Liepājas tramvaja vadītāja slepkavam pieprasa 17 gadus ilgu cietumsodu

Jauns.lv jau rakstīja, ka šī gada 1. aprīlī 62 gadus vecais bijušais padomjlaika milicijas iecirkņa inspektors Sajats Abasovs ap trijiem pēcpusdienā tramvaja pieturā iepretim bijušā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” administrācijas ēkai, atrodoties tramvajā un būdams alkohola reibumā, uzsāka konfliktu ar 59 gadus veco tramvaja vadītāju Agri Laugali. Viņš piegāja pie vadītāja kabīnes durvīm un, kad vadītājs tās atvēra un panāca pretī, ar dūri iesita viņam pa plecu, pēc kā no jakas kabatas izņēma līdzi paņemto kabatas nazi un iedūra tramvaja vadītājam kaklā miega artērijas rajonā, kā arī krūšu kurvī.

Pēc tam Abasovs notīrīja asiņaino nazi un devās prom, nesniedzot cietušajam palīdzību. Drīz vien viņu aizturēja pašvaldības policisti. Diemžēl tramvajnieka dzīvību, neskatoties uz atsteigušos mediķu pūlēm, neizdevās glābt. Agris Laugalis mira nepilnas stundas laikā. Šī nežēlīgā un neizskaidrojamā slepkavība šopavasar satrieca visu Liepāju. 

Par trešdien notikušo tiesas sēdi “Kurzemes Vārds” raksta: “Sajats Abasovs iepriekš tiesā vairākkārt lūdza piedošanu, sakot, ka ļoti nožēlojot izdarīto, taču slepkavībā vainu tomēr neatzīst. Viņš uzskata, ka ir vainojams smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kā rezultātā iestājās cietušā nāve. Viņš arī klāstīja, ka nav vēlējies tramvaja vadītāju nogalināt, bet gan tikai ar nazi pabaidīt. Tomēr savās liecībās viņš putrojās un tā arī nespēja izskaidrot, kāpēc devies pie vadītāja, paejot garām vairākām atvērām tramvaja durvīm.” Viena no apsūdzētā neargumentētajām versijām iesākumā bija, ka konflikts it kā izvērties neatvērto tramvaja durvju dēļ.

Uzbrucējs bijis jau savulaik sodīts milicis, kurš gan pēdējos gados nav strādājis likumsargu rindās. Iepriekš Sajats Abasovs ticis sodīts par svešas kredītkartes izmantošanu. Slepkavību 1. aprīlī viņš neizskaidrotu motīvu vadīts veica 1,9 promiļu reibumā un nu sēdies uz apsūdzēto sola pēc Krimināllikuma 116. panta par slepkavību, par ko draud mūža ieslodzījums vai līdz 20 gadu ilgs cietumsods. Slepkava tiesa sēdēs ir piedalījies videokonferences režīmā, jo jau kopš nozieguma brīža atrodas ieslodzījumā – Rīgas Centrālcietumā.

Pretrunīgā liecība

Jau pirms mēneša Sajats Abasovs putrojās savos paskaidrojumos. Lūk, kā septembra pirmajā pusē notikošo tiesas sēdi parakstīja portāls liepajniekiem.lv

“Sajats Abasovs savā liecībā apgalvoja, ka liktenīgajā dienā kopā ar diviem paziņām kādā dzīvoklī Emīlijas ielā izdzēris 0,7 litrus degvīna. Pie autoostas viņš iekāpa tramvajā, lai dotos mājās. Pieturā pirms “Liepājas metalurga” viņam esot bijis jāizkāpj.

“Man nebija nodoma nogalināt cilvēku. Es neielauzos tramvaja vadītāja kabīnē un viņu nenogalināju. Cietušais mira slimnīcā! Ja viņš nebūtu mani rupji apvainojis, es būtu aizbraucis un nekas nebūtu noticis,” tiesai stāstīja Sajats Abasovs un norādīja, ka tramvaja vadītājs viņu sauca par “mentu” un lamājās neķītriem vārdiem. Sajats Abasovs stāstīja, ka gribējis tikai ar nazi pabaidīt tramvaja vadītāju…

Tiesnesis jautāja apsūdzētajam: “Kāpēc jūs gājāt pie tramvaja vadītāja, ejot garām atvērtajām durvīm? Kāpēc neizkāpāt pa tām?" Apsūdzētais atbildēja, ka tajā brīdī atradās blakus tramvaja vadītāja kabīnei, taču tiesnesis norādīja, ka videonovērošanas kamerās skaidri redzams, ka viņš no tramvaja aizmugures virzās pie tramvaja vadītāja, paejot garām trīs atvērtām durvīm.

Talismans nepasargāja

Noslepkavotais tramvaja vadītājs Agris Laugalis, kurš “Liepājas tramvajā” strādāja kopš 2018. gada, ļoti gaidījis, kad beidzot pilsētas ielās varēs izbraukt ar nule iepirktajiem jaunajiem zemās grīdas tramvajiem, diemžēl pirmais reiss ar jauno tramvaju viņam izrādījās arī pēdējais. Pirms tam Laugalis bija šoferis Liepājas autobusu parkā un vadīja autobusu parka arodbiedrību.

Liepājā sadur tramvaja vadītāju:

Noslepkavotā Agra Laugaļa pāriniece, kurai nācās ar asinīm notašķīto “liktenīgo” tramvaja vagonu vest uz depo, “Kurzemes Vārdam” sacīja: “Tas ir kaut kas prātam neaptverams, cik cilvēks var būt nežēlīgs… Kā var tikt aukstasinīgi nogalināt un vienkārši aiziet, it kā nekas nebūtu bijis?! Agri pazinu kādus 25 gadus, vēl kopš laika, kad viņš strādāja par šoferi. Viņš bija mana vīra kolēģis. Cilvēks, kurš pat mušai nevarētu nodarīt pāri, miera mika. No viņa visā šajā laikā nebiju dzirdējusi nevienu rupju vārdu. Nezinu, kas tur notika, kāpēc Agrim bija jāatstāj kabīne.”

Autobusā viņam līdzi vienmēr bijis veiksmes talismans – mērkaķītis, kuru viņš vēl jaunajā tramvajā nebija novietojis. Domāja – gan jau paspēs…

Šausmas Liepājā: gaišā dienas laikā ar nazi sadur tramvaja vadītāju: