Levitam ir padomā daži iespējamie SAB direktora amata kandidāti
Iespējamo kandidātu loks uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatu ir ļoti šaurs, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts pirmā persona norādīja, ka viņš runās ar iespējamiem kandidātiem un pēc tam, saskaņā ar likumu, par kandidātiem diskutēs Nacionālās drošības padome (NDP).
Levits arī uzsvēra, ka šis process notiks ļoti rūpīgi, jo ir jāatrod laba kandidatūra, un Valsts prezidentam daži iespējamie SAB direktora amata kandidāti ir padomā.
"No sākuma man jārunā ar kandidātiem, vai viņi piekritīs pildīt šo ļoti atbildīgo uzdevumu. Tas ir mans uzdevums. Pēc tam kandidāti tiks vērtēti NDP," žurnālistiem sacīja Levits.
Dažādos likumos teikts, ka par SAB direktoru var būt persona, kura ir saņēmusi pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, kuram ir amatam atbilstoša pieredze vadošā amatā un kura atbilst valsts drošības iestādes amatpersonām noteiktajām obligātajām prasībām, pārliecinājās aģentūra LETA.
Šīs prasības paredz, ka par specdienesta amatpersonu var kļūt vismaz 18 gadu vecumu sasniedzis un agrāk par tīšu noziegumu nesodīts Latvijas pilsonis, kurš pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu. Tāpat prasības paredz, ka personai jābūt ar augstāko izglītību, kā arī veselības stāvoklim un psiholoģiskajām īpašībām ir jābūt atbilstošām, lai veiktu dienesta pienākumus.
Iepriekšējie SAB vadītājiem - Jānim Maizītim un Jānim Kažociņam - pirms kļūšanas par SAB direktoriem bija liela pieredze vadošos amatos tiesībsargājošās iestādēs un aizsardzības resorā. Maizītis pirms tam strādāja par ģenerālprokuroru un Nacionālās drošības padomes sekretāru, bet Kažociņš pirms kļūšanas par SAB direktoru bija priekšlaicīgi atvaļinājies no dienesta Lielbritānijas bruņotajos spēkos brigādes ģenerāļa pakāpē.
Kā zināms, ceturtdienas agrā rītā 60 gadu vecumā mūžībā devies SAB direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, 1961.gada 18.jūlijā Cēsīs dzimušais Maizītis ģenerālprokurora amatā pirmo reizi tika apstiprināts 2000.gadā, bet par SAB direktoru viņš tika iecelts 2013.gadā. 2018.gada martā Saeima nolēma Maizīti iecelt šajā amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu.
Maizītis darba gaitas 1984.gadā sācis kā izmeklētājs Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajona izmeklēšanas nodaļā. Laikā no 1991. līdz 1994.gadam viņš darbojies kā Cēsu rajona prokuratūras izmeklētājs, bet 1994.gadā iecelts par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.
No 2000. līdz 2010.gadam Maizītis bija Latvijas ģenerālprokurors. 2010.gadā Saeima ar divu balsu pārsvaru noraidīja Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.
2010.-2011.gadā Maizītis darbojās kā tieslietu ministra padomnieks. No 2011. līdz 2013.gadam viņš bija toreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa nacionālās drošības padomnieks un Nacionālās drošības padomes sekretārs.
Maizītis bija arī Latvijas Universitātes lektors, vairāku zinātnisku publikāciju autors.
Maizītis apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Tieslietu sistēmas goda medaļu un otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
SAB informē, ka biroja direktora pienākumus patlaban pilda SAB direktora pirmais vietnieks Andis Freimanis. SAB direktora amata kandidātu izvirza NDP un ievēlē Saeima atklātā balsojumā uz pieciem gadiem.
