Kariņš uzskata, ka ierobežojumi nav pieņemti par vēlu un aicina saglabāt mieru
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nepiekrīt publiski paustajiem pārmetumiem, ka valdības pieņemtie lēmumi par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai ir novēloti, jo tie bija izsvērti, uzklausot visas puses un ieteikumus.
Premjers šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" uzsvēra, ka šobrīd galvenais ir saglabāt mieru, jo Covid-19 izplatības ierobežošanai pieņemtie lēmumi nav pieņemti novēloti. "Es uzskatu, ka apstiprinātie ierobežojumi bija izsvērti, uzklausot visus ekspertus un paustos ieteikumus. Visiem ir jāsaprot, ka sabiedrībā ir dažādas intereses un man kā valdības vadītājam tomēr pamatā ir cilvēku veselība un dzīvība," sacīja Kariņš.
Viņš atgādināja, ka stingrāki ierobežojumi ir vērsti pret nevakcinētajiem Latvijas iedzīvotājiem un tas sakrīt ar valdības ilgstošo stratēģiju.
"Tiem, kas jautātu, kāpēc atšķiras situācija no Dānijas, Norvēģijas vai Īrijas, es atbildētu, ka minētajās valstīs gandrīz visi ir vakcinēti. Tiekoties ar minēto valstu vadītājiem esmu prasījis, kā viņi spējuši panākt tik lielu sabiedrības vakcinācijas aptveri, lai gan atbildes vietā ir bijusi vairāk neizpratne, kāpēc šāds jautājums tiek uzdots, jo viņiem nav bijis jāsaskaras ar šādiem izaicinājumiem vakcinācijas procesā, kad sabiedrība iebilstu pret vakcināciju. Sekojoši, mums vēl ir ierobežojumi, viņi jau dzīvo brīvībā," piebilda premjers.
Tomēr premjers īpaši uzsvēra, ka pieņemtais lēmums par stigrākiem ierobežojumiem balstīts arī uz matemātisku analīzi, kādā veidā saslimstības vilnis varētu iziet cauri. Ir piepildījušās ekspertu prognozes un tām mēs arī sekojam, jo saslimstības pieaugums un slimnīcu pārslodze ir tāda kā tika prognozēts. Piemēram, Veselības ministrs vakar apgalvoja, ka viņi būs gatavi gultu pārslodzei, piesaistīs papildus spēkus, daļēji iesaistot privāto medicīnu.
"Jebkura krīze parāda vājās vietas. Uznāk lielās salnas, sāk plīst ūdensvadi, kur tie nav pietiekami dziļi ierakti. Uznāk šāda pandēmija - redzam nepilnības veselības aprūpes sistēmā, bet arī cilvēku izpratnē par savu veselību. Šeit mums ir daudz kas darāms," sacīja premjers.
Jau ziņots, ka turpinot kāpt vakcinācijas pret Covid-19 tempam, līdz šim Latvijā vakcinācijas procesu noslēguši jau 48,03% iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
Vakcinācijas temps kāpis jau mēnesi. Nedēļā no 6.septembra valstī vakcinēti kopumā 32 769 cilvēki, savukārt katrā sekojošajā nedēļā kopējais sapotēto skaits pieaudzis - laikā no 13. līdz 19.septembrim ievadīta kopumā 34 399 deva, nedēļā no 20.septembra - 41 591 devas. No 27.septembra līdz 3.oktobrim savakcinēti jau 44 094 cilvēki, savukārt aizvadītajā nedēļā poti saņēmuši kopumā vismaz 48 310 cilvēki.
Pieaugot nedēļā sapotēti skaitam, attiecīgi kāpis arī vidēji dienā vakcinēto cilvēku daudzumam. Pēdējā mēneša laikā augstākais vienā dienā sapotēto cilvēku skaits fiksēts aizvadītajā piektdienā, kad valdība līdz vēlam vakaram lēma par jauniem ierobežojumiem pamatā nevakcinētajai sabiedrības daļai. Todien savakcinēti nedaudz vairāk kā 10 000 cilvēku.
Kā ziņots, valstī līdz 11.janvārim izsludināta ārkārtējā situācija, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem.
Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ārkārtējo situāciju, darbs klātienē ar darba devēja norīkojumu iespējams, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību, ja to nevar veikt attālināti. Savukārt darba telpās, kur ir vairāk par vienu personu, visiem darbiniekiem pareizi jāvalkā sejas maskas.
Tajā pašā laikā privātajā sektorā pret Covid-19 nevakcinētajām personām darba devējs izvērtē katra nodarbinātā darba pienākumus, specifiku un apstākļus, nosakot inficēšanās un infekcijas izplatības risku. Personas, kuras atbilstoši izvērtējumam nav pakļautas inficēšanās riskam un to nerada citiem, var veikt darba uzdevumus bez derīga vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāta.
