Valstspilsētu apvienošanu ar piegulošajiem novadiem plāno pārcelt uz 2029. gadu
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā atbalstījusi priekšlikumus, kas paredz valstspilsētu Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar tām piegulošajiem novadiem atlikt no sākotnēji plānotā 2025. gada uz 2029. gadu, liecina Saeimas likumdošanas datu bāzē publicētā informācija.
Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi paredzēja, ka apvienošanās notiks līdz ar pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā, taču koalīcijas deputāti Jānis Dombrava (NA), Juris Pūce (AP) un Arvils Ašeradens (JV) iesnieguši priekšlikumus šo apvienošanu atlikt vēl par vienu vēlēšanu ciklu un īstenot tikai ar 2029.gadu.
ST šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.
Lai labotu šīs nepilnības, likumprojektā tiek piedāvāts pašlaik veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet pēc vairāk nekā septiņiem gadiem pašvaldības iecerēts apvienot.
Līdz 2029. gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (JV, "Par!", Latgales partija) šos labojumus likumprojektā vērtē kā pašvaldībām labvēlīgu kompromisu, kas dotu laiku izvērtējumam un analīzei.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iepriekš skaidroja, ka likumprojekta sākotnējais variants sagatavots saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam.
Līdz ar to likuma grozījumi paredzēs, ka līdzšinējais Ilūkstes novads būs iekļauts jaunveidojamajā Daugavpils novadā un Ozolnieku novads jaunveidojamajā Jelgavas novadā.
Kā vasarā ATR komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Juris Pūce (AP), Saeimā likuma izmaiņas būtu jāpieņem līdz decembra vidum.
VARAM sākotnējais piedāvājums tika veidots, ņemot vērā vienā no ST spriedumiem saistībā ar ATR pausto atziņu, ka novada teritorijā esošs reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējību, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem.
Piemēram, spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī jaunveidojamos novados.
