
Francijā seši gruzīni notiesāti par krievu klasiķu darbu zādzībām no bibliotēkām

Tiesa Parīzē piespriedusi līdz septiņiem gadiem ilgus cietumsodus sešiem gruzīniem par vērtīgu krievu literatūras klasiķu darbu nozagšanu no Francijas bibliotēkām.
Līdzīgas reto izdevumu zādzības pēdējos gados notikušas arī citu Eiropas valstu bibliotēkās, un pastāv aizdomas, ka tās pastrādājis organizēts noziedzīgs grupējums.
Francijā nozagto darbu vidū ir Aleksandra Puškina, Nikolaja Gogoļa un Mihaila Ļermontova darbi.
Seši apsūdzētie - pieci vīrieši un viena sieviete - tika atzīti par vainīgiem noziedzīgā sazvērestībā ar nolūku izdarīt noziegumu, un vairāki no viņiem tika notiesāti par kultūras pieminekļa zādzību.
Divi tika notiesāti aizmuguriski, jo viņi jau bija aizturēti savā dzimtajā Gruzijā, kas neizdod savus pilsoņus.
Vēl divi apsūdzētie - Miheils Z. un Beka T. - jau ir notiesāti un ieslodzīti cietumā citās valstīs par līdzīgiem noziegumiem un uz laiku tika nodoti Francijas varasiestādēm.
50 gadus vecais Miheils Z. pagājušajā gadā Lietuvā tika notiesāts uz trim gadiem un četriem mēnešiem cietumā par 19. gadsimta izdevumu zādzību 606 000 eiro vērtībā. Savukārt 49 gadus vecais Beka T. Igaunijā tika notiesāts uz trim gadiem un sešiem mēnešiem cietumā.
Tiesa Francijā piesprieda Miheilam Z. septiņu gadu cietumsodu un aizliegumu iebraukt Francijā pēc soda izciešanas un deportēšanas. Pārējiem apsūdzētajiem tika piespriesti mazāki termiņi.
Prokuratūra tiesā uzsvēra, ka sešu apsūdzēto izdarītā zādzība bija "milzīga, organizēta, plānota un izpildīta ar rūpību un cinismu".
Zādzības, kas skāra arī Vāciju, Šveici un Čehiju, pamudināja izveidot kopīgu izmeklēšanas grupu Eiropas Savienības (ES) aģentūru - Eiropola un "Eurojust" - vadībā. 2024. gadā izmeklēšana noveda pie vairāku personu aizturēšanas.
Francijā zagļi devās uz bibliotēkām Lionā un Parīzē, kur lūdza piekļuvi retām un vērtīgām grāmatām, aizbildinoties ar pētījumu veikšanu. Viņi vērtīgos darbus nofotografēja un izmērīja un vēlāk atgriezās, lai oriģinālus slepus aizstātu ar kopijām.
2023. gadā no marta līdz oktobrim Miheils Z. apmeklēja Francijas Nacionālo bibliotēku Parīzē 40 reizes, pieprasot piekļuvi Puškina darbiem un citiem manuskriptiem. Novembrī bibliotēka konstatēja, ka deviņi darbi ir aizstāti ar kopijām, un zaudējumi tiek lēsti uz 650 000 eiro.
Miheils Z. izmeklētājiem atzina, ka nozadzis darbus, bet noliedza sadarbību ar pārējiem apsūdzētajiem. Viņš apgalvoja, ka viņu vadījusi alkatība un ka grāmatas viņš pārdevis Krievijā.
2024. gada jūnijā Krievijas izsoļu nams "Litfond" savā katalogā iekļāva Puškina poēmas "Kaukāza gūsteknis" otro izdevumu, kas atbilst no Francijas Nacionālās bibliotēkas nozagtajam eksemplāram. Izsoļu nams paziņoja Francijas varasiestādēm, ka tam ir dokumenti, kas pierāda, ka grāmata tika iegādāta no tās īpašnieka Krievijā 2014./2015. gadā.
Izmeklēšanas tiesnešu skatījumā zādzības varētu būt saistītas ar vēlmi repatriēt Krievijas kultūras mantojumu laikā, kad Maskavas attiecības ar Eiropu kļuvušas izteikti saspīlētas saistībā ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Neviens no nozagtajiem darbiem nav atgūts.







