Dumpis: Covid-19 situācija tā ielaista, ka nepieciešami ierobežojumi gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem

"Es biju cerējis, ka Latvija spēs izvairīties no lielām Covid-19 nelaimēm, un tas mums tiešām izdevās vairāk nekā pusgadu, bet skrējiena pašās beigās mēs esam pieļāvuši ļoti nopietnas kļūdas. Daudzi pētnieki uzskata, ka delta variants ir pēdējā pandēmijas lielā izpausme, un pēc šī delta varianta uzliesmojuma Covid-19 vairāk šāda mēroga problēmas nesagādās," sacīja eksperts.

Dumpis norādīja uz tādām valstīm kā Dāniju, kas jau atcēlusi ierobežojumus, sasniedzot augstu vakcinācijas aptveri. Viņš skaidroja, ka sekmīgai cīņai ar delta variantu ir jāsasniedz 80% vakcinācijas aptvere. Turklāt tai jābūt vēl augstākai riska grupās - senioru, kā arī hronisko slimību un imūnsupresijas pacientu vidū.

"Diemžēl mums nav gājis labi ar vakcināciju un mums ir nedaudz laika, lai steidzami šo vakcināciju paātrinātu. Bet pat ja visi nevakcinētie šodien mestos vakcinēties un saslimstība nokristos līdz nullei, mums tāpat draudētu nenormāla situācija slimnīcās, jo saslimstība rezultējās ar nonākšanu slimnīcā ar divu līdz trīs nedēļu intervālu," atzīmēja profesors, piebilstot, ka šobrīd ar vakcinācijas tempa celšanu vien nepietiks - tā vietā ir nepieciešams vismaz uz pusi samazināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Pēc Dumpja sacītā, arī pasaules pieredze rāda, ka šādās situācijās vajadzētu vismaz uz pusi samazināt kontaktu skaitu starp cilvēkiem, taču vēl labāk būtu, ja kontaktus mazinātu starp nevakcinētajiem, tomēr, eksperta redzējumā, tas Latvijas situācijā šobrīd nav iespējams, it īpaši ņemot vērā, "kā mums iet ar kontroli".

Tāpēc Dumpis neredz citu variantu, kā vien vismaz sākotnēji ieviest vakcinētajiem un nevakcinētajiem vienādus ierobežojumus, bet pēc tam, ja izdotos lauzt saslimstības līkni vai vismaz apturēt to no stāva kāpuma, vakcinētajiem būtu iespēja atgriezties normālā dzīvē ātrāk.

Eksperts uzskata, ka šobrīd jādomā par kustības vai pulcēšanās ierobežojumiem, jo tādā mērogā pieļaut pat "zaļos pasākumus" pie esošā saslimstības apmērā, pēc viņa sacītā, nozīmē apdraudēt apmeklētājus.

Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, nefrologs Kārlis Rācenis žurnālistiem norādīja, ka viņš varot atkārtot to pašu, ko pērn, proti, ka esam apokalipses priekšā. "Tagad stāvoklis ir daudz smagāks nekā iepriekš," uzsvēra Rācenis.

Covid-19 inficēšanās rādītāji rada mediķiem bažas un izmisumu, jo Covid-19 pacientu stacionēšana noslogo veselības aprūpes sistēmu. Tā rezultātā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana būs ierobežota un mediķiem nāksies atrasties situācijā, kad daļai nevarēs sniegt palīdzību.

Tāpat Rācenis atgādināja, ka Covid-19 atstāj ietekmi uz citām medicīnas nozarēm un specialitātēm. Tā rezultātā kritīsies veselības aprūpes kvalitāte, jo ar šādu pacientu daudzumu mediķiem nav resursu, lai visus varētu ārstēt.

Ņemot vērā minēto, Rācenis aicināja lēmumu pieņēmējus ieklausīties, rīkoties pragmatiski un "ieviest ierobežojumus strauji un strikti, jo vairāk laika nav."

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēts 1671 jauns Covid-19 gadījums un saņemti ziņojumi par 16 Covid-19 pacientu nāves gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Līdz šim vairāk saslimušo Latvijā tika konstatēts tikai pērn 31.decembrī, kad Covid-19 atklāja 1861 iedzīvotājam. Līdz ar lielo saslimušo skaitu strauji ir kāpis divu nedēļu kumulatīvais rādītājs - dienas laikā tas palielinājies no 627,9 līdz 680,5 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Augstāks kumulatīvais rādītājs Latvijā ir bijis vērojams tikai septiņas dienas iepriekšējās ziemas Covid-19 viļņa "pīķa laikā" janvāra vidū. Līdz šim augstākais saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā ticis fiksēts 10.janvārī - 693,9, bet 16. un 17.janvārī tas bija attiecīgi 690,3 un 690,2.

No visiem otrdien reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem 1267 saslimušie jeb 76% bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, kamēr 404 bija vakcinējušies.