"Saskaņa" priekšvēlēšanu kampaņai Varakļānu un Rēzeknes novada domes vēlēšanās iztērējusi 58 001 eiro
Politiskā partija "Saskaņa" priekšvēlēšanu kampaņai Varakļānu un Rēzeknes novada domes vēlēšanās kopumā iztērējusi 58 001 eiro, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā partijas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija.
Par reklāmas izvietošanu "Saskaņa" kopumā iztērējusi teju 7500 eiro. Lielākā daļa no šīs summas jeb 3745 eiro iztērēti reklāmas izvietošanai laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajos periodiskajos izdevumos, 1875 eiro iztērēti reklāmas izvietošanai internetā, 977 eiro - par reklāmas izvietošanu komerciālajā radio un vēl 864 eiro samaksāti reklāmas izvietošanai telpās un publiskās vietās.
Par pasta pakalpojumu izmantošanu, lai ar tā palīdzību nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, partija samaksājusi 4703 eiro, kamēr par visu veidu reklāmas materiālu sagatavošanu iztērēti 1740 eiro.
Pašvaldību vēlēšanu kampaņas plānošanai, sagatavošanai un organizēšanai līdzekļi neesot atvēlēti, bet vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algas izmaksai un citiem maksājumiem fiziskajām personām iztērēti gandrīz 32 402 eiro.
Laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu iespiedtehnikā sagatavotu izdevumu publicēšanai vēlēšanu kampaņas vajadzībām partija šķīrusies no 8141 eiro. Tikmēr citu ar vēlēšanu kampaņu saistītu izdevumu segšanai partija iztērējusi nedaudz vairāk kā 3436 eiro. No šiem līdzekļiem partija samaksājusi 2902 eiro par t-krekliem, uzlīmēm, baloniem un citiem materiāliem, 285 eiro iztērēti drošības naudai, 130 eiro - fotogrāfa un citiem pakalpojumiem, kā arī 119 eiro bija sakaru izdevumi.
Priekšvēlēšanu izdevumu apmērs, uz kuriem attiecas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā minētie ierobežojumi par kampaņai atļauto līdzekļu apmēru, pēc publikācijā ietvertās informācijas ir 7577 eiro, tomēr kopumā JKP izdevumus jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām veido 58 001 eiro.
Jau ziņots, ka jūnijā vēlēšanas notika 40 pašvaldībās jeb vēlēšanu apgabalos - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 34 novados, kuros bija jāievēlē 664 deputāti.
Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotika, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn. Vēlēšanas Rēzeknes un Varakļānu novados notika trīs mēnešus vēlāk nekā citās pašvaldībās, jo novadu aprises ietekmēja Satversmes tiesas lēmums, kas liedza Varakļānus pievienot Rēzeknes novadam.
