sagaidītu šo notikumu.
Nobeigumā Krievija aizliegtu gaisa satiksmi virs Baltijas jūras, spiežot “apstulbušos rietumus” pārrunāt turpmāko notikumu gaitu.
NEPLP uzrauga TV kanāla saturu
Sižeta nobeigumā Korotčenko, kurš nu jau paguvis sasmīdināt dažus citus raidījuma vadītājus-propagandistus, norāda, ka vēlas “nomierināt NATO” un, ka “nekas tāds neplānojas”, atkārtoti uzsverot “Bild” publikācijas “absurdumu”.
Vēl 2019. gada augustā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), veicot programmu monitoringu un pārbaudot tajās izvietotā satura atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasībām, konstatēja, ka Krievijā reģistrētajā programmā “Rossiyskiy Informatsaionnyy Kanal” jeb “Rossiya-24” ziņu raidījuma ietvaros izplatīta informācija par Latvijas Republikas prezidentu Egilu Levitu un tā saturēja naida runu.
Ziņu raidījuma vadītāja cita starpā izplatīja šādu informāciju: “Jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits esot iesaistīts nacionālo minoritāšu diskriminācijā, tajā skaitā krievu. [..]”
Tolaik NEPLP konstatēja, ka minēto programmu Latvijā izplata 19 kabeļoperatori.
Latvijas likumdošana nosaka, ka par trešajās valstīs reģistrētu programmu izplatīto saturu atbildību uzņemas kabeļoperators.
Tādēļ NEPLP attiecīgi ierosināja 19 administratīvās lietas.
“Naida runu saturošam saturam Latvijas informatīvajā telpā nav vietas, un NEPLP arī turpmāk uzraudzīs Latvijai nedraudzīgu valstu programmas,” tolaik pauda NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.
Saistītās ziņas
Taču TV kanāls “Rossiya-24” ir Latvijā retranslējamo programmu sarakstā.
Jauns.lv sazinājās ar NEPLP un norādīja uz TV kanāla 6. decembrī raidītā raidījuma “60 minūtes” saturu, vaicājot, vai tas tiks izvērtēts.
“NEPLP sistemātiski un regulāri veic Latvijā retranslējamo TV programmu monitoringu, lai pārbaudītu, vai tiek ievēroti normatīvajos aktos noteiktie pienākumi un ierobežojumi. Tostarp uzmanība tiek pievērsta arī programmas “Rossiya-24” raidījumiem,” vispārīgi atbildēja NEPLP, vien piebilstot, ka arī tieši šis konkrētais raidījums tiek uzraudzīts pastiprināti no NEPLP Monitoringa departamenta puses.
Citi šobrīd lasa
