Pētījums: Latvijas iedzīvotāji nosauc Eiropas nākotnes prioritātes
Par Eiropas nākotnes prioritātēm Latvijas iedzīvotāji atzīst sociālā atbalsta pieejamību maznodrošinātajiem, digitālo pamatprasmju attīstīšanu, mazinot potenciālo bezdarba risku, un darba ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, secināts pētījumā, ar kura rezultātiem Ārlietu ministrijas (ĀM) diskusijā "Eiropas nākotne no Latvijas skatu punkta" trešdien iepazīstināja profesores Žanete Ozoliņa un Inna Šteinbuka.
Pētījumā pausts, ka Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgs Eiropas demokrātijas liktenis. Iedzīvotāji uzsver nepieciešamību turpināt tās Eiropas Savienības (ES) iniciatīvas, kas veicina atvērtu ekonomiku, labu pārvaldību un iekļaujošu sabiedrību. Savukārt Latvijas uzkrāto ekspertīzi cīņā ar hibrīdo apdraudējumu, piemēram, dezinformācijas un kiberdrošības jomā, iedzīvotāji mudina izmantot Eiropas līmenī.
Paneļdiskusijā "ES vērtības šodien un nākotnē" ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra izmaiņas Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret ES. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka viena no prioritārajām jomām Latvijas iedzīvotājiem diskusijās par ES nākotni ir Eiropas vērtības, tiesiskums, demokrātijas un drošība. Tomēr eksperti diskusijas laikā atgādināja, ka ES vērtības un to dotā drošības sajūta nav pašsaprotama.
Pētījumā uzsvērts, ka visaugstāk Latvijas iedzīvotāji vērtējuši ES ieguldījumu miera un drošības garantēšanā Eiropā, gandrīz 62% norādot uz ES pozitīvo devumu šajā jomā. Kā atzīmēja Šteinbuka, kopumā pieaug ES iniciatīvas Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, kas varētu atstāt iespaidu uz diskusijām par Latvijas ārpolitiku.
Tāpat pētījumā atzīmēts, ka, neraugoties uz sociālo spriedzi Covid-19 krīzes apstākļos, sabiedrības priekšstats par ES ietekmi uz labklājības veicināšanu ir pozitīvs. Aptauja liecina, ka 53% respondentu uzskata, ka ES pozitīvi ietekmē Latvijas labklājību, un, ja nākamajā nedēļas nogalē notiktu referendums par Latvijas dalību ES, 84% Latvijas iedzīvotāju izvēlētos dalību ES un tikai 12% izvēlētos ES pamešanu, uzsvēra Lukaševiča.
Tomēr Šteinbuka pauž bažas par iepriekš pastāvošo vienprātību Eiropas jautājumus, ņemot vērā krieviski runājošo atbalsta samazināšanas pieaugumu. Piemēram, ES ietekmi uz labklājību pozitīvāk vērtē 60% latviski runājošo, salīdzinājumā ar 44% krievvalodīgo. Savukārt ES ietekmi uz iedzīvotāju ģimenes labklājību pozitīvi vērtē 33% latviski runājošo un tikai 17% krievvalodīgo.
Eiropas nākotnes konference mudina definēt tās jomas, kur nepieciešama aktīva ES līmeņa politika un rīcība. Piemēram, viszemākie pētījuma rezultāti bija cilvēkkapitāla un digitālo tehnoloģiju integrācijas jomās, kur Latvija ieņēma attiecīgi 24. un 23.vietu no 27 ES dalībvalstīm, atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas. 52% iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju vispār.
Tāpat Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka budžeta izdevumi veselības aprūpei 2020.gadā bija divreiz mazāki par ES vidējo. Attiecīgi nepieciešams uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, risinot darbaspēka trūkuma un zema atalgojuma problēmas. 58% no respondentiem uzskata, ka labāks rezultāts veselības nozarē tiktu sasniegts, ja lēmumi tiktu pieņemti Latvijas līmenī, neiesaistot ES.
Nereti arī iedzīvotājiem netiek sniegta informācija par to, kādā veidā un kādiem mērķiem tiek izmantots ES finansējums.
Šteinbuka akcentēja arī vairākus riskus, ar kuriem nākotnē varētu saskarties Latvijas iedzīvotāji. Būtiskākie no tiem ir bezdarba pieauguma risks, kas var rasties digitālās transformācijas rezultātā, un sociālā atbalsta mehānisma trūkums mazturīgajiem, kas varētu noskaņot cilvēkus gan pret ES gan pret Latvijas valdību.
Turklāt, ja Latvijai nāksies konkurēt par darba samaksas likmēm ar citām ES valstīm, varētu mazināties sabiedrības cerības uz dzīves līmeņa izlīdzināšanos ES.
Paneļdiskusijās piedalījās arī citi nozares eksperti un Latvijas pārstāvji Eiropas nākotnes konferences plenārsēdē.
Diskusiju rīkoja ĀM ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību.
