Skandalozais Brektes murālis tagad cilvēkiem traucē pat gulēt
Kristiana Brektes "Veltījums Džemmai Skulmei" uz 40. vidusskolas sienas Akas ielā raisa dažādus un pretējus viedokļus. Mākslas darbus katrs uztver citādi – tas ir individuāls priekšstats. Kāda ģimene kaimiņos par gaumi nestrīdas, bet raizējas par savu naktsmieru – murālis traucē miegam.
Gleznojums tapis pēc fonda "Mākslai vajag telpu" ierosmes. Darbā izmantotas Skulmes skices, īstenojot tiltu starp divu paaudžu māksliniekiem.
Erotiski skandalozais Kristiana Brektes Džemmai Skulmei veltītais murālis
Pāris nedēļas pirms jaunā mācību gada sākuma tāpat kā vakcīnu jautājums sabiedrību divās karojošās nometnēs sadalīja Mākslas akadēmijas profesora Kristiana ...
Vajadzēs aptumšot logus
“Mēs dzīvojam Tērbatas ielā, tieši pretī Akas ielai – pa istabas logu iznāk skatīties uz gleznojumu. Apjautājos dēlam, viņa logs arī ir pretī – netraucējot. Man gan traucē, bet ne tik daudz pats mākslas darbs, jo te patikšana ir subjektīva lieta, bet rozā izgaismojums, sevišķi naktīs,” "Kas Jauns Avīzei" saka Ilze Anna Konceviča.
Šī gaisma esot nesalīdzināmi spilgtāka nekā parastais dzeltenais apgaismojums. “Man kā sevišķi jūtīgam cilvēkam ir grūti. Iespējams, būs jāmaina aizkari vai žalūzijas, nav patīkami. Labi, ka vismaz nemirgo, taču spīd pa logu gan – neona gaismas ir ļoti spilgtas,” klāsta sieviete.
Likums neregulē reklāmas spilgtumu
"Kas Jauns Avīze" šo situāciju lūdza komentēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides pārvaldes vides projektu nodaļas vadītājai Litai Hofmanei.
“Pēc būtības tā nav reklāma, līdz ar to domes saistošie noteikumi par reklāmas saskaņošanu šajā gadījumā nebūs piemērojami, konkrēti par izgaismojumu. Valstī vispār nav regulējuma, kur būtu noteikts, kādiem jābūt gaismas spilgtuma rādītājiem reklāmām,” atzīst Hofmane.
Tomēr, ja ir saņemta sūdzība, pašvaldība sazinās ar reklāmas devēju, kam izsniegta izvietošanas atļauja, un vienojas, ka spilgtumu samazinās. Tā varot darīt arī šajā gadījumā.
“Arī iepriekš bijušas sūdzības par spilgtām reklāmām, īpaši rudens sākumā, kad tuvojas tumšie vakari. Iedzīvotāji ir sūdzējušies par digitālajām reklāmām – daudzdzīvokļu māju pagalmos centrā lampas spīd vienmērīgi, bet ekrānos mainās krāsas. Ir klipi, bildes, viss mirgo,” stāsta Hofmane.
Spriedīs ministrijā
Izsniedzot reklāmas izvietošanas atļauju konkrētam digitālam ekrānam, tajā norāda, ka pēc pieprasījuma jāsamazina spilgtuma intensitāte. Tas gan ir norunu līmenī, jo likumdošana nenosaka, cik spilgtam jābūt digitālajam ekrānam publiskajā vidē.
“Par to jādomā ne tikai galvaspilsētas pašvaldībai, bet visas valsts līmenī, visticamāk, Satiksmes ministrijai. Esam to jau uzrunājuši,” Hofmane skaidro, ka šajā gadījumā visvairāk jādomā par autovadītāju drošību un pat dzīvību. Proti, ja ceļa malā pēkšņi kaut kas sāk zibsnīt, šofera uzmanība tiek traucēta.
Draudus bērniem nesaskata
Cik ilgi vēl mirgos rozā uzraksts uz murāļa, nav zināms. Sašutušie skolēnu vecāki tajā saskatījuši pornogrāfiju un pat sātanismu un vērsušies Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI). Tā atzinusi, ka gleznojums nepārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumu. Arī tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka murālī nav saskatāmi draudi bērnu garīgajai veselībai.
VBTAI gan uzskata, ka pirms mākslas darba izvietošanas nepieciešams ļoti rūpīgi izvērtēt tā izstādīšanas vietu. Darbs var radīt bērnos dažādas emocionālās reakcijas un jautājumus, tāpēc ir ļoti svarīgi veikt skaidrojošo darbu.
